Redakcijā vērsās Irlavas pagasta meža īpašniece Z. D. Viņas īpašumā ir nepilni 40 ha meža. Visus Latvijas neatkarības 20 gadus, kopš viņas īpašumā ir mežs, īpašniece ir mērķtiecīgi saimniekojusi: ir nogabali, kur mežs stādīts, ir nogabali, kur koptas jaunaudzes, un arī apmēram 1 ha liela platība, kur pašlaik mežs sasniedzis ciršanas vecumu un saimniece gatavojās to nocirst, lai iegūtu līdzekļus tālākai saimnieciskai darbībai. Tieši līdzās šai nelielajai cērtamajai platībai arī vairāki hektāri meža, kur ar Lauku Atbalsta dienesta projekta atbalstu notiek meža kopšana, ko būtu jāturpina arī nākamajā gadā.

Taču šopavasar Z. D. saņēma paziņojumu par to, ka viņas meža tieši tā nelielā daļa, ko viņa gatavojās nocirst un kas esot vienīgais vērtīgais mežs viņas īpašumā, iekļauta mikroliegumā, kurā atrodas jūras ērgļa ligzda, bet vēl daži hektāri iekļauti buferzonā. Atbilstoši eksperta Jāna Ķuzes atzinumam, mikroliegumā iekļaujams jūras ērgļa ligzdas nogabals un tā apkārtnē esošās audzes, kas veic ligzdas piesegšanu, 8,23 ha platībā un buferzonu 103,2 ha platībā. Buferzonā ietilpst vairāku mežīpašnieku platības.

Z. D. saka: “Es neesmu pret dabas aizsardzību, neesmu pret to, ka retas sugas jāsaglabā, esmu gatava sadarboties. Tomēr ir aizvainojoši, ka man, šī meža īpašniekam, pēkšņi atnāk paziņojums, ka mans mežs ir iekļauts mikrolieguma buferjoslā, ka es tur neko vairs nedrīkstu darīt.”