No 13. līdz 16. novembrim Vānes pamatskolā jūtama ne tikai darba atmosfēra, bet arī svētku gaisotne un patriotisma gars, jo pie daudzu skolēnu krūtīm rotājas sarkanbaltsarkanā lentīte. Un kā nu ne, visi gatavojās Latvijas 94. dzimšanas dienai.

Katra diena šajā nedēļa saplānota – klases iekārtojušas izstādi kādam no mūsu valsts prezidentiem, nedēļas pirmajās dienās skola tika saposta svētkiem, trešdien bija erudīcijas konkurss pa klašu grupām «Zini vārdu, zināsi ceļu!». Skolēni ar lielu degsmi un zinātkāri pildīja uzdevumus, prezentēja mājas darbu. Ceturtdien atspoguļoja rudens ekskursijās redzēto, veidojot gan kolāžas, aprakstus, foto prezentācijas. Tās bija izdomu bagātas.

Un tā pienāca pati svarīgākā diena – piektdiena. Pulcējāmies zālē kopīgam svētku mirklim. Ieklausījāmies mūzikas skolotājas Evas Bērziņas veidotajā minikoncertā. Šī pasākuma patronese vēstures skolotāja Zane Laktiņa paziņoja konkursa rezultātus – labākie panākumi 3. un 7. klasei.

Jau otro gadu mūsu skolā ir svinīgā pieņemšana pie direktores. Uz to tiek aicināti skolēni, kuriem vidējā balle ir vismaz 7, kopā ar saviem vecākiem.

Zāle pārvērtusies līdz nepazīšanai – uz galdiem saklāti sniegbalti galdauti, deg sarkanas sveces, goda vietā izgaismots Latvijas karogs, gaisā jaušams vārdos neizsakāms svētums.

Bērni priecīgi sagaida vecākus, izrāda klašu telpas un dodas uz pieņemšanu. Zālē katru ģimeni sagaida direktore Ausma Pileniece. Kad ieņemtas vietas pie galdiņiem, atskan himnas sākumakordi, un mēs dziedam savas tautas lūgsnu «Dievs, svētī Latviju!»

Tad seko direktores svinīgā uzruna: „Novembris izsenis mums bijis rudens, pārdomu laiks, kad atceramies un pieminam savus senčus, vēstures notikumus, kā arī pārdomājam, kādi esam kā latvieši, kas ir mūsu vērtības, ar ko varam lepoties. Leposimies ar sevi, savu valodu, lai arī cittautieši var ar mums un mūsu valsti lepoties. Latvietību izjūtam kā atbildību par doto vārdu, par saviem tuviniekiem, ģimeni. Būsim draudzīgi, izpalīdzīgi! Latvieši ir strādīgi, aktīvi, izprot vērtības un lepni par savām tradīcijām.” Tā ir ļoti patiesa un reizē sirsnīga. Viņa lepojas ar sekmēs labākajiem skolēniem, savu skolu, darbiniekiem, skolotājiem. Pateicības vārdi tiek veltīti vecākiem, audžuvecākiem, kas vienmēr ir līdzās saviem bērniem, atbalsta skolu.

Šogad šajā pasākumā uzaicinātas 19 bērnu ģimenes. Vai tas ir daudz no mūsu skolēnu skaita? Nē, bet tie ir labākie no labākajiem. Tā ir laba motivācija pārējiem, kuriem pietrūcis tikai pussolītis, lai būtu šeit. 8. klases audzinātāja Laktiņa ar lepnumu stāsta par savām meitenēm – Adriju Kindzuli un Lindu Rozenbergu. Atzinīgus vārdus dzirdam par 7.klases lepnumu – Emīlu Zlaugotni, Inesi Kronbergu, Edgaru Seredjuku no audzinātājas Neitāles. 6. klases audzinātāja Bērziņa saka, ka viņai skolā ir lielākā rakaru klase, bet arī starp tiem ir tādi, kuri labi mācās – Daniels Šperliņš, Arvis Bērziņš, Kristela Liepiņlauska. 5. klasē prieku rada Ance Eimane, Kristīne Lindenberga, Signija Lauce. 4. klases audzinātāja Stengrevica lepojas ar Madaras Lindenbergas un Ernesta Vilumsona panākumiem.Ar lielu lepnumu runā 3.kl.audzinātāja Rēvalde, izceļot labo sadarbību ar vecākiem un Montas Bērziņas, Lailas Vanagas, Jevgēnijas Stumbres, Laimas Bērziņas sekmes. Par Rēzijas Rēvaldes un Dāvja Barona labajām sekmēm stāsta 2. klases audzinātāja Olšteina.

Un tad seko skolēnu fotografēšanās pie valsts karoga. Bērnu acīs staro prieks un lepnums par padarīto darbu – labajām sekmēm mācībās.

Direktore apbalvo pēc skolēnu aptaujas labāko skolotāju un labāko tehnisko darbinieku. Tās šogad ir skolotāja Z. Laktiņa un apkopēja A. Rašmane.

Šie svētki šogad ir īpaši, jo pie mums ciemojās Kandavas novada audzināšanas darba speciālisti. Audzināšanas darba speciālistu MA vadītāja Olita Nordena apsveica svētkos un uzsvēra, ka arī viņa lepojas ar mūsu skolas absolventiem, kas savu izglītību turpina Kandavas internātvidusskolā un uzrāda labas sekmes mācībās. IP izglītības metodiķe jauniešu un interešu izglītības jautājumos Zigita Kārkliņa uzteica mūsu skolas skolēnu parlamenta meitenes par aktīvo darbību un ieinteresētību.

Pēc apsveikuma runām mielojāmies ar svētku cienastu, visi piedalījāmies skolēnu organizētajās atrakcijās, risinājās savstarpējas sarunas. Aiz loga sāka krēslot, un skolotāja Laktiņa visus uzaicināja skolas logos aizdegt svecītes un pēc tam piedalīties lāpu gājienā.

Man gribas atgādināt vārdus no direktores runas, lai tie vēlreiz liek aizdomāties par mūsu valsti:

Ir tikai viena Latvija

Un citas nav nekur,

Tā nāk no senču zemes dzīlēm

Un debesīm, kas kopā tur.