Iecere radīt Kandavas novada ģerboni aizsākās pagājušajā gadā, kad mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, ar kuriem dome noslēgusi līgumu par novada ģerboņa izveidošanu, piedāvāja skici – mežakuili uz sarkana vairoga fona un čužu ziedus, kas atspoguļo pašvaldībā apvienotos sešus pagastus. Šis simbols atbalstu neguva, jo daudziem šķita visnotaļ skarbs un neierasts, pretstatot to tik ierastajam Kandavas pilsētas vēsturiskajam ģerbonim, ko rotā ozolzars ar trim zīlēm un kas ir apstiprināts 1925. gadā un atjaunots 1993. gadā. Pašvaldības rakstisku lūgumu izdarīt normatīvajos aktos grozījumus un atļaut par novada ģerboni izmantot pilsētas esošo ģerboni Valsts prezidenta kancelejā noraidīja, cieši pieturoties pie vienotas nostājas šajā jautājumā, proti, novada pašvaldība nevar izmantot jau esošo pilsētas ģerboni, bet, izstrādājot jauno, tajā var iekļaut kādu no šī ģerboņa elementiem, piemēram, Kandavai raksturīgās ozolzīles. Janvārī mākslinieki bija izstrādājuši jaunu ģerboņa skici, ar kuru deputāti iepazinās komiteju sēdē. Šoreiz par ģerboņa simbolu tika izvēlēta grāmata un virs tās ozolzars ar zīli.  Ģerboņa skice rosināja klātesošo deputātu diskusijas. Kādam pie sirds negāja uz augšu vērstā zīle, citam ozola zars atgādināja brieža galvas rotu, bet citos neizpratni radīja atvērtās grāmatas lappušu skaits.

Vairāk lasiet otrdienas, 5. februāra, laikrakstā.