Tieši šādu jautājumu nākas uzdot pēc it kā notikušas intervijas ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Rolandu Bāreni. Pēc intervijas, ko kungs Bārenis pārtrauca pusvārdā, demonstratīvi pieceļoties un atstājot kabinetu…

Tā bija intervija, ko Bāreņa kungs jau vairākkārt bija atteicis, tāpat viņš jau vismaz pāris mēnešus nepildīja domes nolikumu un neieradās uz iedzīvotāju pieņemšanu paša noteiktajā laikā. Arī šoreiz, 10. janvārī, iedzīvotāju pieņemšanas laikā, kad kungs Bārenis pēc slimošanas un atvaļinājuma mums beidzot noteica pieņemšanas laiku – pulksten 13.00. Pieņēma viņš mūs tikai 15.15 un pēc 20 minūtēm, neatbildot uz virkni jautājumu, no kabineta izgāja…..

Kā, jūs, kandavnieki, domājat, kas īsti Bāreņa kungam slēpjams, kas ir tie bezgala nepatīkamie jautājumi, par kuriem viņš jums stāstīt negrib? Jā, jā, tieši jums – Kandavas novada iedzīvotājiem, jo neba mums – žurnālistiem, būtu kāda tik īpaša interese par novadā notiekošo, lai mēnešiem ilgi lūgšus lūgtos kādu komentāru vai informāciju, par kuru esat vaicājuši jūs – novada iedzīvotāji…

Bet arī no malas raugoties, jautājumu par priekšsēdētāja rīcību, par domes lēmumiem, arī par šī brīža budžeta projektu (vismaz oficiāli pieejamā veidā) tiešām ir daudz.

Viena laba lieta…

– Vispirms pastāstiet par trim labajām lietām, kuras izdevies paveikt aizvadītajā gadā!

– Domāju, ka labais, ko esam izdarījuši varbūt tik daudz nav redzams… To cilvēki izjūt paši, kā situācija ir mainījusies. Es jau esmu teicis – es neskaitīšu savus panākumus, bet viens, ko uzsvēršu, ir Vāne. Pārdalot līdzekļus un skatoties, kā notiek novada attīstība, esmu jau teicis, ka nešķirošu, vai tā būs Kandava, vai pagasti – visiem tiks vienādi. Vānes parks un noasfaltētā iela uz bērnudārzu – domāju, ka tas ir pagājušā gada lielākais panākums.

– Vai tas bija par pagasta apvienošanās līdzekļiem 200 000 latu apmērā vai no novada kopējā budžeta?

– Gan, gan.

– Tātad Vānes pagasta centra sakārtošana ir viens labais darbs, kas vēl paveikts, ar ko jūs varētu lepoties?

– Es nezinu, es tā tos panākumus neskaitu.

– Ne jau tieši personīgos panākumus, bet novadā kopā paveiktos?

– …Nemācēšu atbildēt…

– Kas neizdevās?

– Domāju, ka neizdevās, kā bija sākumā domāts – vecpilsētas ielas bruģēšana, jo tas viss tomēr bija saistīts ar Eiropas projektu. Kandavas reljefs ir specifisks, kalnains, tāpēc jāņem vērā, ka uzreiz iet līdz arī pārējais viss, šajā gadījumā – visas komunikācijas, kas diemžēl ir savilktas krustām šķērsām. Biju apsolījis, ka līdz gada beigām izdosies vecpilsētas ielu sakārtot, bet diemžēl, visu izvērtējot, pie vēlamā risinājuma nenonācām, tāpēc visas cerības liekam uz šo gadu, arī ar Eiropas projekta starpniecību.

– Un ko jums valsts apsola šogad, kad zināms, ka lielu daļu no projektiem tomēr neatbalstīs?

– Mums pašlaik ir atbalstīti trīs projekti un viens atlikts izskatīšanai.

– Kuri ir atbalstītie projekti un kurš – atliktais?

– Atbalstīti Rūmenes, Talsu un Pūzurgravas ielas satiksmes drošības uzlabošanas projekti, paredzot gājēju celiņu un apgaismojumu izbūvi. Neizdevās, kā es domāju, birokrātijas dēļ pilsētas promenāde. Process ieilgst, uzskatu, ka dokumentu izvērtēšana ir krietni par ilgu. Ja projektu izvērtē (Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā Investīciju Aģentūra. – Red.) astoņu mēnešus, tad to uzsākt var tikai nākošajā gadā. Projektam tā nevajadzētu virzīties.

Par ielām un stadionu

– Un trešā iecere?

– Tā uzreiz grūti pateikt.

– Tad varbūt atklājiet nākotnes ieceres. Vecpilsētas ielas jau minējāt, kas vēl ir tās prioritāt, kam šogad novadā plānots pievērsties?

– Ja mēs esam teikuši, ka Kandava ir gan izglītības, gan tūrisma pilsēta, tad šogad vajadzētu turpināt iepriekšējā gadā aizsākto Abavas senlejas attīstību.

– Ko ar to domājat – biedrību «Abavas ielejas attīstības centrs» vai Abavas ielejas dabas parka attīstību?

– Tas domāts viss kompleksi. Gan biedrība, gan dabas parks. Kā daudzi ārzemnieki saka, mēs neko nereklamējam, tieši šos sporta centrus, kas mums ir. Mēs paši to zinām, ka mums tādi ir, bet iebraucēji brīnās, kāpēc esam tos it kā noslēpuši.

– Un trešais sapnis, ko šogad gribētu piepildīt?

– Trešais ir mūžīgais jautājums – tehnikuma stadions.

– Vai kaut kādā ziņā ir mainījusies attieksme pret to?

– Domāju, ka jā. Cilvēki, kuri te daudz bijuši, zina, ka tā ir Kandavas pērle. Tāpēc domāju, pienācis laiks šim objektam atrast kādu papildu finansējumu.

– Stadions vēl aizvien ir tehnikuma īpašums, patiesībā – valsts īpašums. Kā jūs redzat risinājumu, kā pašvaldība tur varētu piepalīdzēt – likums taču to nepieļauj?

– Jā, tas ir valsts īpašums, bet, ja mēs noslēdzam nomas līgumu ar tehnikumu ilgtermiņā, uz septiņiem gadiem, tad tas ir iespējams. Bijām par to domājuši jau pagājušajā gadā, bet tad izdevās iegūt līdzekļus vidusskolas sporta stadiona modernizēšanā.

– Cik līdzekļu šogad stadionam ieplānots, vai esat budžetā to paredzējuši, te (budžeta projektā, ko decembra domes sēdē bija iecerēts virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā) tā uzreiz šo ciparu kaut kā nevar redzēt?

– Tas jums ir kaut kāds melnraksts kārtējais.

– Kā? Tas ir vienīgais oficiālais visiem deputātiem izdalītais budžeta variants, kas pēdējā domes sēdē tika piedāvāts pieņemšanai pirmajā lasījumā!.

– Pēdējā vēl nav. Tas, ka kāds kaut ko nopublicējis, tas ir cits jautājums.

– Tas ir vēl vairāk nekā nopublicētas, tas ir variants, kas domes sēdē tika apspriests…

– Nu domes sēdē šis jautājums… Tas ir tikai melnraksts, tur nekas nav apstiprināts…

– Vārdu sakot, šeit – budžeta projektā, jūsu iecerēm paredzētā summa tātad nav iekšā? Tad tā ir tikko kā radusies iecere?

– Nē, šajā projektā summa nav iekšā un iecere, es domāju, ir jau divus gadus sena, precīzāk, laikam, pagājušā gadā radusies.

Ceļi, apkure un domes fejas

– Tiktāl par paveikto, neīstenoto un šogad iecerēto.

Bet tagad, atgriežoties pie, iepriekš mums tiekoties, pārrunātajām aktualitātēm. Tātad divi svarīgākie problēmjautājumi novadā, kurus toreiz solījāt (2009. gada jūlijā. – Red.) risināt, bija apkure un ūdenssaimniecība. Esat apzinājuši, izpētījuši situāciju? Kāds bijis šo problēmu risinājums?

– Apkures pakalpojumu no uzņēmēja pārņēma pašvaldības uzņēmums «Kandavas namsaimnieks».

– Vai, jūsuprāt, tas bija veiksmīgs lēmums?

– Domāju, ka jā, – tas bija veiksmīgs. Apkures tarifs ir samazinājies un, veicot atsevišķus uzlabojumus, esam vairākkārtīgi ieguvuši, protams, ne uzreiz, bet ilgtermiņā.

– Un ūdenssaimniecības jomā?

– Kā kādreiz teicu, pārtraucot līgumu ar iepriekšējo būvnieku, mēs tomēr esam ietaupījuši 800 000 latus uz to līgumu un nākošajā kārtā. Ja nemaldos, ir 1,2 miljoni papildu ieguvums Kandavai.

– Te jūs runājat par savulaik izskanējušo skandalozo gadījumu ar Lapiņa kunga firmu, ar kura vadīto uzņēmumu jūs pārtraucāt līgumu?

– Jā.

– Tolaik tas plaši izskanēja visas valsts mērogā… Kāds bija pamatojums līguma laušanai? Kā jūs komentētu Lapiņa kunga izteikumus par "fejām" un “rūķīšiem", kas viņam zvanījuši Kandavas domes vārdā un faktiski pieprasījuši "kukuli" Ls 100 000 apmērā?

– Es domāju, ka katrs cilvēks var runāt daudz ko, bet, kā jau eksperti izvērtēja, viņš ir iesniedzis maldinošus dokumentus konkursa komisijai.

– Tieši tāpēc jūs lauzāt līgumu?

– Uz šo jautājumu es jau tikko atbildēju.

– Tātad iemesls – maldinoša dokumentācija. Tieši par kuru faktu?

– Tas diemžēl jāprasa iepriekšējai konkursa pretendentu izvērtēšanas komisijai, kas to bija darījusi. Mēs šo konkursa likumību izvērtējām pēc iedzīvotāju un deputātu lūguma.

– Kurš iedzīvotājs vai deputāts konkrēti šādu lūgumu parakstīja un domē iesniedza, kad tas tika izskatīts? Mūsu pārstāvji taču visās domes sēdēs piedalās?…

– Ja nemaldos, to bija parakstījuši kādi trīs vai pat četri deputāti.

– Vai ar šo iesniegumu var iepazīties?

– Jā, tas ir pagājušā gada dokumentos.

Satiksmes ar novada centru nav

– Par kredītsaistībām. Ūdenssaimniecības projekta dēļ pašvaldībai ir lielas kredītsaistības, jauni projekti nākuši klāt, kuriem atkal nepieciešams līdzfinansējums. Cik liels šobrīd ir domes kredītportfelis?

– Ciparos pavisam konkrēti uzreiz nevaru pateikt, bet pavisam droši gan, ka procentuāli pieļaujamo normu neesam pārsnieguši.

– Kāda procentuāli ir šī norma?

– Nemācēšu konkrēti atbildēt. Jāprasa grāmatvedībā, bet pārsniegta šī norma mums nav. Nejauciet mūs ar Tukumu!

– Iepriekšējā mūsu sarunā smags jautājums bija pasažieru pārvadājumi, tieši satiksme ar novadam jaunpievienoto Vānes pagastu. Vai pa šo laiku ir izdevies satiksmi uzlabot, atvieglojot pagastu iedzīvotāju nokļūšanu novada centrā?

– Nē, diemžēl nekas nav mainījies. Pašlaik notiek diskusija Satiksmes ministrijā, kādā veidā pārdalīt finansējumu, vairāk novirzot sabiedriskā transporta uzlabošanai.

– Bet starptautiskie aizdevēji ierosināja budžetā samazināt sabiedriskajam transportam paredzētās valsts dotācijas…

– Bet pašlaik diskutē par to, lai šo pilsētu sabiedriskā transporta vajadzībām paredzēto naudu daļēji novirzītu arī uz laukiem. Šī diskusija, ja nemaldos, pieejama Satiksmes ministrijas mājas lapā.

– Kāds ir jūsu reālais skatījums šajā ziņā? Kad lauku cilvēki visticamāk to varētu sagaidīt?

– Diemžēl to izlems Satiksmes ministrija.

– Bet pašvaldība ir tā, kas tālāk lemjošās instancēs rosina, kas virza viņu cilvēkiem būtiskus un vajadzīgus jautājumus…

– Mēs labprāt atbalstītu pāris maršrutu vairāk, bet…

– Vai, domājot par pagastos dzīvojošajiem, ir pieņemts domē kāds lēmums par sabiedriskā transporta kustības uzlabošanu novadā?

– Nē.

– Vai esat par to domājuši? Šis ir jūsu pirmajā intervijā minētais jautājums, kas joprojām palicis bez risinājuma.

– Kā pagājušoreiz, pirms gada (Iepriekšējā intervija bija 2009. gada jūlijā. – Red.), teicu, ar Zanti un Vāni pēc reformas situācija ar sabiedriskā transporta kustību no pagastiem uz novada centru ir nepietiekama.

– Šķiet, situācija reizē ar reformu tomēr ir pasliktinājusies, jo no Vānes uz Kandavu turp un atpakaļ cilvēki vispār netiek. Kā skatāties uz iespēju, ka arī novada iedzīvotāji varētu izmantot skolēnu autobusa pārvadāšanas pakalpojumus?

– Nē, šādu iespēju neesam skatījuši un es to arī neatbalstu.

– Kāpēc?

– Tomēr skolēnu pārvadājumu satiksme ir nedaudz savādāka, specifiskāka kā ikdienas pasažieru satiksme. Savā laikā arī Satiksmes ministrijā bija jautājums nedot naudu skolēnu autobusu iegādei, bet šos līdzekļus pārdalīt satiksmes organizētājiem – pasažieru pārvadātājiem. Bet šis jautājums atbalstu, protams, neguva.

Goda vietā – kartings un motokross…

– No redakcijas viedokļa raugoties, smagākais strīdus objekts pilsētā ir kartingu trase un skaņu slāpējošās sienas nepieciešamība. Toreiz, pirms pusotra gada jūs arī sacījāt, ka siena paredzēta un būs, to gan jau apsolīja iepriekšējais deputātu sasaukums, minot, ka trase netiks nodota ekspluatācijā, kamēr tā neatbildīs visām ar ekspluatāciju saistītām prasībām. Cik mums bija iespēja iepazīties ar dokumentiem un arī situāciju dabā, aizsargsienas joprojām nav…

– Aizsargsiena nav uzbūvēta, bet skaņas mazināšanai ir uzsliets tents. Kā jūs teicāt, domes iepriekšējais sastāvs šo jautājumu ir lēmis – trase ir nodota ekspluatācijā atbilstoši tā laika prasībām.

– Nē, prasība par to, ka skaņu slāpējošai sienai jābūt, tika saglabāta. Turklāt sacensības tika uzsāktas agrāk, iekams trase nebija nodota ekspluatācijā

– Nu es to nekomentēju.

– Ko darīsiet ar sienu? Kā aizstāvēsiet savus iedzīvotājus?

– Mēs viņus arī aizstāvam.

– Kā tieši?

– Prasot trases īpašniekiem šo sienu uzbūvēt.

– Jūs šo prasību uzturat arī šobrīd?

– Mēs to prasām arī šobrīd. Nekas nav mainījies. Pieņemot lēmumu, sēdē klāt bijuši trases īpašnieki, un viņiem tas ir zināms.

– Vai ir noteikts konkrēts termiņš, kādā laikā šī siena ir jāizbūvē?

– Domāju, trases īpašniekiem tas ir labi zināms un viņi šo jautājumu risinās. Bez tam Veselības centrs veic mērījumus trasē pieļaujamās skaņas kontrolei.

– Tātad jūs turpināsiet iedzīvotājus aizstāvēt un no trases īpašniekiem, jauno sezonu uzsākot, pieprasīt aizsargsienas izbūvi?

– Jā, turpināsim.

– Lai gan jūsu prasību par aizsargsienu trases īpašnieki nepilda, redzams, ka no domes budžeta gan pērn, gan šī gada budžetā kartinga sacensībām ir atvēlēti salīdzinoši ievērojami līdzekļi. Pērn šim mērķim atvēlēti Ls 6000. Šogad summa samazināta, bet budžeta projektā klāt nācis vēl finansējums kartinga sacensībām sievietēm. No vienas puses vārdos jūs atbalstāt iedzīvotājus, no otras puses darāt pretēji – no budžeta piešķirat naudu komercstruktūrai, sacensībām, ko organizē komercstruktūras?

– Jā, pagājušajā gadā piešķīrām kartingam naudu un, domājam, ka arī šogad piešķirsim.

– Kāpēc šim sporta veidam, šim biznesam izvirzīta šāda priekšrocība?

– Domāju, Kandavas kartingu trase ir… Var teikt atsevišķs objekts Kandavā.

– Tas ir bizness. Un jums ir daudz atsevišķu objektu: ir pils, ir tornis, ir muzejs, ir tas pats Kandavas tehnikums, bet pret šo objektu ir kaut kāda īpaša attieksme?

– Nav nekādas īpašas attieksmes un tas, kas varbūt skan te presēs un tā tālāk, es uzskatīšu, ka tie ir pilnīgi izdomājumi.

– Kāpēc izdomājumi? Tie ir skaitļi, kas ir skaidri redzami.

– Jā, tie ir skaitļi, mēs atbalstām to, plus mums pagājušajā gadā bija arī dāmu kausa izcīņa kartingā.

– Neslēpsim, kartings – tā tomēr nav vidēja līmeņa pilsoņa izklaides iespēja. Tas ir pietiekami dārgs sporta veids – aprīkojums, trase, braucienu maksa. Tiek rīkotas VIP sacensības. Bija cerība, ka, kartinga sacensības rīkojot, iegūs Kandava, tās uzņēmēji, pakalpojumu sniedzēji. Bet tā jau tomēr gluži nenotiek. Kā zināms, piemēram, ēdināšanas pakalpojumus sniegt aicināts uzņēmums «Lido».

– Jūs spriežat pēc vienām sacensībām.

– Vai jums ir citi dati?

– Nu, dāmu kausu mēs paši rīkojām.

– Tas bija individuāls pasākums, kurā jūs taču kartingus īrējāt, par to maksājāt?

– Protams.

– Nu, lūk, un arī tādējādi jūs atbalstījāt privātbiznesu.

– Kāpēc lai mēs neatbalstītu privātbiznesu?

– Tas neietilpst pašvaldības kompetencē un, ja nemaldos, to arī nepieļauj likums…

– Bet pašvaldība var atbalstīt motosportu un autosportu…. Jums vēl 5 minūtes!

– Labi, lai būtu jautājums par motosportu – sporta veids, kuram arī ir pēkšņi novadā ir vislielākais atbalsts – arī šajā gadā budžeta projektā paredzēti 6000 latu. Budžeta projektā kopumā redzams, ka finansējums sportam, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, ir pieaudzis par visiem 50%, tajā pat laikā izglītībai, kas noteikta kā prioritāte novadā , finansējums samazināts par 8%. Nevilšus jājautā, uz kā, uz sporta sacensību rēķina?

– Vai jūs vasarā piedalījāties šajās motosporta sacensībās, vai redzējāt, cik cilvēku bija atbraukuši?

– Daudzviet tiek rīkotas daudzas plaši jo plaši apmeklētas komercsacensības, tāpēc jau pašvaldībās tām neatvēl līdzekļus, turklāt tik ievērojamā apmērā, ka tas salīdzinoši ir Kandavā. Un, ja runājam par atbalstu, tad tas visplašākais skatītāju un līdzjutēju, vietējo cilvēku un pašu spēlējošo vidū, piemēram, Kandavā, droši vien ir basketbolam.

– Jā. Arī basketbols kā sporta veids ir ar finansējumu budžetā iekšā.

– Ir jau gan, tikai par turpat Ls 2000 mazāku summu nekā motosports.

– Tie dati, kas jums tur ir, ir nepilnīgi!

– Kādi nu jums domē ir – tādi ir. Taču labi – cik tad no jūsu novadā dzīvojošajiem nodarbojas ar motokrosu?

– Ja nemaldos, 14. (Kā pirms nedēļas intervijā stāsta pats motosporta treneris Mārtiņš Aleksandrovičs, šajā sporta veidā trenējas pamatā tikai divi kandavnieki – Mārtiņš pats un Rihards Bārenis. Par to, vai šie abi puiši ir reģistrēti Kandavas novada iedzīvotāji, redakcijai gan pagaidām ziņu nav. – Red.)

Kurš un kāpēc melo?

– Un tagad mazliet par cilvēku politiku, tā teikt, par amatpersonām. Kā saprotu, šis gads domē iesācies ar pārmaiņām izpildvaras gaiteņos, ar uzteiktu darbu preses sekretārei, pieņemts vēl kāds darbiniek? Ar ko tas saistīts?

– Domāju, ka jums ir nepilnīgi dati.

– Nu, tad viesiet skaidrību, kādi tad ir pilnīgie dati par reorganizāciju?

– Pagaidām nekāda reorganizācija nav iesākta.

– Nevienam no jūsu darbiniekiem darbs nav uzteikts un neviens nav pieņemts darbā?

– Nu… arī nav pieņemti.

– Neviens? Nav tāda štata vieta, kā piemēram, korespondents?

– Vai jums ir kādi dati?

– Jā, ir mums tāda informācija.

– Tad tā ir nepilnīga.

– Nākošais – par jūsu saistību ar partiju. Kāds tad patiesībā ir iemesls, kāpēc mainījāt savu piederību partijai?

– Atvainojos, bet to vairākkārt esmu intervijās teicis.

– Proti, kāpēc?

– Esmu jau to teicis. Palasiet atpakaļ iepriekšējos rakstos teikto.

– Nu varbūt tomēr, jo nekādu skaidrojumu laikrakstam gan tā arī neesat sniedzis?

– ….

– Tieši informācijas trūkuma dēļ sazinājāmies ar jūsu bijušajiem partijas biedriem, partijas vadību. Un tagadējā partijas līdere apgalvo, ka iemesls, kāpēc atstājāt Pilsoniskās Savienības rindas ir gluži personisks – jūs nav apmierinājis, ka netiek atbalstīts jūsu personīgais bizness. To pašu apstiprināja arī šodien sazvanītais Ģirts Valdis Kristovskis, – jums bijusi iecere kopā ar Aizsardzības ministriju attīstīt savu privāto biznesu, un, tā kā partija to neatbalstīja, jūs no tās aizgājāt. Kā jūs to komentējat?

– Nav taisnība. Nebūs komentāru. Un nav taisnība.

– Tātad tāda saruna nav bijusi?

– Tas ir viņu personīgais viedoklis. Tāda saruna nav bijusi.

Dome vai privātbode – tāds ir jautājums?

– Un vēl – par tādu biznesa lietu kā celtniecība…

– Paldies, beigsim!

R. Bārenis demonstratīvi pieceļas no sava mēra krēsla, nepārprotami liekot noprast, ka mūsu saruna ir galā. Netiek ņemts vērā, ka ir pirmdiena, iedzīvotāju pieņemšanas laiks, ka tikšanos uz konkrētu laiku pieteicām savlaikus, jau piektdien, un patiesībā uz šo iespēju tikties ar pašvaldības galvu, gaidījām vairāk nekā divus mēnešus. Tieši divus mēnešus

– Paldies!… Paldies!

– Jūs neatbildējāt uz visiem jautājumiem.

– Mēs sarunājām 20 minūtes.

– Mēs sarunājām uz 13.00, divas stundas jūs mums likāt gaidīt aiz durvīm… Šobrīd ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks, mums bija pieraksts

– Paldies.

(Bārenis demonstratīvi… iziet no kabineta. Tūdaļ gan atkal atgriežas, pieprasot atstāt kabinetu.)

– Pastāstiet, kāpēc jūs iedzīvotājus nepieņemat tam paredzētajā laikā? Tagad ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks, un lūk, jūs mūs tagad raidāt ārā no kabineta?! Iepriekš jūs trīs reizes atteicāties pieņemt mūsu laikraksta korespondenti. Kāpēc? Izsauciet pašvaldības policiju!

– Es neesmu ar jums runājis, jūs, liekas, ar sekretāri runājāt.

– Nu, protams, ka ar sekretāri, jo jūsu jau pats atsakāties runāt. Arī ar sekretāres starpniecību paziņojot, ka nerunāsiet. Ziniet, te nav jūsu privātkantoris – te ir pašvaldības iestāde, kurai ir nolikums, kas arī jums ir saistošs. Tātad – kāpēc? Kāpēc nepieņemat iedzīvotājus nolikumā noteiktajā laikā? Kāpēc atsakāties runāt ar presi?

– Plaudes kundze, es domāju, ka mums šī saruna ir beigusies. Paldies! Man ir nākošā sēde…

– Jums nevar būt sēde oficiāli izsludinātā iedzīvotāju pieņemšanas laikā.

– Paldies! Man ir administratīvās komisijas sēde. Paldies! Paldies! Mūsu saruna beigusies.

– Nē, nav beigusies, ja vien jūs neesat paredzējis atkāpties no domes priekšsēdētāja amata vai atteikties pildīt deputāta pienākumus… Nepieņemt iedzīvotājus nolikumā noteiktajā laikā, neatbildēt uz iedzīvotāju un preses jautājumiem pēc būtības – to likums un domes nolikums neparedz…