Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji.  Pēc šīs tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzām bijušā Tukuma rajona teritorijā pirms 10 gadiem (Kandavas novads kā pirmais Latvijā – 1999. gadā) izveidoto novadu domes priekšsēdētājus komentēt ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānu, aicinot atzīmēt gan iespējamos ieguvumus, gan zaudējumus. Jāteic, visi aptaujātie teju vienbalsīgi apgalvoja, ka ieguvumu praktiski nebūs, un gana emocionāli aprakstīja iespējamos zaudējumus.

Atkal atgriezīsimies pagātnē, – tā Ligita Gintere

Vaicāta, kā vērtē nule kā prezentēto jauno novadu reformu, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere ir kategoriska:

– Kad karti prezentēja, es klāt nebiju, bet ar plānotajām pārmaiņām esam iepazinušies dokumentāli. Ko var teikt… – atkal atgriezīsimies pagātnē, kad visi bijām vienā rajonā, nekas jauns, viss jau pieredzēts un zināms.

Iedzīvotāji nesapratīs

Vaicāta par iesējamiem reformas ieguvumiem un zaudējumiem, L. Gintere saka ar, viņasprāt, būtiskāko – ar zaudējumiem:

– Man ir bažas par to, ka šāda veida apvienošana var radīt iedzīvotājos neizpratni. Loģiski domājot, no ekonomiskā viedokļa, var būt bažas un riski, ka kaut ko pie mums slēdz un samazina. Līdz ar to mūsu iedzīvotāji to, ko viņi ir pieraduši saņemt šeit uz vietas, tā, piemēram, kultūras, sporta u.c jomu pakalpojumus, var arī nesaņemt. Es varu teikt, ka mums – Jaunpilī – šīs lietas ir pietiekoši sakārtotas. Cilvēki ir pieraduši pie tā, ka viņi var saņemt to, ko pašvaldība var sniegt, – gan finansiālo atbalstu, gan arī cita veida atbalstu. Mēs nolemjam, tad darām un izdarām – to arī cilvēki saprot.

Vēl pamatotākas šīs bažas rodas tad, kad ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs iezīmēja to, ka Jaunpilī ekonomiski pietiek arī ar sešklasīgu skolu… Tās ir šausmas! Es varētu piekrist, ka ar laiku tā varētu būt skola ar deviņām klasēm – var vēl diskutēt par vidusskolas nepieciešamību. Bet ja vienkārši noreducē uz sešām klasēm, tad tā ir jau zināma atpalicības iezīmēšana. Un vispār Ģirta Rungaiņa tipa ekonomisti uzskata, ka laukos cilvēki nav vajadzīgi, jo viņi valstij izmaksā dārgi, ka viņi ir pat nelaimīgi. Bet mēs – lauku cilvēki – esam pieraduši te dzīvot, te ir mūsu ģimenes un mājas. Galu galā sanāk, ka cilvēkiem spiestā kārtā – sekojot darbam – ir jāpārceļas tuvāk centriem.

Ir daudz “ja”

– Tas viss trakums nav tajā, ka nebūs priekšsēdētājs un deputāti. Pieņemsim, ka centrā jau tāpat būs ievēlēti cilvēki, kas sapratīs gan centra, gan visas teritorijas vajadzības… Un viss tāpat notiks. Tas ir tas, kas satrauc mani… Reformu vajag, jā, labi… Plusi?… Ir daudz “ja”… Mēs saņemam dotāciju – kompensāciju ar saviem 2,5 tūkstošiem iedzīvotāju un arī Tukums ar saviem vairāk nekā 30 000 to saņem. Un kāda tur nu būs atšķirība? Saskaitīs to naudu kopā un tad padalīs? Vienīgā atšķirība tā, ka Eiropas fondu naudas kādreiz attiecināmas tikai uz attīstības centriem, un mēs jau gadiem šajos sarakstos nebijām. Bet nu, ja tagad mūs pievienos klāt, tad varētu domāt, ka nu viss Tukuma novads varētu arī attiekties uz mums? Protams, ja centrs atzīst, ka mūsu vajadzības ir tikpat svarīgas kā centrā…To “ja” ir daudz…

Vienīgi pie pašas reformas gribētos, lai ir kaut kāda skaidrība – kas būs, par ko būs finanses un par ko – ne… Ļoti nepatīkami ir tad, kad vienkārši paziņo, ka pašvaldības nepilda savas funkcijas, sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un tagad viss būs labāk, un viss būs kvalitatīvāks. Nu tad gribētos zināt: ko tad mēs nepildām?… Tas ir  apvainojumus.

Vara pieder tautai?

– Viennozīmīgi ir lielās pašvaldības, kurām ir iespējams izdarīt vairāk lietu.

Bet uzskatu, ka lemšanai ir jābūt tuvāk pie iedzīvotājiem. 10 gadus mēs to esam baudījuši, nu viss notiks 30 km tālāk. Jācer, ka būs labi un, ka tiks ievēlēti saprātīgi cilvēki. Vēl jau arī gribētu pieminēt Jaunpils–Tukums ceļu; ja mēs esam saistīti, tad tas arī būtu jāsalabo. Un tas ir pirmais: ja cilvēkiem ir jābrauc uz centru, tad pa labu ceļu. Vēl viens absurds… Ja satiksmes ministrs Tālis Linkaits pasaka, ka visus ceļus atdos pašvaldībām, lai tās arī meklē naudu un tos taisa, tad es īsti nesaprotu, ko viņš domā: kur mums tā nauda radīsies? Trakākais jau tas, ka daudzi atļaujas stāstīt vienpusīgas iedomas un ilūzijas, bet tādā veidā viņi maldina iedzīvotājus. Tie, kas sadarbojas ar pašvaldību, tie jau saprot, ka tiek stāstīta nepatiesība, bet liela daļa to nezina. Šie cilvēki maldinot tiek negatīvi noskaņoti pret pašvaldību un tādā veidā sabiedrība arī tiek degradēta… Kāpēc tas tiek darīts? Kāpēc viņiem iedveš naidu un nepatiku, patiesībā pret viņiem pašiem? Nu, jā, temperatūra paliek nedraudzīga un uz nabadzību vērsta, tādā veidā sabiedrības daļas tiek rīdītas viena pret otru. Tas nav pareizi.

Uzskatu, ka varu cenšas dabūt tālāk un cilvēkus cenšas pataisīt arvien neizglītotākus, lai pēc tam viņus vieglāk ir maldināt un pārvaldīt… Tas nav patīkami. Un es patiesībā uzskatu, ka vajadzētu šajā jautājumā rīkot referendumu un jautāt pašai tautai, – ko viņi par to domā. Protams, ka ir dažādi viedokļi un dažādas pieredzes… Bet vara taču pieder tautai.

Novadu reforma – tikai septītais darbs ceļa uz ekonomisko attīstību

Vērtējot piedāvāto reformu, Engures novada priekšsēdētājs Gundars Važa godīgi atzīst: “Sajūsmā neesam!”

– Kā novērojām novadu dienās Gulbenē, ir lielie novadi, kas varbūt šo plānu atbalsta, tomēr tas nav vairākums. Starp citu, pasākumā bija klāt arī pētnieki, kas prezentēja secinājumus par ieguvumiem, cerēto finansiālo uzrāvienu šo desmit pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās reformas. Un secinājums ir viens – tas nav nesis neko no tā, ko ir gribējuši, un šobrīd skaitļi liecina par to, ka, arī apvienojot pašvaldības mehāniski, kā tas ir šobrīd kartē sazīmēts, ekonomiskās izaugsmes nebūs. Viņu secinājums ir, ka būtu jādara vēl daudzus citus darbus, no kuriem pašvaldību reforma ir tikai kādā 7. vai 8. vietā, lai valstī varētu runāt par ekonomisko attīstību. Manā skatījumā – ja runā, ka vajadzīgi spēcīgi novadi, tad kaut tam pašam «Latvenergo» un valsts politikai kopumā jāpārskata, ko var iedot kā iedzīvotājam, tā uzņēmējam, jo, ja elektrība vai, piemēram, transporta nodoklis, manā skatījumā, ir ārkārtīgi dārgs, un ir daudz šādu traucējošo faktoru, kas neļauj attīstīties…

Ar esošajiem cilvēkresursiem var nepietikt

Vaicāts par iespējamiem ieguvumiem reformas rezultātā, G. Važa skaidro, ka daudz tādu nesaskata:

– Nu mūsu gadījumā, saliekot kopā bijušo Tukuma rajonu, ieguvums varbūt ir trīs priekšsēdētāju un vietnieku algas. Varbūt arī kaut kas samazinās grāmatvedībā. Tomēr, domāju, ka cilvēkresursi būs jāliek arī klāt, jo, kā tas ir mūsu novada gadījumā, – šķiet, ka visu laiku darbinieku patiesībā ir par maz. Tādēļ, ja nemaina, nemazina funkcijas, tad neredzu, kā ar mazāku cilvēku skaitu visus darbus var izdarīt. Katrā gadījumā, ja ņem vērā, ka publiskajā telpā tiek minēti 120 miljoni, ko reformas rezultātā izdosies ietaupīt, – esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tāds šis ieguvums nevar būt. Gala rezultātā ieguvumus praktiski nesaskatu. Tieši pretēji. Vara attālināsies no cilvēkiem. Protams, var jautāt, ko gan cilvēkam no tās varas daudz vajag? Taču pēdējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka mazajos novados kopumā vēlētāju aktivitāte ir daudz augstāka, nekā lielajos, un tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, tas tādēļ, ka vara [lielajos novados] tiek uztverta kā kaut kas attālināts. Tad kāds ir mērķis? Jau desmit gadus lielajiem novadiem bija iespēja sevi pierādīt, ka viņi var būt ievērojami attīstītāki par mums, bet notika tieši pretējais.

Vēl tiek publiskajā telpā minēts un pārmests, ka dažām pašvaldībām jau tagad ir kopīgas funkcijas. Mūsu gadījumā tā ir tikai Izglītības pārvade. Tikpat labi jau varējām arī paši nolīgt speciālistu, tomēr aprēķinājām, ka kopā to darīt ir lētāk un ka nav produktīvi pašiem savā sulā vien vārīties. Nebija iepriekš tāda uzstādījuma, ka ar visām lietām tiešām pašiem būtu jātiek galā! Un, zinot, ka būt reforma, es paredzu, ka šobrīd varētu būt problēmas ar kadriem pašvaldībās, jo cilvēks nevar rēķināties, kas ar viņu būs pēc diviem gadiem, kad notiks reforma.

Sarunas vēl tikai būs    

Šobrīd, ņemot vērā, ka ir tikai sākotnējie plāni, G. Važa uzver, ka Engures pašvaldība vēl nav izstrādājusi kādu plānu, kā būtu, ja būtu. Priekšsēdētājs gan atzīst, ka, protams, ar kaimiņiem tāpat nāksies nākt kopā un sadarbības iespējas pārrunāt. Tomēr, kamēr nav vairāk informācijas un, kas svarīgi, uz skaitļiem balstītas, ir grūti ko pavisam konkrētu plānot.

– Var pārmests, ka pašvaldības negrib īstenot reformu, bet šobrīd neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc to darīt! – tā G. Važa, piebilstot gan, ka aktīvi protesti, piemēram, referenduma formā arī nav plānoti un pašvaldībā lūkos, kā situācija turpina attīstīties. Tomēr jebkurā gadījumā, ir pārliecināts novada vadītājs, Engure šobrīd kā ekonomiskā, tā arī sniegto pakalpojumu ziņā var palikt arī pati par sevi. G. Važa:

– Vēlme ir viena, lai cilvēki dzīvotu labāk. Bet bez savstarpējas uzklausīšanas diez vai kas sanāks.

Kandavā runā par vēsturisko situāciju

Arī Kandavas novadā ir pret reformu, un priekšsēdētāja Inga Priede uzver, ka tā izsakās arī iedzīvotāji, kuri esot satraukušies par iespējamo piespiedu apvienošanu. Šajā gadījumā gan, Priedesprāt, runa ne tiki daudz par ekonomisko pašpietiekamību, bet arī par lokālpatriotismu. Taču papildus priekšsēdētāja uzsver, ka maz ko iespējams komentēt, līdz nav notikušas sarunas novados.

Novads esot diezgan liels

1. Priede:

– Šobrīd gatavojam prezentāciju. Brauksim šo trešdien [vakar, 17. aprīlī] uz Talsiem, kur arī notiks pašvaldību vadītāju tikšanās ar VARAM pārstāvjiem. Informēsim par to, ka esam bijuši Kandavas rajons, pēc tam 1996. gadā pirmie veicām reformu apvienojoties,. Bet, protams, ka cilvēkiem ir neziņa. Arī pensionāru biedrības kopsapulcē pirmais jautājums bija: ”Kas notiks? Mēs gribam savā novadā un negribam kopā ar Tukumu!” Viņi stāsta, kā savā laikā ir bijis, un vaicā: kāpēc mums – Kurzemei, ir jāiet kopā ar Zemgali, ja jau mums ir sava infrastruktūra? Vai kāds par mums domās? Arī es uzskatu, ka mēs tāpat esam diezgan liels novads, bet, ja mūs pievienos Tukumam, Talsiem, Kuldīgai vai sazin, kur vēl, domāju, ka Kandava kļūs par kaut ko attālāku, nemaz nerunājot par attālākajiem pagastiem, kur līdz centram būtu jāmēro pat 60 kilometri. Vēl jau arī tas, ka lielās apvienībās tādi novada svētki, novadu sporta spēles – mums no tā visa nekas vairs nebūs. Kopumā – uzskatu, ka pašvaldībām, kur ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, noteikti vajadzētu apvienoties, bet uzskatu, ka mēs esam pietiekoši lieli. Un tā kā cilvēki ir sašūmējušies, mēs mēģināsim par sevi pastāvēt. Gaidīsim ministru un skatīsimies, kas tiks piedāvāts, – tā I. Priede.

Reforma – decentralizācijas instruments?

Vaicājām, vai novads neredz kādus ekonomiskus ieguvumus no reformas? I. Priede viennozīmīgi uzskata, ka būs vēl sliktāk, jo, kas līdzīgs esot pieredzēts strādājot Talsu novadā.

– Pievienoja pilsētai pagastu ar milzīgām kredītsaistībām, pilsēta uz pirmajiem trim gadiem tika parauta zem ūdens, samazināja visiem algas… Un arī par administrācijas samazinājumu nevar runāt, jo, ja laukos kaut kas tika samazināts, pilsētā administratīvais aparāts uzauga dubultā. Varbūt vienīgi grāmatvedībā kas mainījās. Ministrs minēja, ka būs iespēja ietaupīt uz deputātu algām (cik gan mums tās ir!?). Iespējams, var runāt par mazāku deputātu  skaitu. Bet, kā tika uzsvērts Gulbenē prezentētā pētījumā un ko teica arī citi pašvaldību vadītāji, to skaitā Māris Pūķis, kas pārstāv Pašvaldību savienību, reforma rezultātā nebūs kādi finansiāli ieguvumi. Tas vairāk ir decentralizācijas instruments, kas nozīmē, ka pašvaldības vairāk būs kā valsts filiāles. Tikšanās reizē pieskārās arī jautājumam par plānošanas reģioniem un arī ministrs atzina, ka tiem šobrīd ir pārlieku maz funkciju un daudz dara tieši pašvaldības. Tika uzsvērts, ka jādomā par tā sauktajām otrā līmeņa pašvaldībām, bet to būtu jādara kontekstā ar minēto reformu, jo pēc tam nebūs jēgas.

Pret lieliem projektiem – lokālpatriotisms

Lūgta minēt ko par iespējamiem ieguvumiem, ja tomēr apvienošanās notiek, I. Priede min, ka šajā gadījumā to saskata vienīgi spējā aizņemties vai iesaistīties lielos Eiropas Savienības projektos, kas reizēm mazākām pašvaldībām ar mazākiem budžetiem nav paceļami.

– Tomēr lielus ieguvumus es neredzu, jo uzskatu, ka mums tomēr ir svarīgs šis lokālpatriotisms. Ne velti Kandava reformu veica jau daudzus gadus iepriekš. Gribējām un gribam paturēt savu identitāti… Vēl kā par ieguvumu [reformas sakarā] tiek runāts par to, ka tās rezultātā veidosies attīstības centri, uz kuriem visi ies strādāt, jo lauku pagastos nebūs darba. Es gan gribu oponēt, jo redzu, ka zemnieki laukos atgriežas un nav tā, ka visi pārcelsies uz Tukumu…

Baiba Reinsone, Liena Trēde