Jau uzreiz pēc matemātikas centralizētā eksāmena jaunieši teica, ka tas bijis grūtāks nekā ierasts, taču sevi mierināja ar domu, ka tādi jau ir eksāmeni – grūtāki nekā ikdienas pārbaudījumos parasts. Taču, kad jūlijā tika saņemti pārbaudījumu rezultāti, fakts, ka 199 abiturienti Latvijā nav pārsnieguši 5% robežu, kas jāsasniedz, lai pārbaudījumus vispār būtu nokārtots, pārsteidza pašus jauniešus un saviļņoja sabiedrību – nesekmīgo bija gandrīz trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Arī vidējais rezultāts procentos – 36,2 – ir mazāks nekā iepriekšējos gadus, kad tas bija 43,6 un 43,3% un tāpat nesasniedza pat pieklājīgu vidējo līmeni.

Publicējot Valsts izglītības un satura centra apkopotos eksāmenu rezultātus (procentos), atsevišķu skolu direktorus lūdzām komentēt savu skolu skolēnu matemātikas pārbaudījuma rezultātus.

Rezultāti vēl tiks vērtēti

Tukuma 2. vidusskolas direktores vietniece Sanita Birzniece atzina, ka skolas vidējo matemātikas eksāmena rezultātu 29,48% veido dažādi vērtējumi – no 7% līdz pat 100%: “Skolēni, kas nebija pārliecināti, vai vispār eksāmenu nokārtos, to nokārtoja, tiesa, viņu rezultāti nebija augsti. Taču bija arī tādi, kas ieguva vērtējumu, augstāku par vidējo un pat līdz 80%. Protams, mēs eksāmenu rezultātus vērtēsim gan metodiskajās komisijās, gan pedagoģiskajā sēdē, kur katra mācību priekšmeta skolotāji stāstīs, kā skolēniem pārbaudījumos klājies, lai varētu sagatavoties jaunajam mācību gadam un nākamā pavasara pārbaudījumiem.”

Savukārt Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas direktore Silva Freimane atzina, ka šīgada matemātikas eksāmens bijis daudz grūtāks nekā iepriekšējos gados, tāpēc arī tāds rezultāts: “Es domāju, ka iemesli sliktajiem rezultātiem ir vairāki – tās ir gan skolēnu zināšanas, gan arī eksāmena grūtības pakāpe, un to, ka tas bija grūtāks nekā citus gadus, apliecina fakts, ka daudzi skolēni to nenokārtoja. Mēs ar šo rezultātu vakarskolu un neklātienes vidusskolu vidū ierindojāmies apmēram pa vidu. Pagājušajā gadā mūsu skolēnu iegūtais rezultāts bija nedaudz augstāks.”
Ar šablonisku pieeju nepietiek

Matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Diāna Zurģe piekrita, ka eksāmenu rezultāts daudziem radījis pārsteigumu. Viņasprāt, tam, ka vidējie vērtējumi skolās nereti bijuši salīdzinoši zemi un sliktāki nekā citus gadus, ir bijuši vairāki iemesli: “Ir dažādi iemesli, kāpēc bērni ar uzdevumiem netika galā. Piemēram, skolēns var apjukt, ja neizprot uzdotā uzdevuma formulējumu; kā zinām, vienu un to pašu jautājumu var pavaicāt dažādi, un nereti tieši tas ir šķērslis uzdevumu atrisināt. Otrkārt, šajā eksāmenā nebija tikai algoritmi, bet arī uzdevumi, kas prasa domāšanu, radošumu, un ne visi ar to tiek galā. Un vēl matemātikas eksāmenā ir liels apjoms. Es nezinu, vai ir analizēts citu eksāmenu apjoms, vai vispār šie pārbaudījumi tiek salīdzināti. To esmu secinājusi, labojot centralizēto pārbaudījumu darbus – citu skolu, protams. Un vēl jāsecina, ka nereti bērniem pietrūkst motivācijas, godkāres sasniegt labāku rezultātu – viņiem šķiet, ka pietiek, ja tiks sasniegts minimums – šie 5% jeb pārbaudījums tiks nokārtots, taču, ja vēl nedaudz pacenstos, rezultāts būtu daudz labāks.” Tāpat D. Zurģe stāstīja, ka oktobra beigās Valsts izglītības satura centrā notiks metodisko apvienību vadītāju semināri, kuros analizēs centralizēto eksāmenu rezultātus, un tad par papildu secinājumiem runās arī ar novada skolu matemātikas skolotājiem