Tukuma domes sēdē 18. decembrī deputāti izskatīja SIA «Amatnieks» iesniegumu par projekta atkāpju saskaņošanu. Kā norādīts domes lēmuma projektam pievienotajos dokumentos, 16. decembrī SIA «Amatnieks» bija iesniedzis tehnisko projektu «Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un publiskā ēka – 2. kārta – pagalma divlīmeņu automobiļu stāvlaukums Pasta ielā 11/13C, Meža ielā 1 un Dārzniecības ielā 2.

Izvērtējot projekta dokumentāciju, noskaidrots, ka stāvlaukuma ārsiena uzcelta tuvāk (2,55 m) Meža ielas 11 zemesgabala robežām nekā atļautie trīs metri (to nosaka domes saistošo noteikumu «Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem 222. punkts – «Nekādas būves, izņemot žogu, nedrīkst izvietot tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas bez kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiskas piekrišanas".) Tā kā šo pašu noteikumu 213. punkts nosaka, – ja esošās būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi (ar atļauju) projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst noteikumiem, tad esošās būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar noteikumu, ka pārbūvētas vai atjaunotas šīs būves atbildīs visiem tiem noteikumu punktiem, kam atbilda esošās būves un nekādas pārbūves, ievērojot visas pārējās ēkas un būves uz zemesgabala, nedrīkst palielināt neatbilstību noteikumiem".

Deputāti izņēmuma kārtā piekrita atļauto attālumu no divlīmeņu stāvvietas ēkas Meža ielā 1, Dārzniecības ielā 2, Pasta ielā 11/13C ārsienas līdz blakus zemes gabala Meža ielā 11 robežai samazināt līdz 2,55 m. Taču, tā kā SIA «Amatnieks» nav izpildījis saistošo noteikumu 222. punktu, uzdot vienoties ar ēkas apsaimniekotāju un labiekārtot zemes gabalu Meža ielā 11 par summu, kas nav mazāka par Ls 3000. Darbu izpildes termiņš – 2009. gada 20. jūnijs. Kā sēdē tika norādīts, uzņēmējs par šo summu paplašināšot jau esošo stāvlaukumu.

Ja paraksta nav, nav arī vienošanās

Tukuma domes preses konferencē 22. decembrī par radušos situāciju izvaicājām domes priekšsēdētāju Juri Šulcu, interesējoties, cik likumīga ir šāda vienošanās par darbiem Meža ielā 11.

– Tas ir vislikumīgākais risinājums, kāds vien var būt, jo tikai dome var lemt – ierobežot vai atcelt savus pieņemtos lēmumus. Tāpēc mēs rakstījām – izņēmuma kārtā atļaut. Tas ir tāpat kā tad, kad lemjam par dzīvokļu piešķiršanu un neiedodam dzīvokli pirmajam, otrajam vai trešajam numuram no rindas, bet kādam tālākam. Arī tas tieši neatbilst domes noteikumiem un arī tad rakstām izņēmuma kārtā. Tāpēc nolēmām, ka arī šajā situācijā noteikumi ir apturami, lai sakārtotu situāciju.

– Bet iedzīvotāji jau sākumā norādīja, ka ēka tiek celta tuvāk nekā atļauts?

– Tie bija strīdi par zemes robežām, ne par pašu ēku.

– Varbūt būvvaldei vajadzēja lemt principiāli un likt ēku nojaukt?

– Ja būvvalde no laika gala būtu bijusi konsekventa un teikusi, ka neizsniegs nevienu atļauju celtniecībai, bet uzņēmējs turpinātu būvēt, es pilnīgi piekrītu, ka tā varētu darīt, bet, ja būvvalde to nav fiksējusi, tad… Arī uzņēmējs, maigi sakot, ir bezkaunīgs. Var jau teikt, ka par daudz ko ir runāts, bet, ja protokolā tas nav rakstīts, ja abas puses to nav parakstījušas, tad viņš var teikt, ka nebija to tā sapratis. Un, ja nav papīra, nevienam nevar uzticēties. Jābūt protokolam, abu pušu parakstiem un tad varētu runāt. Bet uzcelt piestāvu māju un pēc tam teikt – nojaukt… Tad nedrīkstēja dot atļauju būvniecībai, jābūt n-tajiem sodiem un visam pārējam. Lieta par pamatiem parādījās tikai tad, kad tie tika digitāli uzmērīti.

– Varbūt būvvalde ir bez mugurkaula?

– Tam negribētu piekrist. Ir viena liela nianse – ja visu runāto neuzliec uz papīra, tas paliek tikai labās gribas ietvaros. Ne ar vienu nedrīkst attiecības tādā veidā kārtot.

– Bet vai nav tā, ka jūsu pašu arhitekti daudzos būvprojektos iesaistīti?

– Arī ir nianses. Par to esam runājuši. Es gribētu, lai būtu tā,- ja esi saistībā ar kādu no objektiem, kur tu esi kādreiz projektējis vai to zem kāda vārda darījis, pat ja parakstījis kāds cits, būtu tikai korekti, ja tu atteiktos lemt par šo jautājumu. Tas ir saistīts ar ētiku un atkarīgs no cilvēka solīduma. Un tieši tāpēc viens uzņēmējs iesniedza sūdzību par konkursu, kurā uzvarēja cits. Lai arī likumiskas saistības nebija, reāli tas ir fakts. Tāpēc varu tikai atkārtot, ja cilvēkam bijusi saistība, līgumattiecības ar kādu uzņēmēju, viņam jāatsakās par šo jautājumu lemt. Un tas attiecas uz jebkuru cilvēku domē un jebkuru sfēru, kur viņš pieņem lēmumu.