Vakar, 21. jūnijā, Matkules pagasta «Pūču dzirnavās», pateicoties māju saimnieka Emīla Edgara Vismaņa uzņēmīgumam, tika atzīmēta 70. gadadiena, kopš pirmās Latvijas brīvvalsts ģenerālis Ludvigs Bolšteins labprātīgi šķīrās no dzīves. Šādu galēju rīcību viņš izvēlējās, jo saprata, ka 1940. gadā Latvijas valsts, kuras celšanā taču arī viņš pats piedalījies…tiek sagrauta.

Mājiņā, kur reiz savas vasaras pavadīja L. Bolšteins, bet nu iekārtots muzejs ģenerāļa piemiņai un Latvijas robežsardzei par godu (no 1935. līdz 1940 L. Bolšteins vadīja Latvijas armijas Robežsardzes brigādi) jau 12 gadu pēc kārtas pulcējās visi, kam atmiņas par šo cilvēku ko nozīmē. Pasākumā svinīgo uzrunu teica Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieks Juris Martukāns, kas sanākušajiem uzsvēra, ka L. Bolšteins bijis cilvēks ar redzējumu – kādai brīvajai Latvijai jābūt. Ne velti viņš uz Austrumu robežas robežsardzes brigādes vīrus nodarbināja arī dārzkopībā, jo latvietis ar savu zemi ir cieši, nesaraujami saistīts. Tomēr, kad L. Bolšteins juta, ka viņa izsapņotais par Latviju sāk acu priekšā zust, viņš nolēma to neredzēt (protams, arī apzinoties, ka līdz ar Latvija okupāciju viņš kā brīvvalsts ģenerālis visticamāk tiks izsūtīts vai nošauts, pirms tam vēl mēģinot viņu piespiest izklāstīt valsts noslēpumus). Tādēļ 1940 gada 21. jūnijā, stundu pēc tam, kad iekšlietu ministra krēslā sēdās Vilis Lācis, L. Bolšteins savā kabinetā nošāvās… Un šo drosmīgo un patriotisko rīcību Latvijas karavīri, robežsargi atceras un novērtē vēl šobaltdien.
Pasākums pulcēja Valsts robežsardzes pārstāvjus, pirmās valsts robežsargu radiniekus, virsnieku apvienības pārstāvjus un visus citus, kuriem šīs atmiņas ir vērtība. Tāpat pasākumā kā ierasts uzstājās Kandavas Tēvzemes Daugavas vanagu vokālais ansamblis, arī robežsargu ansamblis «Junda» dziedāja patriotiskas dziesmas, skanēja slavinoši vārdi, tika pasniegti ziedi un jo īpaši uzteikts E.E. Vismanis, kurš atmiņas par ģenerāli ir spējis saglabāt un katrus gadu atkal godā celt.