Katrs darbs ir īpašs

”No sākuma izgatavoju klišeju, no kuras var veiksmīgi veidot trīs līdz četrus darbus. Būtībā tā ir drukāšana ar spiedi, kad pēc katras nospiešanas krāsa tiek nomazgāta un uzklāta pa jaunam, tāpēc var mēģināt veidot darbu citādākā tonī. Katra šāda grafika top vienā eksemplārā, jo pēc katras nospiešanas klišeja arvien zaudē savu formu, līdz ar to kontūras vairs nebūs tik asas, bet gan izplūdušas. Protams, ja es vēlos, es varu kaut ko, piemēram, kādu smilgu noņemt nost vai pielikt klāt, bet īpaši neķēpājos,” skaidro mākslinieks.

Izstādē apskatāmo darbu klāstā ir gan nelieli darbi, gan lieli, taču tādus novilkt darbnīcā ir ļoti sarežģīti. Igo stāsta: “Māksliniece, grafiķe Nele Zirnīte, pie kuras braucu uz meistarstundām un kurai ir lielā grafikas spiede, redzot, ka atkal esmu sagatavojis četrus piecus milzeņus, vienmēr mani aicina taisīt maziņus darbus. Viņa zina, cik ar lielajiem ir grūti. Kad tādu uzliek uz preses galda, tas aizņem to visu, un, kad to presē, ir lielas bažas, vai to varēs nesabojātu izņemt. Bet man pašam patīk lielie darbi, jo tie vienmēr ir izaicinājums. Kā Jūrkalnē tapušais galds, kas aiziet mākoņos. Jūlijā tur vienmēr ir ļoti mākoņains…” Vaicāts, vai šis darbs simbolizē viņa radošo veikumu šajā vietā, Igo skaidroja, ka tas ir saistīts ar viņa rīkotajiem mākslinieku plenēriem: “2010. gadā bija pirmais plenērs, un kopš tā laika tie notiek regulāri. Un vienmēr cenšos to laiku saplānot tā, lai arī pats varētu kaut ko radīt. Šis darbs tika veidots pērn, bet darbnīcā novilkts šogad, taču arī uz vietas bija iespēja nelielus darbiņus novilkt.

Vēl vienā lielformātā, kas tapis pusgada laikā, atainots mans pašportrets un tirgotājs, kā arī tas, ko viņš pārdod. Viss, ikviena sīkā detaļa ir izgriezta no kartona un smalki pielīmēta klāt citam kartonam, kā arī izmantotas citas struktūru veidojošas vielas. Tas viss sākumā ir balts uz balta, tad sāku strādāt ar krāsām, lai piešķirtu vecas fotogrāfijas toni. Šoreiz izstādē visi darbi ir vienā tehnikā veidoti, taču reizēm arī pats gleznoju vai zīmēju ar zīmuli vai ogli.”

Kaimiņu dejas – pie sienas un traukos

Darbs «Kaimiņu dejas», kā stāsta Igo, ir piemērs tam, ka ideja, kas ir tapusi uz papīra un gadiem izceļojusies pa izstāžu zālēm, var nonākt arī uz traukiem. Viņš stāsta: Tiem gan parasti taisu īpašus zīmējumus, piemēram, tāda ir kolekcija «Vējš sola lapai debesis» – tas ir īpaši traukiem radīts zīmējums, stāsts par to, kā, vēja aicināta, ginka koka lapa aizskrien debesīs un tur uz mirkli pārtop taurenī. Paši trauki nav manis gatavoti, bet tiem ir mans dekola tehnikā radīts noformējums. Vispirms savu izdeju uzzīmēju uz papīra, pēc tam ar datora palīdzību to pārnesu uz īpašu plēvi, kuru uzliek uz trauka un 800°C apdedzina. Ir arī tādi darbi, kur katrs rotājums pirms tam ticis ar šķērēm izgriezts.” Vaicāts, vai izstādē apskatāmi arī jaunajā ceplī darinātie trauki, Igo skaidroja, ka šajā izstādē tādu trauku nav, bet visai drīz tādus varēs redzēt un tiem būs viņa veidotie rotājumi.

Vairāk lasāms otrdienas, 8. decembra, laikrkastā ŠEIT=->