Tukums kopš seniem laikiem ir dēvēts par rožu pilsētu. Tās rozes bija slavenas visās citās Latvijas pilsētās. Tas tāpēc, ka jau no Latvijas brīvvalsts laikiem Tukumā bijušas pat vairākas dārzniecības. Arī okupācijas laikā izmēģinājumu paraugdārzniecība bija atpazīstama visā lielajā PSRS. Pagājušā gadsimta 70. gados daudzviet Latvijā, bet, šķiet, visvairāk Tukumā iedzīvotāji no pamatdarba brīvajā laikā potēja rozes, lai piepelnītu kādu rubli pie algas. Tas cilvēkiem ļāva uzlabot dzīves apstākļus, iegādāties automašīnu, uzbūvēt māju, aizbraukt ekskursijā (tās gan ierobežoja dzelzs priekškars), jo algas nebija tik lielas, lai to varētu atļauties. Rozes samācījās potēt gandrīz visi, kam tikai nebija slinkums.

Tolaik lielākais pasākums, kas bija veltīts rozēm, bija diezgan vērienīga rožu ziedu izstāde muzejā, Dārzkopības biedrība piedalījās arī Latvijas mēroga izstādē Rīga un nereti ieguva augstas vietas. Ziedus izstādei sarūpēja rožu kolekcionāri. Varēja tikai apbrīnot, cik daudz dažādu šķirņu rožu audzēja mūsu mazdārziņos! Tajos laikos rozes audzēja arī tukumnieki Daila un Bruno Trubiņi. Arī viņi bija aktīvi izstāžu atbalstītāji. Pamatdarbs gan abiem bija cits: Daila sākumā strādāja par šūšanas tehnoloģi, vēlāk 20 gadus pie smagi slimiem bērniem bērnu namā. Savukārt Bruno bija jūrnieks. Taču šobrīd Daila un Bruno ir skaista paraugdārza «Rozītes» īpašnieki Sēmes pagastā.

Kad mainījās laiki un varas, pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, rozes vairs aiz Latvijas robežām nesūtīja, arī pašu mājās krīzes laikos cilvēkiem naudas rozēm neatlika un pārdot tās bija daudz grūtāk. Likvidējas slavenā Tukuma dārzniecība. Arī lielākā daļa bijušo rožu audzētāju, tā sakot, lika šo nodarbi pie malas. Bet Daila un Bruno vien pāris gadus esot pavadījuši tā, ka gandrīz nemaz nepotēja rozes, jo tās nevienam nevajadzēja. Un tomēr viņi pavisam no rozēm neatteicās.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 15. jūlija, numurā ŠEIT!