9. jūlijā Kandavas kultūras namā pulcējās pārdesmit cilvēku, lai uzklausītu ekonomikas ministrijas, kā arī citu Eiropas finansējuma programmā iesaistīto institūciju pārstāvju stāstīto par iespējām siltināt ēkas, saņemot tam arī atbalsta finansējumu. Konkrētajā, ekonomikas ministra Arta Kapmara prezentētajā programmā, atšķirībā no citām līdzīgām, Eiropas līdzfinansējums ēku renovācijai pieejams principā katram, ja ir uzņēmība kārtot formalitātes un pārējie mājas iedzīvotāji siltināšanai piekrīt.

Par vienošanos
Kopumā Latvijā pašlaik daudzdzīvokļu ēku, kas celtas laika posmā no 1940. līdz 1993. gadam, energoefektivitātes uzlabošanai pieejami vairāk nekā 14 miljoni latu, bet kopumā programmā – 44 miljoni, ar kuru palīdzību, aptuveni rēķinot, varētu nosiltināt 1000 māju visā Latvijā. Eiropas struktūrfondi šim mērķim atvēl 50% no kopējām katra projekta izmaksām (60%, ja 10% no mājas iedzīvotājiem ir maznodrošinātas personas), pašu spēkiem jāpiepluso otra puse jeb, visticamāk, jāņem kredīts bankā. Bet, kā skaidroja A. Kampars, neskatoties uz kredītu, vēl nevienā no daudzdzīvokļu namiem, kas programmā iesaistījušies, iedzīvotāju rēķini par apkuri nav kāpuši, drīzāk – samazinājušies. Raksturojot sistēmu, kā piemēru ministrs minēja Valmieru, kur darbojas firmas, kas piedāvājas kārtot visas formalitātes un runāt ar banku iedzīvotāju vietā, pretī sniedzot renovācijas darbus un garantijas, ka vairāk jāmaksā par apkuri nebūs. Un pat ja tūlītējs vēlamais efekts – mazāki maksājumi – tā uzreiz nav gaidāms, nākotnē, ir pārliecināts ekonomikas ministrs, siltināšana atmaksāsies, jo resursi lētāki diez vai kļūs. Tomēr galvenā problēma, kādēļ cilvēki nevēlas iesaistīties programmā, ir latvieti labi raksturojoša – tā ir nespēja savstarpēji vienoties, jo šajā gadījumā siltināšanu jāakceptē visiem mājas iedzīvotājiem. Vēl savā prezentācijā ministrs minēja, ka līdz šim tie, kas projektu īstenojuši un savu ēku jau nosiltinājuši, nav vīlušies, kā arī piebilda – pieejamā finansējuma ir tik, cik ir, tādēļ priekšroka ir projektiem, kas iesniegti agrāk. Tieši tādēļ A. Kampars aicināja kandavniekus sasparoties un pieteikties programmā, kā tas jau notiek citviet Latvijā.
Pārāk zema maksātspēja
Aicināti uzdot jautājumus, zālē sēdošie, piemēram, biedrības «Ozolāji» pārstāvis Pēteris Lakstīgala izteica priekšlikumu izstrādāt tipveida siltināšanas projektus. Viņš skaidroja, ka piedāvātāju veikt vienu vai otru darbu, lai uzlabotu energoefektivitāti, piemēram, Ozolu ielas daudzdzīvokļu namos, netrūkst, taču, kur garantija, ka tas tiks izdarīts kvalitatīvi un renovācija būs ar vēlamo situmtaupības efektu? "Ja būtu, piemēram, tipveida projekts 103. sērijas daudzdzīvokļu namiem, šādas problēmas nerastos," sprieda P. Lakstīgala. Tomēr ministrijas pārstāvji seminārā uzsvēra – tipveida projektu visticamāk nebūs, taču piebilda, ka tāpat neviens naudu ar "čemodānu" neatnes un būvfirmām nenoliek! Visur, kur iesaistīts Eiropas struktūrfondu finansējums, projekti un to realizācija tiek uzraudzīta un, ja netiek pildītas saistības – darbi veikti nekvalitatīvi vai neatbilstoši sākotnējām iecerēm – finansējumu var arī nesaņemt.
Tomēr uz galveno problēmu, kas kandavniekus attur iesaistīties siltināšanas projektos, norādīja apsaimniekotājs Guntis Meiers. Tā ir cilvēku maksātspējā jeb drīzāk – nespējā. "Esam nokārtojuši visas formalitātes, lai veiktu siltināšanu, taču viss atduras pret banku – tā izsniedz kredītu, ja kopējais mājas parāds nepārsniedz 15%. Mums ir… 45%," norādīja G. Meiers un piebilda: "Un, kad meklējām tos 10 "nabagus" (Maznodrošinātos. – Red.), kas nepieciešami, lai iegūtu struktūrfondu atbalstu 60% apmērā, nemaz tādi neatradās!" Viņaprāt, ir, protams, cilvēki, kas nemaksā apstākļu spiesti, tomēr ir arī tādi, kas uzskata, ka "dzīvo vēl komunismā, nevis kapitālismā, kad par visu jāmaksā," – tā apsaimniekotājs. Tāpat arī, prognozējot nākotni, G. Meiers nebija saudzīgs, norādot, ka iedzīvotāju maksātspēja Kandavā diez vai tuvākajā laikā celsies – jo te nav ražošanas, nav darba vietu.
Apmeklē uzņēmumu
A. Kampars piekrita, ka problēma noteikti ir skatāma plašāk un ka cilvēku maksātspēja ir tāda, kāda tā ir, tomēr piebilda, ka šādi projekti tiek veikti, domājot par nākotni – lai nākotnē maksa par siltumu nepaceltos! Tāpat siltināšana ir ieguldījums kopējā Latvijas ekonomikā, jo tiek balstīti gan vietēji būvnieki, gan būvmateriālu ražotāji. Arī pašu uzlaboto ēku mūžs ir ilgāks un to vērtība ceļas. Vēl arī seminārā tika minēts, ka ir pašvaldības, kas cenšas iedzīvotājus pabalstīt, ja tie izlemj par labu nama siltināšanai. Arī pati pašvaldība var projektu virzīt, ja tās pārziņā ir kāda dzīvojamā ēka un iedzīvotāji sitināšanai piekrīt. Iespējas – esot. Sīkāk par tām pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, un semināra laikā bija iespēja dzirdēt arī to apsaimniekotāju pieredzi, kas projektā jau piedalījušies.
Bet pašā viesošanās noslēgumā ekonomikas ministrs apmeklēja arī vienu no Kandavas uzņēmumiem – SIA «Priedaine N».