Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji. Vienlaikus ar ministrijas prezentāciju, ar kuru iepazīstināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, diskusijā piedalījās arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, LU profesors, ekonomists Gundars Bērziņš un SIA «Latvijas Mobilais telefons» prezidents Juris Binde.

Kā teica ministrs J. Pūce – pēc diskusijām ar pašvaldībām un ar iedzīvotājiem viņš cer, ka līdz nākamajām šis modelis nomainīs 110 novadus un 9 lielās pilsētas. Kas attiecas uz Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadu – kā redzams pēc kartes, tie visi apvienoti vienā Tukuma novadā, kurā tiek lēsti 45 100 iedzīvotāji.

Pēc šīs tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzām Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu komentēt ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānu, ieguvumus no tās un zaudējumus.

Ē. Lukmans atzina, ka viņš nenoliedzot pārmaiņu nepieciešamību un vienmēr atceroties Raiņa spārnoto teicienu: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, tomēr kritiski vērtē katru reformas piedāvājumu: “Jebkurām izmaiņām, īpaši reformām valsts pārvaldē, ir jābūt ar ļoti konkrētu mērķi un reāliem ieguvumiem iedzīvotājiem. VARAM piedāvātās administratīvi-teritoriālās reformas mērķis (izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām) ir ļoti vispārīgs un neskaidrs. Arī veiktais situācijas raksturojums ir vienpusējs, pat tendenciozs, jo izsniegtais statistikas materiāls tikai konstatē faktus, bet nesniedz pašvaldībās esošās reālās situācijas raksturojumu – pieminētajos piecos ārvalstu (Lietuva, Igaunija, Dānija, Īrija, Islande) teritoriālo reformu piemēros uzsvars tiek likts uz pašvaldību skaita samazinājumu. Savukārt, ja galvenais akcents tiek likts uz uzņēmējdarbības attīstību, tad ir nepieciešams padziļināts ekonomiskais izvērtējums. Sākotnējā posmā izpaliek īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskie stimuli (piemēram, mērķprogramma ceļu un ielu sakārtošanai vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa 100% novirzīšana jaunveidojamām pašvaldībām, utt.) un ir aizmirsti pirms 2009. gada reformas dotie solījumi (piemēram, savienot pagastus ar novadu centriem ar asfaltētiem ceļiem).” Vaicāts par jaunveidojamā novada priekšrocībām, Ē. Lukmans atzina, ka bez dziļākas analīzes viņš pašlaik redzot tikai vienu priekšrocību – lielāka teritorija vienmēr ir izaicinājums, kas rada jaunas iespējas, savukārt, runājot trūkumiem, Tukuma novada pašvaldības vadītājs norādīja, ka lielākam teritoriālam veidojumam būs nepieciešama sarežģītāka pārvaldes struktūra, kas viennozīmīgi prasīs arī papildus finansējumu: “Turklāt, nepārskatot pašvaldību funkcijas un finanšu izlīdzināšanu, papildus ieņēmumi neradīsies, tāpēc iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte labākajā gadījumā paliks pašreizējā līmenī. Un vēl – lēmējvara (deputāti) vēl vairāk attālināsies no iedzīvotāja un samazināsies iedzīvotāju pārstāvniecība lēmējvarā, kas ir būtisks zaudējums demokrātijai.”