Visiem jābūt uzmanīgiem

Aplūkojot karti, redzams, ka darbi iecerēti cieši blakus Melnezera ielai, kas ir iecienīts pastaigu celiņš uz ezeru, tāpēc, lai noskaidrotu, vai tiešām netiek plānots nocirst visu mežu gar šo celiņu un kā darbu laikā ievēros drošības nosacījumus, sazinājāmies ar a/s «Latvijas valsts meži» Meža apsaimniekošanas un plānošanas vadītāju Jāni Zitānu. Viņš skaidroja, ka, ejot pa celiņu uz Melnezeru, atsevišķās vietās var redzēt sausi kaltušās egles – turpat ir arī citi bojāti koki, bet dziļāk mežā var redzēt tādus, kas ir arī sagāzušies. Interesējoties, vai darbu vieta tiks norobežota, J. Zitāns skaidroja, ka tas ir zināms, ka koku ciršana notiks blakus ceļam, kas tiek bieži izmantots: “Tieši tāpēc mūsu sadarbības partnerus, kas veiks koku ciršanu, esam aicinājuši strādāt tajos brīžos, kad uz ezeru iet mazāk cilvēku, un noteikti nestrādāt, kad cilvēki ir tuvumā. Taču, kad darbi notiks pie paša ceļa, esam aicinājusi tos īpaši uzraudzīt. Savukārt cilvēkus mēs aicinām neiet tuvu tehnikai, lai nenotiek kāda nelaime.”

 Sola, ka kailcirtes nebūs…

Vēl interesējāmies, vai tiešām koki, kas tiks nocirsti, ir kārtīgi izvērtēti un vai tie tiešam ir sausi un bojāti. Šādu jautājumu uzdevām tāpēc, ka šī vieta «Latvijas valsts mežiem» bijusi iekārojama jau gadiem ilgi un pirms vairākiem gadiem ap ezeru jau bija iecerēta plaša koku ciršana, kas ar iedzīvotāju protestiem un pašvaldības iesaistīšanos tika apturēta. J. Zitāns skaidroja, ka tuvāk Melnezeram  ir plānota sanitārā cirsma, bet tuvāk Tukumam – krājas kopšanas cirsma, bet nekādā ziņā – ne vienlaidus cirte: “Pie ezera tiek plānota sanitārā cirte, kas tiks veikta, lai uzlabotu meža vitalitāti un sanitāro stāvokli. Sanitārā cirte nozīmē, ka tiek izņemti kaltušie vai ievainotie (bojātie) koki. Lielākoties tie būs egļu astoņzobu mizgrauža invadēti koki – gan pilnībā nokaltuši, gan novājināti. Protams, zāģēšanas procesā kādreiz tiek aizskarts arī kāds blakus augošs koks, tāpēc, ka šī ietekme būs bijusi tik liela, ka ir apdraudēta koka turpmākā attīstība, šāds koks arī tiks nozāģēts. Pats galvenais – visu šo darbību mērķis ir apturēt mizgrauža vairošanos, jo, ja meža sanitārais stāvoklis netiks uzlabots, pēc kāda laikā pie ezera būs vien sausi kaltušas egles. Šobrīd ir konstatētas tikai atsevišķas šī kaitēkļa ligzdas, tāpēc jācenšas mežu pasargāt. Vēl tiks izņemtas atsevišķas sausi kaltušas priedes, bet ne visas – tās tiks saglabātas kā kritalas bioloģiskajai daudzveidībai.”