Pēc seniem nostāstiem par Jāņiem un Jāņa dēliem drīkstējuši saukties vien stipri un svēti vīri, kas senču ticību turējuši augstā godā. Bet kā ir šodien, cik latviskā un stiprā vārda nesēju ir mūsu novadā?

To uzzināt devāmies pie Kandavas novada domesa uzziņu un informācijas speciālistes Daces Seiles. Elektroniskās ziņas vēsta, ka Kandavas novadā šobrīd reģistrēti 273 Jāņi un 62 Līgas. Likām galvas kopā un mēģinājām izzināt, varbūt novadā varam sastapt ģimeni, kur kopdzīvē mūža kamolu ritina Līga un Jānis. Izjautājot zinošus ļaudis pagastos un tepat pilsētā, diemžēl šādu ģimeni atrast neizdevās. Jā, pirms gadiem kopīgu dzīves ceļu gan tepat, Kandavā, uzsākuši Jānis un Līga, bet liktenis, un… viņi vairs nav kopā.

Toties vislatviskākā vārda – Jānis – pārmantotājus no paaudzes paaudzē gan izdevās sazīmēt ne vienu vien. Vienu no viņiem – kandavnieku Jāni Štrausu, vasaras Saulgriežus gaidot, apciemojām arī mēs.

Štrausu ģimenes saknes jau izsenis Kandavā iesakņojušās stipras un noturīgas. Jānis strādā Kandavas tehnikumā par autoapmācības pasniedzēju, bet dzīvesbiedre Dzintra – Kandavas muzejā. Abu kopdzīvē izaudzinātas piecas lieliskas meitas – Linda, Anda, Anita, Līga un Inese. Un nu jau viņus priecē trīs mazbērniņi. Jāņa tēvu arī godāja par Jāni. Tātad vislatviskākais vārds Štrausu ģimenē pārmantots paaudžu paaudzēs. Turpinot aizsākto tradīciju, vienai no meitām dots otrs no latviskākajiem vārdiem – Līga. Un šobrīd Štrausu dzimtas stiprais vārds Jānis atkal pārmantots nākošajā paaudzē, proti, vidējā meita Anita savam dēlam devusi dubultvārdu – Pauls Jānis, jo šajos vārdos godā puisēna abus vecvecākus.

Jānis atzīst, ka ar savu vārdu sadzīvo gods godam.

Ir patīkami kopā būt

Līgo svētkus un Jāņus Štrausu ģimene allaž svinējuši ģimenes lokā. Visi, kuri vien var, Jāņos sabrauc Kandavā. Tad Pūzura malā, vienā no augstākajām pilsētas vietām, tepat aiz pašu privātmājas, tiek iekurts Jāņu ugunskurs, pie kā visiem pulcēties. Savukārt dzīvesbiedre Dzintra bilst, ka Jāņu diena viņu ģimenē ir īpaša no pašiem abu kopdzīves aizsākumiem, jo tieši pirms 37 gadiem – Jāņu vakarā – notikusi abu saderināšanās.

Neiztrūkstošs Līgo svētkos ir Jāņu zāļu lasīšanas un meiju izkārtošanas rituāls. Katram tiek uzpīts pa vainagam – Jānim meitas dāvā stipro ozolzaru vainagu, bet pašas sev pin visdažādāko pļavu ziedu vainadziņus. Kā allaž galdā tiek celts pašu siets Jāņu siers, alus un Līgo dienā ceptie pīrādziņi un citi gardumi. Kopā esot, kuplā Štrausu ģimene jūtas īpaši labi. Šogad būs reize, kad atkal dzimtas mājās kopā būs visas meitas ar ģimenēm, mazbērni, iztrūks vien Dzintras mammītes, kura savus mīļos uzlūkos no kāda mākoņa maliņas…

Līgos mazi, līgos lieli!

Šobrīd pieticīgāk kā citkārt, bet Jāņi ir svētki, kurus latvieši ir svinējuši un svinēs. Ar sieru, alu, Jāņu ugunskuru un ziedu vainadziņiem. Un ne tikai. Ja salīdzinām mūsdienas un senatni, tad gan motivācija, gan pati Jāņu svinēšana tomēr atšķiras.

Vakar iegriezāmies pilsētas bērnudārzā «Zīļuks» lūkot, kā paši mazākie kandavnieki gatavojas Līgo svētkiem.

Vasaras mēnešos bērnu dārziņā ir maz. Grupiņā, kurā pabijām mēs, šodien sumināja trīs gaviļniekus – Edgaru un Sīdžeju 5 gadu jubilejā un Jāni tuvīnajā vārda dienā. Jautāti par notikumiem, kas palikuši atmiņā no iepriekšējiem Jāņiem, bērni vispirms min desiņu un šašliku cepšanu, ugunskuru, kam pāri lec pieaugušie un ziedu vainadziņus, kurus mazajiem uzpinusi vai palīdzējusi uzpīt mamma vai lielākā māsa. Bet mazais Jānis, ozolzaru vainadziņu saņēmis, goda krēslā nosēdināts līdzās abiem pārējiem dzimšanas dienas gaviļniekiem jutās lepns.

Pieci Jāņi

Viņi – pieci Jāņi – jau ilgus gadus strādā Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā – Jānis Štrauss, Jānis Jansons, Jānis Emsiņš, Jānis Zīverts un Jānis Znotiņš. Arī Jansonu un Znotiņu, gluži tāpat kā Štrausu dzimtā, Jāņa vārds pārmantojies vairākās paaudzēs.

Visiem šiem kungiem Jāņu tradīcijas ir augstā vērtē, jo gadu gaitā tā ierasts. Ar jaukām atmiņām kungi atceras laikus, kad Abavas līči bij Jāņu ugunskuriem pilni, kad ugunskuri gailēja Pūzura kalnā. Bet tagad, lai ar kā – siers, alus, ozola vainags un ugunskurs Jāņu noskaņai būs allaž.

***

Tieši Jāņos mēs atskāršam, ka esam dabas bērni. Tieši Jāņos mēs fiziski sajūtam, kā visa dzīvā radība saņem spēkus, uzplaukst neparastā krāšņumā un dāsni dalās ar mums. Mēs jūtamies vienoti – Dievs, Daba un Cilvēks. Tā ir varena vienotība, kas rada harmoniju.

Lustīgus Jāņus un galvenais – bez lietus!