Laikā, kad īpaši samilzušas problēmas Latvijas ceļu būvē un uzturēšanā, jo sevišķi laukos, kur grantētie ceļi daudzviet kļuvuši nelietojami, gluži vai piedauzīgi izskatās VAS «Latvijas Valsts ceļi» organizētie un acīmredzot arī finansētie dažādu ceļu ”attīrīšanas un paplašināšanas” darbi – līdz ar gājputnu atgriešanos zāģēšana iet vaļā uz nebēdu.

Savu sašutumu par ceļa atmežošanas darbiem redakcijai atklāja lasītāja, kuru uztrauc kārtība, kādā uzņēmējs zāģē kokus ceļa Klapkalnciems-Smārdes pagrieziens malās. Sazinājāmies ar VAS «Latvijas Valsts ceļi» pārstāvjiem, uzdodot vairākus jautājumus. Un saņēmām arī atbildes, kuras sagatavojusi uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

– Kāpēc tagad tik intensīvi tiek izlietoti līdzekļi ceļmalu tīrīšanai, piemēram, posmā Klapkalnciems-Valgums, kamēr tajā pat laikā citi ceļi jūk un cilvēki pa tiem nevar pārvietoties (Cēre, Sēmes pagasts, Zentene, Zante u.c.)? Cik kopumā un arī % no ceļu uzturēšanas līdzekļiem tiek atvēlēti šādai ceļmalu tīrīšanai un meža ceļu paplašināšanai?

– Nodalījuma joslu uzturēšana un sakopšana ir neatņemama ceļu uzturēšanas procesa sastāvdaļa. Aizaugušas ceļmalas var traucēt ūdens atteci no ceļa, kā arī apdraudēt autobraucēju drošību. MK Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli (Nr. 224) nosaka, ka ceļa nodalījuma joslai ir jābūt brīvai no apauguma, tāpēc koki jācērt ceļa joslās, kur tas atļauts un paredzēts. No ceļu satiksmes drošības apsvērumiem tas uzlabo gan sānu redzamību, kā arī ļauj autovadītājiem ātrāk ieraudzīt ceļam tuvojošos meža zvērus. Apauguma noņemšana zemes nodalījuma joslā uz reģionālas nozīmes ceļa Tukums-Kuldīga (P121) un vietējas nozīmes ceļa Valgums-Klapkalnciems (V1449) notiek atbilstoši šā gada 17. februārī noslēgtajam līgumam ar SIA «JP koki».

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 30. marta, numurā ŠEIT!