Pagājušās nedēļas vidū Kandavas novada represēto biedrības pārstāvji devās uz Koknesi, kur ar visas tautas atbalstu uz salas Daugavas vidū top Likteņdārzs – kultūrvēsturiska piemiņas vieta 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem.

Vēstures aplēses liecina, ka pēdējos simts gados karu, deportāciju un to seku rezultātā Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 600 000 cilvēku. Visu šo upuru piemiņai mūsu paaudze veido Likteņdārzu, kura tapšanā ar savu artavu piedalās arī Kandavas novada represētie ļaudis, kas iestādīja sešus ozolus, no kuriem trīs brašus stādus sarūpēja mežu pārzinātājs Viesturs Valdis Dreimanis tepat, Kandavā. Otri trīs stādi, kas iegādāti par novada ziedotāju līdzekļiem, jau stādītājus gaidīja Koknesē.
Likteņārzā šobrīd iestādīti zaļo dažādi lapu koki un skujkoki, bet kopumā projektā paredzēts 22 ha lielā zemes platībā iestādīt 11 000 dažādu koku. Topošo likteņdārzu sargā milzīgs 36 t vērts akmens, kurš šurp atgādāts no Aiviekstes dolomīta klāniem. Ieklausoties Likteņdārza tapšanas projekta vadītāja Bruno Cīruļa stāstījumā, kandavnieki rāmā solī izstaigāja teritoriju, kuru iecerēts izveidot līdz 2018. gadam kā dāvanu Latvijai tās 100 gadu jubilejā.
Šī būs vieta, kur sastapties tagadnei, pagātnei un nākotnei. Vieta, kurp atbraukt, domās pārstaigāt likteņtakas, pārlapot likteņstāstus, rast mierinājumu, smelties spēku un gūt iedvesmu visdažādākajām paaudzēm. Likteņdārza teritorijā pie pašas Daugavas, kur šobrīd redzami milzīgi dolomīta krāvumi, taps koncertzāle, no kuras pavērsies brīnišķīgs saulriets pār Daugavu.
Mēs esam kā koki – ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu nākotnē tā, noraugoties topošajā Likteņdārzā, klusībā nodomāja ne viens vien šī vērienīgā projekta aculiecinieks.