Mazmeita Beāte izaugs vesela un stipra tāpēc, ka dzers tikai lauku pienu. Lai tas tā arī būtu, viņas vecāki – Laura un Edmunds – nesen sāka uzturā lietot no zemnieka pirktu pienu. Savukārt Laurai tā ieteica draudzene Kristīne. Viņas dēls Ritvars ir pusotra gada jauns, un puisēna valodiņas pirmo izrunāto vārdu "mamma", "tēte" vidū jaucas arī – "pienu", "pienu". Ritvara vecāki ir pārliecināti, ka, pateicoties tieši kārtīgam, no zemniekiem pirktam lauku pienam, nevis kombinātā saķīmiķotajam un, Dievs vien zina, kā "uzlabotajam", puika aug sprauns gan miesā, gan garā.

Laura, kad pirmo reizi atnesa mājās trīslitru burku ar lauku pienu, jutās kā septītajās debesīs – jo labu darbu izdarījusi. "Vismaz tā mēs atbalstām zemnieku un viņa gotiņas kūtī! Viņš trīsreiz vairāk naudiņas saņēma, nekā, nododot kombinātam. Skatoties un klausoties, kā klājas zemniekiem un citiem cilvēkiem mūsu valstī, vairs nevaru mierīgi gulēt – kā būs?, kā turpmāk dzīvosim?, vai varēšu saņemt studijām kredītu?! – par to vien jādomā. Kaut vai tā – pērkot pašmāju ražojumus – jūtos ko darījusi lietas labad," uzsver Laura.
Lauku piens visiem iegarošojies. Nedēļā lielie pa visiem izdzeram divas trīslitru burkas. Domājam, ka noderētu arī trešā. Mazā Becīte – Beāte vēl govs pienu nedzer, bet, kad pienāks laiks – dzers tieši šo, īsto. Jau tagad skatās uz piena burku līdzās. Meitene jūtas labi arī tāpēc, ka mamma un tētis tā jūtas. Arī par to, ka savu artavu saņem zemnieks un, galvenais, gotiņas. Latviešu zemnieks ir sīksts. Viņš izdzīvos. Bet gotiņas… Bail pat iedomāties. Laura iepērkoties pasākusi lūkot, lai grozā nonāktu tikai pašmāju prece. Viņa aicina visiem tāpat darīt. No valdības neesot vērts pretimnākšanu zemniekiem gaidīt. Privātu banku izglāba no bankrota, bet zemniekam – pigu!
Mūsmājā arī sunītis Maksītis un runčuks Miks dzer lauku pienu. Astaiņi guļ Becītes gultiņas tuvumā – kā kuro reizi pagadās. Becīte dienās būšot dzīvnieku daktere un, ko gan viņa ārstēs, ja visas gotiņas tiks izkautas…