Saimniece Ina Rabkeviča atzīst, – dodoties pastaigā ar Šadou (no agļu val. “shadow”) un Redži, ne viens vien garāmgājējs apvaicājies, kas tad tie par tādiem interesantiem suņiem – nerej nemaz, toties ar nepārprotamu apņēmību savās suņa acīs ir gatavi iepazīt un apostīt visu un visus? Kā izrādās, jau gadu Milzkalni par savām mājām sauc divi basendži šķirnes suņi, kuru vēsturiskās saknes meklējamas tuksnešainajā Āfrikā.

Šīs šķirnes priekšrocība – suņi ir salīdzinoši nelieli, nerej (par dobermani kaimiņi esot pāris reižu stāstījuši, ka, esot viens pats mājās, viņš paskaļi “raudājis”), tiem ir īsa spalva un viņi nemēdz “ost pēc suņa“. Vēl vairāk, basendži šķirnes suņi dažās izpausmēs ir pat ļoti līdzīgi kaķiem, piemēram, mēdz “mazgāt” savu kažociņu ar ķepiņām, guļ – saritinājušies kamoliņā, spēlējoties – ķer ar ķepu u.tml. Šobrīd Ina gan atzīst, kā kucēns Redži bijusi nevis vienkārši rotaļīga, bet burtiski hiperaktīva sunīte un divus mēnešus nācies krietni papūlēties, lai viņi iemācītu, ko drīkst un ko nedrīkst.

Par un ap basendži suņiem mūspusē lasiet ceturtdienas, 22. novembra, laikrakstā.