Gada nogalē, 29. decembrī, uzklausījām cienījamas mūsu lasītājas sašutumu par notiekošo Jaunkandvas kapsētā: "Aizbrauciet paskatīties kāds vandālisms tur notiek, celiņus starp kapu kopiņu rindām ar ekskavatoru sāk šķūrēt… Ja tas būtu saudzīgi, prātīgi, ar apdomu darīts, tad vēl nekas, bet tagad mūžzaļie apstādījumi sapostīti, vietām nolauzti, kāda kapa ārējā apmale no vietas izsista, bet sniegs no uzkalniņa lejā sastumts lielā grēdā. Tā vien liekās, ka tur apakšā varētu būt kapu kopiņas. Vai tad tā var kapos, svētvietā uzvesties?! Kur tāds trakums redzēts – un kam par to jāatbild?"

Kā zinām, kapu apsaimniekošanu novadā kopā ar pārējām citām saistībām no komunālā uzņēmuma pārņēma pašvaldības uzņēmums SIA «Kandavas namsaimnieks», bet apbedīšanas pakalpojumus un kapličas apsaimniekošanu kopš tās uzcelšanas veic SIA «Kalve Kandavā».

Meklē vainīgos citur?

Lūdzām komentēt 29. decembrī Jaunkandavas kapsētā notikušo Daini Rozenfeldu, SIA «Kandavas namsaimnieks» valdes priekšsēdētāju. Viņš pastāstīja:

– SIA «Kalve Kandavā» darbiniece Gita Vilkauša vērsās pie mums ar lūgumu attīrīt kapsētā celiņu līdz apbedīšanas vietai. Apsolījām palīdzēt. Tā kā mums nav tehnikas šādiem darbiem, lūdzām palīdzību «Kandavas ceļiem».

– Bet, vai nepadomājāt, ka tehnikai piesaistīt palīgos vajadzētu arī kādu cilvēku?

– Tur klāt bija arī mūsu darbiniece Aija Daniševska. Manā skatījumā tur nekas briesmīgs jau nebija noticis un par vandālismu to būtu grūti nosaukt. Ja nu mazliet kapu zaļumi bojāti. To, vai zem sastumtā sniega ir kapu kopiņas, nevaru uzreiz atbildēt, jo tajā brīdī pats tur klāt nebiju. Braukšu noskaidrot.

– Bet kā darījāt iepriekš? Kā bēru reizēs kapsētas celiņos tīrījāt sniegu?

– Ar tehnikas palīdzību tīrām taciņas pirmoreiz, jo līdz šim to esam darījuši ar rokām. Vienkārši tik biezs un blīvs sniegs līdz šim nebija piedzīvots, tādēļ atrakt celiņu varēja cilvēki ar lāpstām. Un vēl – uzskatu, ka kapu apsaimniekošanai visā novadā viennozīmīgi jābūt pašvaldības ziņā.  Pašvaldībai nav jābalsta privātais bizness, kā tas ir šinī gadījumā, runājot par Vilkauša uzņēmumu (SIA «Kalve Kandavā» valdes priekšsēdētājs Ainārs Vilkaušs. – Red.)

Decembra sākumā domē iesniedzu projektu, minot priekšlikumus, kā turpmāk uzturēt un apsaimniekot kapsētas visā novadā. Bet man neizprotamu apstākļu dēļ jautājums izskatīšanai deputātiem netika virzīts. Kad jautāju, kāpēc, domes priekšēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska atbildēja, ka to skatīšot nākošajā mēnesī. Tajā pat laikā līgums par kapličas apsaimniekošanu ir noslēgts ar privātstruktūru.

Katram jādara, ko var, un – pēc labākās sirdsapziņas

Komentēt notikušo aicinājām arī SIA «Kalve Kandavā» valdes priekšsēdētāju Aināru Vilkaušu:

– Rudenī, tiekoties ar «Kandavas namsaimnieka» darbinieci A. Daniševsku, kura atbild par kapu apsaimniekošanu, tika paziņots, ka atsevišķa cilvēka jeb kapu strādnieka, kā tas bija līdz šim, vairs nebūs. Līdz ar to abpusēji vienojāmies, ka turpmāk dienu pirms bērēm sazināsimies, lai vienotos par celiņu attīrīšanu, ja tas nepieciešams, no lapām rudenī un sniega ziemā. Tiesa, ir pāris reižu bijis, ka savstarpējā vienošanās nav ievērota, bet tad paši esam ar to tikuši galā, un ne jau par to ir stāsts šajā reizē. Nebūtu jau par ko satraukties, ka celiņu attīra ar tehniku, jo pašlaik, kad sniegs ir tik biezā kārtā, to cilvēkiem, ar rokām lāpstojot, izdarīt ir gandrīz neiespējami. Bet vajadzēja būt klāt cilvēkiem, kas to uzrauga, piepalīdz, pakoriģē. Es Jaunkandavas kapliču apsaimniekoju kopš tās uzcelšanas. Kapu izrakšanai izmantoju miniekskavatoru. To es tieši šīm vajadzībām arī iegādāju, un līdz šim pretenzijas par to no klientiem neesmu saņēmis. Bija vasarā gadījums, kad tika mazliet papostīti mūžzaļie bukši, bet ar piederīgajiem vienojāmies un visus bojājumus bez īpašiem starpgadījumiem novērsām. Pārmetumus no D. Rozenfelda par mini traktortehnikas izmantošanu esmu uzklausījis vairākkārt, bet tagad – pats dara to pašu un vēl ar acīmredzamām sekām! Arī, runājot par kapu apsaimniekošanu, varētu uzskaitīt daudz nepilnību, kā piemēram, kapu piederumu stendi, kuri laika gaitā nopuvuši un būtu jāatjauno, netiek vis sakārtoti, bet pieslieti turpat, pie vēl augošiem kokiem.

Te nu jāsaka tā – ja katrs godprātīgi darītu to, kas katra spēkos, nepārvērtējot savas iespējas un varēšanu, tad jau mēs acīmredzot iztiktu bez lieliem starpgadījumiem.