3. februārī, Tukuma novada domē tikās darba grupa, kura sprieda par jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas saistošajiem noteikumiem Tukuma novadā.

Pēc divu stundu intensīvām diskusijām, nācās secināt, ka uzdevums grūts, un ne velti jau reizi komunālo jautājumu komitejas sēdē skatīts un nosūtīts otrreizējai caurlūkošanai. Skaidrības labad jāsaka, ka par lielāko noteikumu daļu diskusiju nav, taču daži punkti – kā izveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pagastos, cik biežas izvešanas reizes noteikt, kur atļaut lietot maisus, kur konteinerus – radīja visasākās diskusijas.

Iedzīvotājus nāksies pārliecināt

Problēma tā, ka daļā pagastu atkritumu savākšana nenotiek tādā apmērā, kā pilsētā – iedzīvotājiem viensētās un centra privātmājās nav līgumu par atkritumu izvešanu, nav konteineru, daļa izlīdzas ar maisiem. Nav vienotas sistēmas atkritumu savākšanā arī no daudzdzīvokļu mājām – lielākoties tām nav apsaimniekotāja un līdz ar to arī noteiktas kārtības atkritumu izvešanā. Savukārt par pašu pakalpojumu pašvaldības vēl piemaksājušas SIA «Kurzemes ainava» to daļu, ko palikuši parādā iedzīvotāji. Kā teica pašvaldību vadītāji, ja parādus nemaksā, uzņēmums no parādniekiem atkritumus nevāc. Gan īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs, gan komunālās nodaļas vadītājs Guntis Leksis iebilda, ka tad pašai sistēmai nav jēgas, ja vienīgais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs atkritumus nesavāc: "Ja kāds ir parādā, pret viņu jāvēršas ar piedziņu, nevis jāatsakās izvest atkritumus."

Kā atzina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, – problēmas ir šobrīd un būs arī turpmāk, tāpēc ar šiem noteikumiem jāizveido tāda sistēma, kura iesaistītu pašvaldību iedzīvotājus kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā: "Tomēr jārēķinās, ka daudziem tas būs vēl viens maksājums vairāk, tāpēc noteikti būs pretestība." Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka privātmāju iedzīvotājiem pagastos vispirms jāslēdz līgums ar pakalpojuma sniedzēju SIA «Kurzemes ainava». Par atkritumu izvešanu no daudzdzīvokļu mājām nāksies domāt tiem, uz kura vārda ēka reģistrēta zemesgrāmatā. Tā kā lielākā daļa ēku, arī paju sabiedrību īpašumi nodoti pašvaldībai un uz tās vārda arī reģistrēti zemesgrāmatā, pašvaldībai nāksies noteikti apsaimniekotāju vai kārtību atkritumu izvešanā.

Viens maiss divos mēnešos

Vislielākie strīdi bija par to, kāds būtu minimālais atkritumu daudzums no mājsaimniecības, kurš mēneši vai reizi divos būtu jāizved. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka pagastos reizi divos mēnešos obligāti jāizved maiss atkritumu (60 l). Viena maisa cena – Ls 0,67. Tika gan pieminēts, ka pagastu centros būtu jāievieš konteineru sistēma, jo tas būtu atbilstošāk sanitārajām normām un reālajai situācijai. Atklāts palika jautājums, vai katram daudzdzīvokļu māju iedzīvotājam būs jāslēdz līgums un ko darīs, ja katrs gribēs savu konteineru. Pieredze rādot, ka mēģinājumi vienoties par vienu vai dažiem konteineriem bijuši neveiksmīgi. Visdrīzāk te nāksies pašvaldībai domāt, kam uzticēt māju apsaimniekošanu saistībā ar atkritumu savākšanu.

Aicina «Kurzemes ainavu» vairāk līdzdarboties

Tiesa, skaidrības nebija, kā cilvēki maisus saņems – pašvaldības ar tiem tirgoties nevēlas; cilvēks, piemēram, no Lestenes, uz Tukumu pēc maisa ikreiz neaizbrauks, bet «Kurzemes ainavas» šoferiem nav kases aparāta, tāpēc arī viņi tos pārdot nevar. Aicinājums bija pašam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kurš turklāt ir vienīgais konkurents šajā sistēmā Tukuma novadā, izrādīt lielāku iniciatīvu šajā procesā un padomāt, kā to varētu izdarīt.

Pilsētā tika nolemts, ka atkritumi būs jāizved tad, kad konteiners būs pilns, bet ne retāk kā reizi mēneši. Ja kādam tik daudz atkritumu nav, problēmas jārisina kopā ar komunālo nodaļu. pagastos par mazāku atkritumu daudzumu jārunā ar pagastu pārvaldes vadītāju.

Jāpiebilst, ka sājā sēdē lemtie risinājumi visdrīzāk tiks izskatīti komunālo jautājumu komitejas sēdē februārī. Tā ka joprojām ir laika priekšlikumiem un ierosinājumiem, kurus gaidām arī no pagastu iedzīvotājiem.