1.jūlijā jaunizveidotās Kandavas novada kultūras pārvaldes vadītājas amatā stājās Ziedīte Žačeste, enerģiska un mērķtiecīga kultūras darbiniece no kaimiņu – Talsu novada, ar pieredzi visdažādākajos, ar kultūras darbu un vadību saistītos amatos. Lai uzzinātu, kā jaunās pārvaldes vadītājai aizritējis šis pusotrs mēnesis, kā viņa iejutusies savā jaunajā amatā, kas Kandavas kultūras “lauciņā" jau paveikts un kas iecerēts, šī mēneša lietainākajā dienā norunājām tikšanos.

Tā kā Ziedītes Začestes vārds mūsu novada ļaudīm ir svešāks, iepazīstoties lūdzām mazliet pastāstīt par sevi:

"Esmu dzimusi sabilniece. Pabeidzu Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu kā masu režisore un, tolaik pēc darba vietu sadales nonācu toreizējā Stučkas rajonā, Staburaga pagastā – gleznainā vietā pie Daugavas. Bija Atmoda, Latvijas neatkarības atgūšanas gadi ar sarkanbaltsarkanā karoga atzīšanu, grandioziem Daugavas svētkiem un īsti latviskiem kultūras pasākumiem Vīgantes dārzā. Tas bija laiks, kad nekas nelikās par grūtu. Vienlaikus turpināju mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā, svētku un teātra režisoru specialitātē. Tad dzīves ceļš pagriezās, atvedot atpakaļ uz Sabili, kur darba gaitas iesāku kā Sabiles kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, pēc tam – kā direktore. Pēc 10 Sabilē pavadītiem radošiem gadiem, pārņēmu Kurzemes reģiona NVO resursu centra vadību Talsos, līdz saņēmu piedāvājumu – strādāt Talsu Tautas namā par režisori."

Beidzos būšu režisore!

"Tas bija pietiekami vilinoši un intriģējoši," atceras Ziedīte, pirmo reizi mūžā saņēmusi piedāvājumu strādāt savā izvēlētajā specialitātē, kur izpaliks gan administratīvā, gan saimnieciskā darba specifika, kas līdz tam, vadošā amatā strādājot, bijis galvenais. Ziedojot savu radošumu, izdomu un darbaspējas tikai režijai, viņa sapratusi, ka iegūto prasmju un pieredzes ir krietni vairāk un daļa nu paliek neizmantotas.

Pieteikusies amatam

Apzinoties savus neizmantoto prasmju un pieredzes resursus, Talsu Tautas nama režisore Ziedīte Začeste, izlasījusi interneta portālā ziņu par Kandavas Kultūras pārvaldes izveidi un izsludināto vadītājas amata pretendentu konkursu. Un pieteica arī savu kandidatūru.

Labāk nožēlot to, ko tu esi darījis, nekā to, ko tu neesi darījis – tāds ir Ziedītes Žačestes moto. Un viņa pauž pārliecību, ka izvēle izdarīta pareizi.

– Kādas ir šī brīža sajūtas pēc amatā pavadītiem nepilniem diviem mēnešiem, apzinoties, ka kandavnieki uz jums raugās cerīgi un gaida pārmaiņas līdzšinējā kultūras dzīvē?

– Man patīk šī vide, šis darbs un pārņem sajūta, ka mums veidojas stipra komanda. Vārdu "veidojas", šajā gadījumā izraugos apzināti, jo vasara ir laiks, kad lielākā daļa kultūras darbinieku atrodas atvaļinājumā. Mana komanda ir visa novada struktūrvienības – kultūras nami, bibliotēkas, muzejs, Tūrisma informācijas centrs. Pašlaik varu pavēstīt, ka 8. septembris mums būs īpaša diena, kad pirmo reizi visa plašā Kandavas novada kultūras pārvaldes saime satiksies klātienē kopīgā seminārā, lai iepazītos un kopīgi plānotu, kā strādāsim, kā dzīvosim, uz kādiem principiem balstīsim savu darbu, kā plānosim un dalīsim budžetu.

Ielu svētki, stāstniecība un latviešu danči

– Varbūt varat atklāt kaut dažas nianses, kas kultūras dzīves baudītājiem drīzumā tiks piedāvātas?

– Vispirms gribu teikt, ka apmeklētāju piesaistīšanai Kandavā "jauns divritenis nav jāizdomā", jo pilsētā, tēlaini izsakoties, ir īstas "zelta āderes", ar ko palepoties. Tā, piemēram, ir Kandavas simbols – ozolzīle, kas skatāms pilsētas ģerbonī, tā ir ozolzīļu kafija, tas ir Zīļuks, kas jau priecē bērnus pie Abavas un tie būs zīļuki, kas vēl tikai taps. Varam lepoties ar amatniekiem, kuri sevi jau pierādījuši un to turpina darīt ar jaunām un jaukām ierosmēm un darbiem. Tikai jāprot šīs labās lietas likt lietā, rast tām pielietojumu. To mēs arī darīsim.

Ideju jaukiem pasākumiem šobrīd ir daudz. Esam iecerējuši arī Kandavā attīstīt divas kustības, kas šobrīd Eiropā savā ziņā kļuvusi par tādu kā "modes lietu". Tā ir stāstniecība un latviešu danči. Šīs divas kustības varētu ieinteresēt daudzus novada ļaudis un Kandavā ir visi resursi, lai tās īstenotu.

Stāstniecības aizsākumu saskatu "Ielu svētkos", kādi Kandavā līdz šim vēl nav bijuši. Pirmie savas ielas svētkus svinēs Saules ielas iedzīvotāji 11. septembrī, kas vienlaikus būs kultūras pārvaldes jaunās darba sezonas atklāšanas pasākums. Ielas svētkus rīkojam ar mērķi – cildināt, uzteikt savējos, atklājot viņu prasmes un dzīves uzkrātas gudrības, – tā savu ieceri pamato Ziedīte Začeste.

Un tādu ieceru novada kultūras darbiniekiem ir daudz. Bezgala jauki, ka pirmā iela, kurā rīkos svētkus, ir tieši Saules iela – skaista, zaļa un sakopta, ar savu vēsturi un ļaužu dzimtām, kuras te dzīvojušas un dzīvo, ar atpazīstamiem un mazāk pazīstamiem cilvēkiem, par kuriem uzzināsim daudz interesanta. Bet ar laiku katrs kandavnieks varēs lepni teikt – šogad svētkus svinēs manā ielā!