Jūs jautājat

Kandavā kāda daudzdzīvokļu nama Ozolu ielā iedzīvotāja vērsās redakcijā, lai norādītu, ka, neskatoties un pērn solīto, vēl arvien nekas netiekot darīts ar nama balkoniem. “Tie ir katastrofālā stāvoklī un uz tiem pat ir bail kāpt virsū!” skaidro mūsu lasītāja. Tāpat radušies jautājumi par apsaimniekošanu kopumā: “Jāprasa, kur paliek nauda, ko maksājam, ja jau, kā es teiktu, pēdējo 10 gadu laikā te nekas netiek darīts? Kam mums tas vajadzīgs? 

Komentēt izteiktos pārmetumus lūdzām apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «M un V» vadītājam Guntim Meieram.

Par balkoniem – nemaksā

G. Meiers atzīst, ka bijusi iecere renovēt ēkas balkonus, bet siltināšanas projekta ietvaros, ko iedzīvotāju vairākums noraidījis. Iespējams, to kaut kad varētu paveikt savādāk, tomēr šobrīd balkonu remontam naudas nav. “Vēl jāņem vērā, – lai kam ķertos klāt, nepieciešams, ka to akceptē vairāk nekā puse ēkas iedzīvotāju, un šaubos, ka tie iedzīvotāji, kuriem balkonu nav, būs gatavi ieguldīt kopīgo naudu šim mērķim. Galu galā apsaimniekošanas maksā balkoni, kas, starp citu, ir privātīpašums, nemaz nav iekļauti. Ja veic vienkāršu aprēķinu, teorētiski būtu iespējams par katru no tiem iekasēt 8, 6 latus gadā, kas desmit gadu laikā būtu 86 lati. Un vai par šādu summu ir iespējams remontēt balkonu?” vaicā apsaimniekotājs.

Nomaksā komunālos maksājumus   

G. Meiers skaidro, ka katrai mājai ir sava apsaimniekošanas nauda un kopējā katlā tā netiek likta. Tātad vienas ēkas apzinīgie maksātāji nesponsorē citas mājas nemaksātājus. Toties apsaimniekotājs atzīst, ka par komunālajiem pakalpojumiem – ūdeni, elektrību, kanalizāciju, ir spiests norēķināties pilnā apmērā, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāji to nav izdarījuši. “Ko tad teiks, ja pēkšņi mājai atslēgt ūdeni vai kanalizāciju? Līdz ar to, būtībā no apsaimniekošanas naudām mēs nesaņemam tik daudz, lai regulāri veiktu kādus labiekārtošanas darbus ēkās, jo līdzekļi jāatstāj arī avārijas gadījumiem,” skaidro G. Meiers.