Aizvadītās nedēļas nogalē skaistu dzīves jubileju svinēja mūsu novadnieks, politiski represētais, skaudros izsūtījuma gadus pārcietušais matkulnieks Kārlis Busenbergs. Pārkāpts mūža astotā gadu desmita slieksnis. Vai patiesi gadu nasta augumā smalkā, bet gaitā vēl naskā vīra plecos tik liela?! Jā, gadi nepiestāj, bet rit savu gaitu, piepildot cilvēka mūžu ar prieka mirkļiem, ar pārdzīvojuma skaudro sāpi, ar gandarījumu par paveikto.

“Es esmu bagāts, jo man pieder viss…
…Kas ir ar mani noticis,” – šos dzejnieka Māra Čaklā vārdus Krātiņu ģimene veltīja Kārlim Busenbergam viņa dzimšanas dienā, veltījuma turpinājumā piebilstot, ka jubilārs ir ne tikai bagāts, bet arī devīgs, jo viņš savā skarbajā mūžā piedzīvoto un pārdzīvoto dāsni dāvā līdzcilvēkiem gan savos atmiņu stāstos tikšanās reizēs, gan paša precīzi veiktajos pierakstos.
Veicinot nozīmīgu dabas mantojumu apzināšanu un saglabāšanu, pirms diviem gadiem Vides ministrija valsts mērogā izsludināja eseju konkursu, kurā, sadarbojoties ar novada muzeju, sekmīgi startēja arī Kārlis Busenbergs.
“Stāsts būs par Buses pilskalnu, kas atrodas Imulas upes ielokā un ietilpst Busu māju teritorijā, kuras mantinieks esmu jau sestajā paaudzē. Pats pilskalns jau nezudīs, bet notikumi, kas risinājās ap to laiku ritējumā, var pagaist, tādēļ vēlos atzīmēt ievērojamākos no tiem. Savu notikumu aprakstu veidoju no vairāku autoru publikācijām. Ceru, ka tās vērtēšanas komisiju pārliecinās par mana mīļā Busu pilskalna nozīmīgumu Latvijas valsts mērogā, un tas tiks iekļauts 50 populārāko objektu sarakstā,”- tā, savā konkursa komisijai adresētajā aprakstā toreiz pauda Kārlis Busenbergs. Un sirmā novadnieka vēlme piepildījās – Buses pilskalns ir 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā.
Busēs meklējami tūrisma aizsākumi
Varam būt lepni, jo tūrisma pirmsākumi meklējami tieši mūsu novadā, Matkules pagasta Busēs. Tieši Kārļa tēvs Jānis Busenbergs bija pirmais, kurš sāka uzņemt viesus, dodot iespēju Buses pilskalnu iepazīt arī citiem ļaudīm no tuvām un krietni attālākām Latvijas vietām. Par to liecina lieliskās, gadu gaitā saglabātās Viesu grāmatas. Un tas ir Busenbergu dzimtas nopelns. Pirmais ieraksts pirmajā Viesu grāmatā izdarīts tālā 1911. gada 16. jūlijā. To veicis Ernests Grīnbergs, kandavnieks, topošais jurists, vēlāk – Štempeļmuižas īpašnieks; bet nākošais ierakstu veicis Ernests Čakste, Valsts prezidenta Čakstes dēls, toreiz students, arī topošais jurists. Otra Viesu grāmata atvērta 1938. gada vasarā. Precīzāk, šo grāmatu Busu māju viesmīlīgajiem saimniekiem tolaik uzdāvināja Valsts Papīru spiestuves un naudas kaltuves darbinieki. Uzņēmuma vadītājs, mākslinieks Ludolfs Liberts vēlējās kopā ar kolektīvu atpūsties Busēs un pamanīja, ka Viesu grāmata teju būs apmeklētāju atsauksmēm pierakstīta, tālab nolēma izgatavot jaunu un kā dāvanu pasniegt Busenbergu ģimenei. Tā otro Viesu grāmatu ievada Ludolfa Liberta pateicība par saimnieku viesmīlību, kam seko visu 300 papīra spiestuves darbinieku paraksti.
Šobrīd apmeklētāju ierakstiem atlikušas vēl pāris brīvas otrās Viesu grāmatas lapas. To uzzinot, Kandavas novada muzeja darbiniecēm Sarmai Anģēnai un Inārai Znotiņai dāvanas izvēle novadniekam jubilejā bija skaidra – tā būs jauna Viesu grāmata. Šī dāvana Busenberga kungu patiesi iepriecināja. Viesu grāmatu rotā divi burti «KB» – tātad veltījums tieši viņam, Kārlim Busenbergam!
Turēt godā Busenbergu dzimtas vēsturi
Karlis Busenbergs godā savas dzimtas vēsturi un ar mīļumu sirdī un vārdos šķirsta grāmatu, kura glabā tik dārgas atmiņas. Laika gaitā pabalējušie rokraksti, piezīmes, vēstules ir tik īpašas un personīgas! Svētku reizē sirmais kungs pārlapo Viesu grāmatas, brīdi pa brīdim pie kāda no ieraksta kavējoties un daloties atmiņās. Šīs grāmatas ir nenovērtējams dārgums, tiešs un nepārprotams Latvijas vēstures liecinieks, kur saglabājušies ieraksti no laikiem, kad Latviju pāršalca Pirmā pasaules kara briesmas, un tā cauri gadu desmitiem līdz pat mūsdienām. Te lasāmi pateicības pilni un arī spēcīgi un uzmundrinoši vārdi. Šobrīd pēdējais ieraksts vēsta par Tautas deju ansambļa «Līgo» viesošanos Buses pilskalnā oktobrī, kad visa pilskalna apkārtne bija piesātināta rudens krāsu daudzveidībā un skatienam pavērās lieliska ainava uz straujās Imulas upes ieleju, kas no trim pusēm ieskauj seno pilskalnu. Sens un skaists ir šis dabas stūrītis itin visos gadalaikos, tāpēc joprojām Busu pilskalnu lūkot brauc tūristi no dažādiem Latvijas novadiem.
Veselību, izturību un spēku arī turpmāk, atklājot un apkopojot paša piedzīvotās vēstures lappuses, kuras jāzina ikvienam latvietim, vēlēja gan Kārļa Busenberga likteņbiedri, Kandavas novada represēto apvienības aktīvie dalībnieki, gan domes priekšsēdētājs, gan visi pārējie, kuri otrdien muzejā sumināja mūsu krietno novadnieku Kārli Busenbergu lielajā jubilejā.
Bet mēs solījām Busu pilskalna saimnieku apciemot vasarā, kad viesiem atvērta būs nākošā – jau trešā Viesu grāmatā!