Novada domes sēdē, kas norisinājās vakar, 28. februārī, ar lēmumu noslēdzās vairāku nedēļu darbs, sagatavojot 2019. gada budžetu. Priekšsēdētāja Inga Priede gan skaidroja, ka šobrīd tas sastādīts tā, lai pašvaldība varētu pildīt savas tiešās funkcija – attīstībai paredzamie līdzekļi ir salīdzinoši nelieli. Taču situācija, iespējams, varētu pamainīties, kad tiks apstiprināts valsts budžetu, ko sola aprīlī.

Arī daudzu citu darba kārtības jautājumu caurviju motīvs bija esošā un paredzamā finanšu situācija novadā. Piemēram, deputāti izveidoja darba grupu, kas izstrādās skolu tīkla optimizācijas plānu, ko, starp citu, Kandavai un citām Latvijas pašvaldībām uzdevusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Un diskusijas, kā nojaušams, tāpat turpinājās pēc sēde, jo deputāti Raivis Bērziņš un Kaspars Švečuks bija aicinājuši domes vadību atbildēt uz jautājumiem par Kultūras un sporta pārvaldes amatu sarakstiem, kas oficiālajā darba kartībā gan nebija iekļauti.

Vairāk no Izlīdzināšanas fonda, mazāk – mērķdotāciju

Bet par skaitļiem. Plānotie šī gada ieņēmumi pamatbudžetā ir 9 791 510 eiro, kas ir par aptuveni miljonu mazāk, nekā bija ieplānots pērn. Savukārt izdot iecerēts pat par diviem miljoniem mazāk jeb 9 760 876 eiro (pagājušā gadā – 11 741 240). Iedzīvotāju ieņēmuma nodokli, kas ir lielākā budžeta daļa, paredzēts iekasēt par 133 327 eiro mazāk nekā pērn jeb  kopumā tie ir 3 725 627 eiro.  Toties plānots, ka vairāk (par 345 452 eiro) novads saņems no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un šī summa nedaudz pārsniedz divus miljonus eiro. Nekustamā īpašuma nodokli iecerēts iekasēt  673 000 eiro apmērā; aptuveni 180 000 eiro – nenodokļu ieņēmumi, kas ir nodevas, soda naudas u.tml.; ap 275 000 eiro – pašu maksas ieņēmumi; bet valsts mērķdotācijas, kas paredzētas konkrētiem mērķiem, piemēram, pedagogu atalgojumam vai ES projektiem – 2 528 174 eiro. Tieši pēdējā sadaļa – mērķdotācijas un transferti – samazinājušies visiespaidīgāk jeb par 1,5 miljoniem mazāk, kas, galvenokārt, uz Kandavas internātvidusskolas rēķina. Toties, ja viss izdosies, kā iecerēts, un pašvaldība varēs no kaimiņu novadiem par izglītojamiem iekasēt lielākas summas, iekļaujot izdevumus par katru audzēkni, kurš deklarējies citā pašvaldībā, arī, piemēram, izdevumus atalgojumam, ēdināšanai un degvielai (šis ir pirmais gads, kad Ministru kabineta noteikumi šādu kārtību paredz, bet pašvaldībām savstarpēji jāakceptē šāda kārtība), tad pašvaldība saņems par 147 216 eiro vairāk, nekā iepriekš. Sēdē gan izskanēja arī tas, ka tikpat labi, kā Kandava šajās viena audzēkņa izmaksās iekļauj iepriekš neiekļautās pozīcija, tādus pašus aprēķinus pašvaldība varētu saņemt arī pretī. Un, ja ticis runāts, ka Kandava uz āru maksā vairāk, nekā saņem par izglītojamajiem, ilgtermiņā šie pašvaldību savstarpējie norēķini var būt jau arī ar mīnuss zīmi.

Kā taupīs un optimizēs?      

Priekšsēdētāja sēdē arī uzskaitīja tos darbus, kas būtu veicami, lai pašvaldība spētu strādāt pēc iespējas ekonomiskāk. Nu, piemēram, jau pieminētā skolu tīklu optimizācija. Tāpat sarunās ar Labklājības ministriju nonākuši pie secinājuma, ka atsevišķiem pakalpojumiem, jo īpaši sociālajā sfērā, varētu piesaistīt arī valsts naudu. Ne mazāk svarīgs faktors, par ko vienojušies ar deputātiem, – kontrole – piemēram, ceļu uzturēšanā, labiekārtošanā, tēriņiem degvielai. Plānots reizi ceturksnī par finanšu rādītājiem likt atskaitīties visām pašvaldības nodaļām, kā arī vienu reizi gadā pārskatīt amatu noslogojumu. Kā skaidroja I. Priede, tas uzreiz nenozīmē, ka cilvēki tiks atlaisti, bet tiks pārlūkots, ko katrs un kādā apjomā dara. Nu, piemēram, jau šobrīd, līdz ar pārmaiņām SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», kas tikuši pie jaunas vadības, uzņēmuma projekti tiks uzticēti domes attīstības nodaļai, savukārt visus līgumus, ko līdz šim sastādījusi katra iestāde pati, pārskatīs juridiskā nodaļa, kas gan bijis arī auditoru ieteikums – līgumos konstatēts gana daudz kļūdu. Vēl, protams, esot jādomā par investoru piesaisti, lai gan, atzina priekšsēdētāja, jāsaprot, ka pašlaik novadā nav tādu teritoriju vai ēku, ko uzreiz varētu piedāvāt, piemēram,  ražotājiem. Visbeidzot, esot jāpadomā, kā iedzīvotājus aicināt deklarēties. Šobrīd ir gana liela atšķirība starp Centrālās statistiskas pārvaldes datiem, kas vēstī, ka novadā ir 8265 iedzīvotāji, un tiem skaitļiem, ko apzinājis sociālais dienests, kas secinājis, ka kopumā te tomēr dzīvo 9152 cilvēki, un kas, kā uzvēra I. Priede, esot ticamāki dati. Ja šie nedeklarētie cilvēki ir strādājoši, tas nozīmē, ka pašvaldībai iet garām tās procents no IIN. Deputāti gan painteresējās – kā pašvaldība to paveiks jeb piespiedīs cilvēkus Kandavā deklarēties? Pirmkārt, šķērslis jau esot tas, ka te strādājošiem neesot iespējas piedāvāt dzīvojamo platību! To, ka šāda problēma tiešām pastāv, nenoliedza  arī I. Priede. Savukārt deputāts Dainis Rozenfelds apgalvoja, ka, lai piedeklarētos, dzīves vieta jau nemaz tā arī nav nepieciešama…Viņš, turpinot budžeta tematu, arī ieinteresējās, kā domei sokas ar parādnieku apzināšanu un parādu piedziņu? Kā skaidroja finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, uz 1. janvāri kopējā parāda summa bija 260 000 eiro, kas gan sevī ietver arī tekošos maksājumus. Ilgstoši parādi ir aptuveni 100 000 eiro apmērā, taču šī summa mēdzot mainīties.

Vairāk lasies piektdienas, 1. marta, laikrakstā ŠEIT=>