Jau vairāk nekā gadu virmo kaislības ap Jūras novērošanas sistēmas torņa celtniecību Apšuciemā. Lai iedzīvotājiem izskaidrotu situāciju, parādītu, kā tornis izskatās un tajā uzstādītās iekārtas darbojas, ceturtdien, 22. aprīlī, Aizsardzības ministrijas darbinieki organizēja visiem interesentiem braucienu uz Užavu, kur apmēram 200 m no mājām, kas paslēpušās priežu mežā, uzcelts un darbojas tieši tāds pat tornis, kādu paredzēts celt Apšuciemā.

Tornis ir nepieciešams

Tornis ir nepieciešams ļoti daudziem – gan atpūtniekiem, gan piekrastes zvejniekiem, gan keitotājiem un burātājiem, gan valsts aizsardzības sistēmai. Jūras novērošanas sistēma nodrošinās arī efektīvu ekoloģiskās situācijas apzināšanu, jo ļaus vieglāk pamanīt iespējamo piesārņojumu. Torņi Latvijā jau ir daudzviet uzcelti. Šāda sistēma darbojas ASV, Kanādā, Igaunijā, Lietuvā, Anglijā, Vācijā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā un citur. Ar šo jūras novērošanas sistēmu iespējams laikus pamanīt jūrā notiekošu nelaimi un sniegt palīdzību. Glābējiem būtu pieejamas daudz precīzākas cietušo koordinātes.

Iedzīvotāji baidījās

Pirmo informāciju par iespējamo novērošanas torņa celtniecību iedzīvotāji saņēma no laikraksta «Neatkarīgas Tukuma Ziņas» – par to, ka deputāti meklē tornim vietu. Informācijas trūkuma dēļ iedzīvotāji bija neapmierināti un protestēja par to, ka būs liela iežogota teritorija, ka būs traucēta pieeja pludmalei un ka "dažādi starojumi negatīvi ietekmēs tuvējo māju iedzīvotājus"… Lai nomierinātu satrauktos prātus, toreizējais novada domes deputātu kandidāts Andris Kalnozols solīja – ja iedzīvotāji nepiekritīs, torni necels. Arī pašlaik Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa ir izteicis līdzīgu viedokli, ka deputāti nepieņems iedzīvotājiem nelabvēlīgu lēmumu…

Tas, ka tornis ir nepieciešams, diskusiju neizraisa, bet jautājums ir par celtniecības vietu. Iedzīvotāju atmiņā ir publikācijas par starojumiem, ko izraisa lokatori, vēl pavisam svaigā atmiņā – Skrundas lokators. Ir bijušas pretenzijas arī pret mobilo telefonu torņu celtniecību un tamlīdzīgi. Arī Aizsardzības ministrijas speciālistu skaidrojumi līdz šim iedzīvotājus nepārliecināja, viņi vienkārši neticēja skaidrojumiem. Un arī tas ir saprotams, jo Latvijā iedzīvotāju uzticība valsts amatpersonām ir krietni vien iedragāta…

Pašlaik torņa celtniecībai tiek piedāvātas divas vietas: Apšuciemā jūras pusē – iepretī stāvlaukumam «Čiekurs», otra – netālu no stāvlaukuma «Zīvartiņš». Pret torņa celtniecību iebilda gan Zīvartiņa saimnieks Gunārs Graudiņš, gan tie Apšuciema iedzīvotāji, kas dzīvoja otras izvēlētās vietas tuvumā.

Amatpersonas skaidrojums

Užavā pasākuma dalībniekus sagaidīja Nacionālo Bruņoto spēku Jūras novērošanas sakaru dienesta komandieris – komandleitnants Artis Guzlēns. Viņš pastāstīja:

– Užavas novērošanas sistēmas punkts ir uzbūvēts kā ceturtais jūras novērošanas sistēmas ietvaros. Sistēmā kopumā paredzēts uzbūvēt 13 tādus novērošanas posteņus. Visi posteņi pēc projekta ir pasūtīti pilnīgi vienādi. Tornī ir novērošanas kameru bloks, kurā atrodas infrasarkano staru kamera, kas uztver starojuma siltuma izmaiņas, līdz ar to novērošanu var veikt dienā un naktī. Ir arī dienas gaismas kameras un tālmērķis, mikroviļņu antenas, kas nodrošina sakarus starp torņiem un informācijas centru, kas atrodas Liepājā. Sistēma darbojas autonomi, to var vadīt no attāluma. Tornī neatrodas cilvēks, kā tas bija vecās sistēmas gadījumā. Torņa augstums ir 60 līdz 70 metri. Tehniskās novērošanas punkti nodrošinās pārklājumu gar 500 km garo Latvijas piekarsti no Lietuvas līdz Igaunijai. Tādējādi tiks nomainīta tehniski novecojusī jūras novērošanas sistēma un tās uzturēšana būs lētāka. Jūras novērošanas sistēmas kopējās izmaksas ir 13,6 miljoni latu. Šis ir Latvijas ieguldījums starptautiskās drošības sistēmā un valstu sadarbībā savas piekrastes kontrolēšanā, kur militārie drošības pasākumi ir tikpat svarīgi kā civilās kuģošanas drošības apsvērumi. Šis iekārtas nerada negatīvu ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iekārtu izstarojamā elektromagnētiskā jauda ir zemāka par Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošā starojuma iedarbības normām, tas ir – frekvencēs 2 līdz 300 GHZ nepārsniedz 10W/uz kvadrātmetru.

Kā notika vietas izvēle?

Apšciemniekus interesēja, vai arī Užavas torņa tuvumā ir kāda māja, kur dzīvo cilvēki. Izrādījās, ka 100 līdz 200 m attālumā atrodas apdzīvota lauku sēta un Užavas bāka. Arī citās vietās tornis esot uzstādīts līdzas dzīvojamām mājam, vairākās vietās tas uzstādīts ostā.

– Pirmā informācija mums bija, ka torni cels ārpus apdzīvotas vietas, bet tad izrādījās, ka zemi torņa celtniecībai iemērīja pretī tieši mūsu mājām? – savu neapmierinātību izteica līdzatbraukušie apšciemnieki, – Kāpēc tornis jāceļ tik tuvu mājām?

A. Guzlēns:

– Mēs izsūtījām pašvaldībām pieprasījumu par iespējamām būvniecības vietām. Paši jau negājām un neko neskatījāmies. Mums a/s «Latvijas Valsts mežu» pārstāvji, kam šī zeme pieder, to ierādīja.

Savukārt AM Aizsardzības spēju attīstības projektu nodaļas jūras novērošanas sistēmas vadītāja Signe Perija pastāstīja:

– Vispirms būvvaldē tiek iesniegts būvniecības ieceres pieteikums. Tad mums tiek izsniegts arhitektūras plānošanas uzdevums, kur pašvaldība nosaka, no kādām iestādēm ir nepieciešami gan tehniskie atzinumi, gan saskaņojumi. Kā obligāts ir saskaņojums ar Sabiedrības Veselības centu un ar Vides valsts pārvaldi. Sabiedrības Veselības centrs tad, kad iekārtas ir uzstādītas, nāk un pārbauda, kāda ir šī elektromagnētiskā lauka intensitāte. Tādējādi viņi dod mērījumus un atzinumus. Šie atzinumi katrā postenī jau ir saņemti, un, ja būtu pārsniegtas robežvērtības, tad mums neatļautu šīs iekārtas uzstādīt. Atzinums vēstī, ka starojuma, kas varētu ietekmēt cilvēka veselību, šeit nav. Tāda tipa sensori, kādi ir mūsu torņos, tiek uzstādīti arī uz prāmjiem, lidostās.

Diskusija turpināsies

Notika arī diskusijas par to, kāpēc torņa vieta izvēlēta līcītī, jo no šīs vietas Apšuciema jūrmalā varot redzēt Ragaciemu un Enguri. Te tika skaidrots, ka torņa atrašanas vietu izvērtēja speciālisti ar īpašām programmām un skenēšanu.

Pēc vairākkārtējas kartes pētīšanas, pielaidīgāks savos uzskatos kļuva «Zīvartiņa» saimnieks Gunārs Graudiņš. Viņš spriež – ja torni neceļ tieši līdzās stāvlaukumam, bet nostāk, iespējams, tad to varētu arī atļaut celt.

– Lai uzceļ arī vēl kādus skatu laukumu, lai tūristi var pakāpties un paskatīties jūru, – beigās, jau jokojot, rosināja «Zīvartiņa» saimnieks. To gan noraidīja A. Guzlēns. Savukārt Apšuciema iedzīvotāji teica, ka nevēloties uz torni skatīties. Viņi bilda arī to, ka no atpūtniekiem, kuru drošībai tornis tiekot celts, viņi tikai ciešot, jo atbraucēji piedrazo apkārtni, kā arī novieto savas automašīnas tā, ka ciemniekiem nav iespējams no sētas izbraukt. Bet šis jau ir cits – cilvēku savstarpējo attiecību, cieņas un pieklājības jautājums.

***

Šodien 29. aprīlī 18.00 paredzēta iedzīvotāju sapulce, kurā atkārtoti spriedīs par jūras novērošanas torņa celtniecību Apšuciemā.