6. aprīlī Tukuma 2. vidusskolā norisinājās Eiropas jauniešu parlamenta (EJP) Tukuma reģionālā sesija. Tajā jaunieši no Rīgas, Talsiem, Birzgales, Kandavas un Tukuma darbojās piecās sekcijās – lauksaimniecības, kultūras, kultūras un izglītības, konstitucionālo lietu, kā arī rūpniecības/enerģijas un apsprieda mūsu valstī un Eiropas savienībā nozīmīgus politiskus un saimnieciskus jautājumus. Tie visi iekļauti rezolūcijās.

Iemācīties savu viedokli aizstāvēt … angļu valodā

Kā atzina Latvijas jauniešu organizācijas «Tellus» (šī organizācija pārstāv EJP Latvijā) viceprezidents Mārtiņš Kālis, pats svarīgākais šajā pasākumā ir debatēt par rezolūcijām, tās vai nu argumentējot vai apgāžot, uzzināt vairāk par EJP un nostiprināt savas svešvalodas zināšanas, jo sesijas darbs norisinās angļu valodā. Tas tāpēc, lai jaunieši varētu arī izteikties vidē, kurā runā tikai angliski.

– Ja jaunietis nāk uz skolu, mācās, zina, ko vēlas nākotnē darīt, kāpēc viņam vajadzētu darboties arī kādā organizācijā?

– Tas, ka jaunietis zina, ko grib darīt, man vienmēr licies diezgan slidens apgalvojums, jo – ja neesi to pamēģinājis, tad nezini, kas tas ir. Savukārt nevalstiskajās organizācijās darbojoties, kā pats pārliecinājos, 15 vai 16 gados var pamēģināt to, ko uzņēmumā neļaus darīt vēl pēc desmit gadiem. Savu pirmo konferenci noorganizēju 17 gados.

– Varbūt esat izcils organizators?

– Nē. Pirms diviem gadiem nevienam pat prātā nenāktu, ka to varu. Bet, kad aizbraucu uz EJP pirmo sesiju, sapratu, ka gribu palīdzēt citiem jauniešiem darboties. Arī parlamenta aktivitātēs iesaistām jauniešus no 9. līdz 11. klasei.

– Kāds teiks, ka dienā, kad saulīte pa zemes virsu staigā, grūti runāt par nopietnām tēmām, turklāt angļu valodā.

– Kāds tā teiks. Pieļauju, ka pat kādam pasākumā dalībniekam tas viss nepatiks. Taču mēs nevienu nespiežam – kurš gribēs pārbaudīt savas prasmes, tas pārbaudīs. Taču kāds varbūt izvēlēsies citas aktivitātes, piemēram, skautus vai gaidas, mazpulkus utt. Piedāvājumi ir dažādi, galvenais, lai kļūst skaidrs tas, ko jaunietis pats vēlas.

– Vai darbošanās EJP ir solis politiķa karjeras virzienā nākotnē?

– No vienas puses – jā, solis uz laba politiķa karjeru, bet no otras puses – šo aspektu cilvēki parasti pārspīlē. Turklāt mēs esam neformālās izglītības projekts.

– Par ko spriedīsiet šoreiz?

– Šoreiz rezolūcijas nav īpaši gatavotas, bet pārņemtas no citām sesijām – kā kļūt par sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, par kopējo lauksaimniecības politiku un subsīdiju nepieciešamību, par neformālās izglītības saistību ar formālo izglītību utt.

– Jaunieši diskutē, diskutē, bet kādas iespējas idejas virzīt tālāk?

– Mēs vēlamies, lai, pirmkārt, jauniešiem Latvijā būtu interesantas idejas, lai viņi būtu gatavi iesaistīties un par tām runāt. Mēģināsim sadarboties ar jaunajiem eiroparlamentāriešiem – jauniešiem paredzētas debates ar lēmumu pieņēmējiem, kad viņi varēs runāt par savām idejām.

Vēlēt no 16 vai 18 gadiem?

M. Kālis stāstīja, ka viens no konstitucionālo lietu sekcijā diskutējamajiem jautājumiem ir potenciālo vēlētāju vecuma samazināšana līdz 16 gadiem. To, vai tas būtu jādara vai ne, vaicājām Tukuma 2. vidusskolas 10. klases skolēnam Edmundam Jurēvicam, EJP reģionālās sesijas rīkotājam. Viņš atzina, ka pašvaldību vēlēšanās tas būtu vajadzīgs, lai jauniešus iesaistītu pašvaldības dzīvē un darbā: "Tagad var balsot jaunieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, bet, kā rāda statistika, tieši jauniešu vidū balsošanas aktivitāte ir zema. Tas arī saprotams, jo jaunieši, kas sasniedz 18 gadus, aiziet mācīties uz citām pilsētām, tāpēc interese par pilsētā notiekošo viņiem ir niecīga. Ja balsot varētu jau no 16 gadiem, jaunieši daudz aktīvāk piedalītos pašvaldības darbā."

Jau ar pieredzi

Kā stāstīja Tukuma 2. vidusskolas skolnieces Līva Retenais un Laura Prancāne, pats pirmais EJP forums, kurā Tukuma 2. vidusskolas skolēni piedalījušies pēc skolas direktores Ināras Kravales un viņas vietnieces Evitas Kornas ierosinājuma, noticis Ventspilī. Tā kā komanda izrādījusies ļoti aktīva, Ingrīdai Māgurei, E. Jurēvicam, L. Retenais, L. Prancānei, Gatim Gereišam, Ronaldam Rundānam un Ģirtam Mikutim radusies iespēja piedalīties EJP nacionālajā sesijā Ahenē (Vācija). Tajā runāts par legālo un nelegālo nodarbinātību, Lisabonas līgumu, pretraķešu sistēmas izveidošanu Polijā un Slovākijā, Turcijas vietu ES utt. Laura un Līva stāstīja, ka darbošanās EJP dod iespēju uzzināt citu valstu jauniešu viedokli par dažādām problēmām, sadraudzēties ar viņiem un interesanti kopā pavadīt laiku, kā arī iegūt debašu pieredzi.

Lai gatavotos Tukuma reģionālajai sesijai, jau marta vidū jaunieši vadījuši seminārus un spēles 9. līdz 11. klašu skolēniem, kas varētu kļūt par potenciālajiem EJP dalībniekiem. Kā atzina Laura un Līva, viņas pašas šai organizācijai jau esot par vecu, tāpēc atliekot vien uzņemties komiteju vadītāju vai pasākuma rīkotāju lomu, kā šoreiz.