1941.gada  14. jūnija nakts salauza daudzu latviešu dzimtu  likteņus,  izdzēsa sapņus  vien tāpēc, ka viņi bija latvieši, ar Latvijas vārdu sirdī. Baisās vasaras notikumus  un represijas pieminot, šo gadu aculiecinieki, viņu bērni, bērnu bērni, tuvinieki  dažādās paaudzēs, pulcējas represēto piemiņas vietās.  Kā allaž šajā  sēru dienā, ļaudis dodas uz piemiņas vietu Kandavas stacijā, vietu – no kuras restotie  lopu vagoni, cilvēku pārblīvēti, uzsāka ceļu uz austrumiem, uz tālo Sibīriju. Piemiņas pasākumā piedalījās arī teju kā ievēlētie pašvaldības  vadītāji –  Normunds Štoferts un Alfreds Ķieģelis.   Atmiņu stāsti turpinājās muzejā.