Kā apsaimniekot Melnezeru – jautājums ar ļoti garu bārdu

Kamēr gaidījām atbildes no iesaistītajiem un atbildīgajiem, jau bija tapis gan basketbola laukums, gan uzsākta peldsezona un… klāt nākusi vēl vesela virkne jautājumu. Gan par to, kas un kā īsti apsaimnieko Melnezera apkārtni, gan par zilo un, kā vairums zvanītāju atzīst, nu ļoti neestētisko ”būvi” jeb konteineru, kuru gan atļauts izmanto tikai, kā novērojuši lasītāji, kādai īpašai ezera apmeklētāju grupai… Bet, ja ”parokamies” vēl senākā pagātnē, noteikti atradīsim gan faktus, gan iepriekšējās publikācijas, kurās gari un plaši skaidrojām, kā šo – tukumniekiem (šeit domājot tieši pilsētas iedzīvotājus) nozīmīgāko atpūtas zonu atsavināt no kaimiņu Engures novada un arī no VSA «Latvijas valsts meži». Uzzinājām arī, ka vēlmi apsaimniekot Melnezeru izteikusi arī jaunā Tukuma domes vara… Bet nu – par visu pēc kārtas.
Tukuma novada dome grib nomāt Melnezeru un zemi ap to
Lai arī Tukuma novada domē par iespējamo līgumu ar a/s «Latvijas valsts meži» (LVM) notikušas vairākas sarunas, līdz deputātu lemšanai jautājums nonāca vien šomēnes – Teritoriālās attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas sēdē 15. jūlijā. Tajā juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša stāstīja, ka pašvaldība ar vēstuli bija vērsusies LVM, kas apsaimnieko Zemkopības ministrijai piederošo zemesgabalu pie Melnezera, lūdzot iznomāt 0,9 ha lielu teritoriju – zemi pie ezera un arī ezera daļu. “LVM atbildēja, ka tam piekrīt un atsūtīja zemes nomas līguma projektu, kurā paredzēts slēgt līgumu uz desmit gadiem ar minimālo valstī noteikto zemes nomas maksu – 28 eiro (bez PVN) gadā. Un vēl līgums paredz pienākumu segt sertificēta vērtētāja izdevumus 301,29 eiro,” skaidroja L. Bičuša. Līgums, kā atzina juriste, ir tipveida zemes nomas līgums, taču vienlaikus tas paredz arī īpašus nosacījumus, piemēram, ka pašvaldība apņemas neiznomāt un neatsavināt zemi citām personām, ka trīs gadu laikā pašvaldība izstrādās Melnezera ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, kā arī – ka zeme ir apgrūtināta ar medību tiesību nomas līgumu, kas noslēgts ar mednieku kolektīvu «Tukuma pirmais mednieku kolektīvs».
Nesaskaņota būvniecība nav pieļaujama
Vēl, kā skaidroja Juridiskās nodaļas vadītāja, līgums nosaka, ka uz šīs zemes nav pieļaujama būvniecība, izņemot rekreācijas būves, kas paredzētas atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, kā arī labiekārtojuma elementi, tai skaitā laipas un soliņi, taču nav tiesību tās reģistrēt Zemesgrāmatā, savukārt visas nelikumīgi uzceltas būves sešu mēnešu laikā jānojauc.
Uz pašvaldības vadītāja Normunda Reča jautājumu, vai ir pieļaujams basketbola laukums, L. Bičuša atzina, ka tāds tur varētu būt, bet – atbilstošs būvnormatīviem, taču izveidotais, iespējams, normatīviem neatbilst. Komitejas priekšsēdētājs Kaspars Liepa atzina, ka viņam bažas rada glābēju namiņš, uz ko varētu attiekties minētie līguma ierobežojumi, bet L. Bičuša skaidroja, ka nav īsti skaidrs, vai šis līguma nosacījums attiecas uz jau tauvas joslā ierīkotajām būvēm, vai uz tām, kas varētu tapt pēc līguma noslēgšanas: “Vislabāk būtu šos jautājumus pārrunāt ar LVM pārstāvi, kas, iepazīstoties ar situāciju dabā, varētu to komentēt finanšu komitejas sēdē. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka viens no līguma vienpusējas laušanas iemesliem var būt tieši šādu būvju esamība, kas sešu mēnešu laikā nav nojauktas.” N. Rečs rosināja papildināt līgumu, ierakstot tajā priekšlikumu, ka līguma nosacījumi attiecas tikai uz laiku no līguma slēgšanas brīža, nevis uz situāciju pie ezera līdz līguma slēgšanai. Viņš arī informēja, ka Valsts vides dienests lūdzis pašvaldībai skaidrojumu par būvēm, kas Melnezera krastā jau ir uzbūvētas, aicinot norādīt, uz kāda pamata tās tapušas. Uz to esot sagatavota atbilde, ka… šī teritorija nav pašvaldības jurisdikcijā, tāpēc Tukuma novada dome par to nevarot ne lemt, ne ko skaidrot….
Vai glābēju konteiners apdraudēs līguma slēgšanu?!
Teritoriālās attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas sēdē tika panākta vienošanās, ka finanšu komitejā, 22. jūlijā, diskusijas par šo jautājumu turpināsies, taču 22. jūlija sēdē šis jautājums no darba kārtības tika izņemts.
Kā sēdes sākumā skaidroja N. Rečs un L. Bičuša, LVM pašvaldības ierosinājumiem līgumā par to, ka esošās būves nav jāņem vērā, kategoriski nepiekrīt, taču valsts uzņēmuma darbinieki ir apņēmušie vēlreiz šo vietu apsekot un visus neskaidros jautājumus ar domi pārrunāt.
Pēc sēdes interesējāmies, kāpēc šo jūras konteineru, kas tika uzlikts Tukuma novada domes finansēto glābēju vajadzībām, nevar aizvākt, ja reiz tieši tas tagad apdraud vienošanos ar LVM, par kuru tik ilgi pašvaldība ir cīnījusies? L. Bičuša skaidroja, ka jau ir norunāta tikšanās ar LVM augusta beigās, līdz ar to ir cerība visus jautājumus atrisināt tā, lai otrai pusei nebūtu pretenziju un bažu, ka, noslēdzot līgumu, varētu notikt jebkādas nelikumīgas darbības…
***
Rezumējot, jāsecina, ka iecere izveidot laukumu, veikt kādas citas labiekārtojošas darbības pie Melnezera, iespējams, pat nav peļamas. Tomēr tā jebkurā gadījumā vērtējama kā nekur nesaskaņota pašdarbība, kas turklāt notiek svešā īpašumā. Tāpat vēl arvien atklāts ir jautājums par to, kam tad pie Melnezera dot priekšroku – aktīvās atpūtas piekritējiem, kas tikpat aktīvi un reizēm arī pavisam strīdīgi (kā gadījumā ar pieminēto zilo konteineru) pārveido vidi pēc sava prāta, vai tomēr atpūtniekiem, kas vairāk novērtē neskartu dabu?
Plašāk lasāms otrdienas, 24. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>












Pievienot komentāru