Telefonakcijā Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tukuma nodaļas priekšnieks Armands Birznieks.

Vispirms jāapmaksā sodi

– Gada sākumā solījāt, ka Tukuma CSDD būs iespējams maksājumus veikt ar bankas norēķinu karti? Vai šī iespēja jau spēkā?

A. Birznieks:

– Šī iespēja ir spēkā no 6. novembra visās CSDD nodaļās. Kāpēc šāda sistēma netika ieviesta agrāk? Problēma tā, ka nauda netiek pārskaitīta uz vienu kontu, kā veikalā, bet, ņemot vērā, ka veicam norēķinus arī par dažādiem sodiem un nodokļiem – pavisam uz apmēram 70 pašvaldību kontiem. Nu problēma tehniski atrisināta, un jaunā kārtība ir izdevīga gan mums, gan klientiem.

Strādājam ar valsts nozīmes reģistru, un CSDD ir līdzīgas kontroles funkcijas, kā Valsts Ieņēmumu dienestam. Runājot par sodiem – Latvijā ir viens no augstākajiem sodu iekasēšanas rādītājiem Eiropā – līdz 92%. Faktiski veikt automašīnas pārrakstīšanu vai tehnisko apskati nav iespējams, kamēr nav nomaksāti sodi un nodokļi.

– Dzirdēts, ka tehnisko apskati nevarēs iziet arī tās personas, kas nav nomaksājušas alimentus bērnu uzturam?

– Tas pagaidām vēl nav spēkā – lielākoties autovadītāji nomaksā sodus par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu, ātruma pārkāpumiem un citiem policijas un robežsardzes uzliktiem sodiem.

– Tātad, pirms tehniskās apskates CSDD nodaļā ir iespējams norēķināties arī par agrāk nenomaksātiem sodiem?

– Jā. Reizēm cilvēks ir piemirsis, kādi sodi nav nomaksāti, tad pie mums to var noskaidrot un samaksāt.

Mazāk pārdotu auto – mazāk ieņēmumu

– Vai arī CSDD skāris taupības režīms?

– Jau apmēram pusgadu ir ieviesta jauna datorprogramma – ja agrāk tehniskās apskates inspektors atzīmes veidlapā veica pašrocīgi, tad tagad klients saņem datora izdruku ar pilnu automašīnas tehniskā stāvokļa novērtējumu. Optimizācijas procesā šī iespēja ir samazinājusi papīru daudzumu, ko līdz šim lietojām tehniskajām apskatēm.

Tie, kas bijuši direkcijā, ir redzējuši, ka līdzās administratīvajai ēkai ir uzsākta numurēto agregātu salīdzināšanas nojumes būvniecība. Pamatus ielikām, diemžēl ekonomiskā situācija spieda darbus pārtraukt. Līdzīga situācija ir visā CSDD – visticamāk – arī nākamgad nevarēsim nojumi pabeigt. CSDD ir bijusi spiesta pārskatīt visas savus izdevumus un ieņēmumus, un rezultātā ir atlaisti 12% darbinieku un samazinātas administratīvās izmaksas par 20%. Tukuma CSDD štati ir samazināti par diviem darbiniekiem – no darba atbrīvota kasiere-lietvede un viens tehnisko apskašu inspektors.

Izmantojot izdevību, gribu informēt, ka, sākot ar 1. decembri, ir mainīti Tukuma CSDD darba laiki: ja līdz šim otrdienās strādājām ilgāk – līdz 19.00, tad turpmāk darbadienās darba laiks būs vienāds – no 8.30 līdz 17.00.

– Darbinieku mazāk, darba laiks – īsāks, vai tas nozīmē, ka CSDD pakalpojumus mazāk izmanto?

– Ļoti būtiski samazinājies no jauna reģistrēto automašīnu skaits – apmēram par 40%. Tas, protams, atstāj iespaidu uz mūsu finansēm; atbilstoši samazinājies arī tehnisko apskašu skaits.

– Tukuma rajons ir viens no lielākajiem valstī, vai bija lietderīgi samazināt štatus un piebremzēt attīstību? Tas ir jūsu vai CSDD vadības lēmums?

– CSDD politika ir tāda, ka atsevišķām nodaļām nav savas grāmatvedības – mēs nedzīvojam no savas nopelnītās naudas ar domu, ka pakalpojumi, ko sniedzam, visās CSDD nodaļās ir vienādi. Kāpēc tika atlaisti darbinieki? Diemžēl tāda ir ekonomiskā situācija, un to darījām galīgi ne aiz laba prāta; bijām spiesti tā rīkoties.

Jādomā arī par sīkumiem

– Joprojām ne viens vien autovadītājs apgalvo, ka citviet apskati veikt vienkāršāk… Vai esat pētījuši, cik daudz no rajonā dzīvojošiem automašīnu īpašniekiem tehnisko apskati veic pie jums, bet cik – dodas uz citiem rajoniem?

– Grūti pateikt, kāpēc autovadītāji tehnisko apskati brauc veikt uz citiem rajoniem; tikpat labi varu pateikt, ka pie mums brauc no Jūrmalas un Rīgas, tāpat no Talsiem un Dobeles. Šodien klients var izvēlēties jebkuru viņam izdevīgu tehniskās apskates staciju Latvijā.

– Pastāstiet, kādiem šķietami sīkiem defektiem autovadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību?

– Teiksim, runājot par ieplīsušu stiklu, novelkot iedomātu līniju no spoguļa salonā uz leju, nedrīkst būt bojājumu šofera pusē; otrā pusē pieļaujami zināmi bojājumi, taču ne tā saucamais «zirnekļveidīgais» plīsums, kas var aiziet tālāk pa stiklu. Katrā ziņā šīs situācijas grūti iztirzāt – katrs konkrēts gadījums ir jāredz; tāpēc arī izmantojam Tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas materiālus ar fotogrāfijām, kur atrunāti bojājumi, kādi pieļaujami un kādi ne; ar lukturu bojājumiem līdzīgi – cenšamies samazināt inspektoru subjektīvā vērtējuma faktoru.

– Un tomēr, uz ko šoferīši biežāk "iekrīt"?

– Gribu teikt – ja tas ir viens relatīvs sīkums – lampiņa izdegusi, nav ieliets logu mazgājamais šķidrums vai tamlīdzīgi, tad klientam tiek dota iespēja uz vietas šo bojājumu novērst. Ja viņš to atsakās darīt, jāveic atkārtota apskate pēc mēneša. Ja šādu sīku nepilnību ir vairāk – četras, piecas, tādā gadījumā apskates izdrukā tās visas tiek atzīmētas un pretimnākšanas vairs nav.

– No pieredzējušiem šoferiem dzirdētas pretenzijas, ka dīzeļdzinēju pārbaudēs tiek gāzēts uz pilnu jaudu, kas var arī nokaut motoru; dzīvē taču reti kad kāds braucot ar "pilnu gāzi grīdā"?

– Gribētu vērst uzmanību uz to, ka ir divu veidu pārbaudes – benzīna motori tiek pārbaudīti, gāzējot brīvgaitā, bet dīzeļdzinēji – līdz pieļaujamai apgriezienu robežai. Katram dīzeļdzinējam degvielas sūknī ir ierobežotājs, kas pieļauj motora apgriezienus līdz zināmai robežai; līdz šai robežai motors tiek uzgriezts uz ļoti īsu brīdi. Mums ir dati par katru automašīnas modeli – kādi ir pieļaujamie apgriezieni; inspektors ievada šos datus pultī un veic pārbaudi. Ja motors kaut tikai nedaudz pārsniedz pieļaujamos apgriezienus, apskate tiek pārtraukta un izdrukā ir atzīme – 2, kas nozīmē, ka motors nav tehniskā kārtībā. Ir bijuši, gan tikai atsevišķi gadījumi, kad motors šādas pārbaudes laikā tiek bojāts, taču tas bijis gadījumos, kad auto dvēsele faktiski ir beigusies – automašīna ir veca, bet motora noskrējiens ļoti liels. Šādiem gadījumiem CSDD ir apdrošināšanas polises – vēlāk apdrošinātāju pārstāvis izvērtē situāciju, vai motors savu laiku jau nokalpojis, bet, ja atklāj kādu citu vainu, tiek veikts automašīnas remonts uz apdrošinātāju rēķina; taču šādu gadījumu bijis ļoti maz; turklāt tā nenotiek tikai Latvijā – dīzeļmotorus līdz pieļaujamiem apgriezieniem pārbauda visā Eiropā.

Pārāk piekasīgi inspektori

– Labdien, gribēju vaicāt, kad Tukumā tehniskajās apskatēs beigs ņirgāties par cilvēkiem? Es saprotu, ka mašīnai jābūt kārtībā, taču, ja sāk «kasīties» tikai tāpēc, lai neizietu ar pirmo reizi apskati, tas ir par traku! Cilvēki brauc uz Talsiem un Dobeli tikai, lai nebūtu jāveic apskate Tukumā.

– Varbūt varat pateikt konkrēti, kas ir pārāk piekasīgi pārbaudīts?

– Piemēram, stūres stienim nokritusi putekļu gumija – vai bez tās nevar braukt? Tā nebija ne bojāta, nekā – vienkārši bija noslīdējusi un vajadzēja ielikt vietā…!?

– Tad jāvaicā, kāpēc to neizdarījāt pirms tehniskās apskates?

– Vienkārši neievēroju – citādi mašīnu biju sataisījis ideālā kārtībā. Vai tāda nieka dēļ ir jāiet atkārtotā apskate? Vēl – divus gadus braucu ar Opel Vectru, un apskatē izbrāķēja bremzes. Aizbraucu uz servisu, tur uzlika uz stenda un pateica, ka nav ko darīt. Aizbraucu uz apskati un, pilnīgi neko nelabojis, izgāju apskati… Kā tā?

– Šādi – pa telefonu – varam daudz ko izrunāt, bet kārtība ir šāda – ja jums šķiet, ka kāds no inspektoriem nav objektīvs, nāciet pie manis – nodaļas priekšnieka, un tālāk jautājumu skatīsim kopā; izvērtēsim, kas bija objektīvi un kas nē. Pa telefonu to grūti noskaidrot – līdzīgās situācijās ļoti bieži ir tā, ka vaina tomēr ir mazliet lielāka, nekā šķiet autovadītājam. Inspektori vadās pēc tehnisko apskašu noteikumiem, kas reizēm var šķist pārāk sīkumaini. Tehniskās apskates tiek ierakstītas video, un jūs varat uznākt augšā manā kabinetā un salīdzināt, kādi bija bremžu stenda rādītāji pirmajā apskates reizē un kādi – otrajā.

– Ne jau es vienīgais, kam šķiet, ka Tukumā apskatēs piekasās – kam vien paprasi, visi uz apskati brauc kā uz katorgu. Pareizāk ir nedarīt mašīnai neko – lai apskatē pasaka, kas jālabo, jo uz pirmo reizi tāpat nav cerību…

– Varu pateikt, ka pirmajā reizē apskati iziet apmēram 50% automašīnu. Tā gluži nav, kā jūs sakāt. Jebkurā problēmu gadījumā vērsieties pie manis.

– Labdien, man ir tāds jautājums – ja tagad, decembrī, ar OPEL ASCONU (1984. gada modeli) iet apskati un, tā droši vien būs jāiet atkārtoti arī nākamgad, vai ceļu nodoklis būs jāmaksā gan šogad, gan nākamgad?

– Ceļu nodoklis netiek maksāts no apskates līdz apskatei, bet gan par konkrēto gadu – tagad samaksāsiet par šo gadu, bet nākamajā apskates reizē – par 2009. gadu. Divas reizes gadā nekādi nesanāk maksāt. Piemēram, ja automašīna ar samaksātu ceļa nodokli tiek pārdota, tad jaunajam īpašniekam šis nodoklis vairs nav jāmaksā.

Tehniskās apskates zīmi var anulēt

– Gribēju informēt, ka esam iegādājuši pārvietojamo bremžu stendu, kas tiks izmantots kravas automašīnu bremžu pārbaudēm izbraukuma apskatēs. Proti, CSDD inspektori rīko reidus un iespēju robežās veic kravas automašīnu tehnisko pārbaudi – skatās gaismas, riepu, bremžu un sakabes stāvokli; ir lietas, ko var noteikt tīri vizuāli, nebraucot uz stenda. Turpmāk, ja bremzes būs tehniski neatbilstošā stāvoklī, inspektori varēs anulēt Tehniskās apskates uzlīmi un pat noņemt auto numurus, un auto tālāk varēs pārvietot, vienīgi velkot.

– Vai bieži notiek šādi reidi?

– Šādus reidus rīko tikai tās CSDD nodaļas, kur ir smagās tehnikas pārbaudes stendi, taču mēs sadarbojamies, kad šādi reidi notiek Tukuma rajonā.

– Vai godīgi pārbaudīt autobraucējus, kas transporta tehnisko apskati jau izgājuši?

– Kā zināms, Latvija ir viena no tranzīta zemēm, un reidos tiek pārbaudītas arī citu valstu kravas automašīnas, jo īpaši Latgales pusē. Inspektori ir stāstījuši briesmu lietas – reizēm automašīnas ir tik vecas un nolietotas, ka apdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Šādas pārbaudes tiek veiktas arī citur Eiropā, un tur tās ir vēl radikālākas – inspektors ar fleksi pārgriež automašīnai atsperes un tā ir tikai aizvelkama līdz tuvākajam servisam.

– Kāpēc autovadītājiem turpmāk būs jāvadā līdzi arī atstarojošā veste?

– Tas nav izgudrots, lai lobētu kādas firmas – šādas vestes ir obligātas jau šobrīd daudzās Eiropas valstīs. Austrijā, ceļa malā mainot riepu bez šādas vestes, var nākties maksāt ļoti lielu sodu. Ideja tiek virzīta uz to, ka šādas vestes būtu nepieciešamas arī velosipēdu vadītājiem. Es to tikai apsveicu, jo pēdējo gadu ziemās, kad gaišo dienu ir maz, bet ceļi ar velosipēdu braucami, avārijās cietušo velosipēdistu ir ļoti daudz.

Atgādināšu, ka ar 1. decembri ir jāsāk braukt ar ziemas riepām – par braukšanu bez atbilstošām riepām ceļu policija var uzlikt sodu Ls 20 apmērā.

– Tiem, kas dosies uz tehnisko apskati, atgādiniet, cik lielam jābūt riepu protektoram?

– Minimālais protektora dziļums kā ziemas, tā vissezonas riepām ir 4 mm. Tiem, kas iegādājas lietotas ziemas riepas, iesaku pievērst uzmanību riepu vecumam (izlaiduma gads norādīts riepas sānos) – pat šķietami vizuāli nevainojamai riepai, kas vecāka par trim gadiem, mainās struktūra – riepa kļūst cietāka un vairs nepilda savu funkciju.

Noslēdzot sarunu, gribēju teikt, ka notiek akcija – Pieklājīgās braukšanas nedēļa. Mēs aicinām būt pieklājīgiem ne tikai šonedēļ, bet arī turpmāk.