Analīzes – negatīvas

Pirmais, ko ārste vakar vēlējās paziņot žurnālistiem un arī citiem, iespējams, satrauktajiem līdzcilvēkiem: viņas un arī vīra analīžu tests ir ne-ga-tīvs! Un dienā pirms slimības lapas noformēšanas (17. martā) viņa devusies uz darbu poliklīnikā, pirms tam ar meitu pat netikusies. Tāpēc runas par iespējami inficētajiem pacientiem un nepieciešamību tieši tādēļ ierobežot poliklīnikas darbu ir nevietā.

”Kad vēl biju darbā, ar mani sazinājās meita, jo bija sajutusies slikti. Viņai bija parādījusies temperatūra. Nolikušas klausuli abas neatkarīgi viena no otras sazinājāmies ar epidemologiem, zvanījām uz 113. Uzreiz arī noformēju slimības lapu. Un jau tad, kad pie mājas piebrauca ātrā palīdzība, sākas vēršanās pret mūsu ģimeni… Ne ar, ne bez sejas maskām nevaram normāli iziet no dzīvokļa. Mājas vecākais pat uzaicināja mūs doties kaut kur prom… Uz kurieni lai dodamies? Ļoti labprāt brauktu uz laukiem, kas ir Sabiles pusē, bet tur ir vecs cilvēks, ko mēs tādējādi apdraudētu! Arī uz viesnīcām, vai kādu viesu namu nevaram braukt, jo tad jau mēs apdraudētu tās darbiniekus un iespējamos klientus!… Un piedevām pie apkārtējo attieksmes – interneta komentāri… Mums ar vīru kā sociālo tīklu nelietotājiem to izdodas pārdzīvot vienkārši, bet meitai ir smagi, ļoti smagi…” Starp citu, kaut analīzes negatīvas, karantīnas ierobežojumi ģimenei turpinās. ”Atkārtotas analīzes mums tiks veiktas 5. vai 6. aprīlī, un tad jau redzēs. Kā paši te ar rūgtumu ironizējam, nāksies ieslodzījumā pavadīt līdz pat vasarai… Bet lai nu apkārtējie nebaidās, mums ir «Saktā» sašūtas sejas maskas, dezinficējamies, rokas mazgājam, par citiem vairāk nekā par sevi domājam. Un, neskatoties uz komentāros ziņoto, meita kopš atgriešanās no ārzemēm 17. martā no mājas nav izgājusi…”

Daudzās ārvalstīs ierobežojumu nebija…

Vaicāta par meitas iespējamo inficēšanos un slimības gaita, daktere pastāstīja: ”Fiziski meita jūtas labi, bet psiholoģiski… Tas tiešām ir vardarbīgs mobings, ko viņai nākas piedzīvot. Un kāpēc tā? Tāpēc, ka viņa ir saslimusi? Tāpēc, ka godīgi tajā atzinās un no pirmā mirkļa, kopš atgriezusies, ievēro visus nosacījumus?! Cenšas apzvanīt visus, ar kuriem savā bijušajā darba vietā Austrijā bijusi saistīta?…

Austrijā meita strādāja par viesmīli kalnu kūrorta viesnīcas restorānā. Kad Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, uzreiz viņu mudinājām atgriezties. Prāmja reiss, ar kuru bija paredzējusi braukt un uz kuru jau bija nopirkusi biļetes, bija atcelts, tāpēc meita steidzās šķērsot Polijas un Vācijas robežu vēl pirms tā slēgta. Stresa bija ļoti daudz, ceļš nebija viegls, bet viņai paveicās, jo uz robežas nācās stāvēt tikai septiņas stundas… Kad dienā pēc atgriešanās viņai ”uzskrēja” t°C (37.8°C), es to uztvēru kā ceļā piedzīvoto pārdzīvojumu, kā stresa sekas. Bet meita gan tūdaļ zvanīja ātrajiem, jo, kā uzskatīja, Austrijā, kur bijis gana daudz tūristu no visas pasaules, viņa būtu varējusi inficēties uz katra stūra – nekādu ierobežojumu jau tur nebija…”

Slimības gaita – nekāda

Vaicāta par slimības gaitu, ārste apstiprināja, ka nav bijis pat ko novērot: ”Izņemot to vienas dienas t°C – nekā cita! Tāpēc es gribētu atgādināt ikvienam – ir jāievēro visi noteiktie ierobežojumi ar domu, ka ikviens no mums var būt inficēts. Ikviens… Un tā arī jāizturas – jāievēro distance, jāmazgā rokas, iespējami maz jāuzturas citu cilvēku sabiedrībā.”

Dakteres teiktajam varam pievienot vēl kādu atziņu: ievērojot ierobežojumus, tomēr vajadzētu saglabāt vēsu prātu un cieņpilnu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Ja ne citu, tad drošības apsvērumu dēļ. Proti, ikvienas ”raganu medības” veicina sabiedrībā neuzticības pilnu gaisotni un iespējamos inficētos mudina… slēpt savu veselības stāvokli…