Par sala problēmām redakcija rakstīja jau pirms Ziemassvētkiem, kad vairāku māju iedzīvotāji sūdzējās par neciešamu aukstumu dzīvokļos. Pagājis mēnesis, taču situācija nav uzlabojusies. Kā pārliecinājāmies paši, dažos no salstošajiem pilsētas dzīvokļiem temperatūra nepārsniedz 12 līdz 13°C.

Pirmdienas, 25. janvāra, preses konferencē novada domē par radušos situāciju vēlējās runāt SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis. Ar sūdzībām par siltumapgādes problēmām viņš saskaroties jau mēnesi, taču atrisināt tās neesot gan viņa, bet gan SIA «Tukuma siltums» spēkos, taču tieši siltuma ražotājs nenodrošina ar vajadzīgajiem siltuma parametriem: "Līdz šim sūdzējušies ēku Smilšu ielā 42, Smilšu ielā 44, Spartaka ielā 7, Spartaka ielā 5, Meža ielā 11, Kurzemes ielā 4, Meža ielā 4, Meža ielā 2… iedzīvotāji. Saraksts ir gana garš, un sūdzību pietiekami daudz. Problēmas lielākoties ir siltummezglos – mēs nevaram nodrošināt siltumu siltummezglā un sadalīt to tālāk dzīvokļiem. Turklāt šonakt bija avārija katlu mājas šķeldas padeves konveijerā, tāpēc arī bijušas problēmas."

Bet turpmākā saruna ar domes pašiem atbildīgākajiem (SIA «Tukuma siltums» direktors tai laikā bija aizņems citos darbos) neradīja pārliecību, ka problēmas risināšanai tiešām kāds ķēries klāt nopietni. Vismaz līdz šim. Laikam jau ziema Latvijā un tepat, Tukumā – tā tiešām ir kāda brīnumaina parādība stihijas statusā, jo, kā izrādās, problēmas siltumražošanas uzņēmumā jau rodas tikai tad, kad sals pieņemas…

– Kas īsti siltummezglos noticis?

U. Eglītis:

– Gadiem ilgi strādājot, siltummezglu siltummaiņi, cirkulācijas sūkņi, vārsti un manometri ir nolietojušies un novecojuši, tāpēc jānomaina. Problēma ir tā, ka mums ir grūti pierādīt «Tukuma siltumam», kurš tos apkalpo, ka tas noteikti jādara. Un tā mēs jau mēnesi cīnāmies.

– Pirms apkures sezonas par šo pašu jautājumu interesējāmies. SIA «Tukuma siltums» teica, ka ar siltummezgliem viss kārtībā.

J. Šulcs:

– Pie mazākas temperatūras problēmu nav, bet pie lielākas tās rodas. Redziet, iepriekšējās sarunās esam panākuši principiālu vienošanos par apkalpošanas zonām, domāju, šeit strīdu nav. Jautājums ir, vai abi dienesti var nodrošināt darbu. Šobrīd lielākie pārmetumi ir «Tukuma siltumam», jo siltummezgli ir viņu apkalpes zonā.

– Ko jūs tagad darīsiet?

U. Eglītis:

– Esam nodefinējuši parametrus, cik liels siltuma daudzums mums jāsaņem, lai varētu nodrošināt apkuri dzīvokļos. Un tagad cīnāmies par to, lai šie parametri tiktu ievēroti. Mani satrauc, ka neapmierinātie iedzīvotāji, loģiski, zvana SIA «Tukuma namu» dispečeram, bet mēs kā apsaimniekotājs neko nevaram izdarīt.

– Un mēnesi arī dome neko nevar izdarīt?

J. Šulcs:

– Par visiem šie jautājumiem runājām, jau tiekoties 20. decembrī. Par visu novienojāmies. Jautājums ir cits – tā bija hroniska nelaime, ka siltummezglos pat sešus gadus nekas nebija darīts, jo, redz, bija tādi pētnieki, kuri teica, ka tie nav jāskalo, ka tie nevar aizaugt, jo mezglā cirkulē mīkstināts ūdens. Jā, dažos mīnusa grādos, mezgls strādāja, bet ar lielāku slodzi tiem sāka rasties problēmas.

– Kāpēc dome nevar uzlikt par pienākumu SIA «Tukuma siltums» nomainīt bojātas detaļas?

M. Rudaus-Rudovskis:

– Tas jau tika izdarīts 20. decembrī, kad bija pirmās problēmas ar siltumu. Mēs saņēmām solījumu, ka siltummezglus izskalos. Kur nevarēs izskalot, tur tos nomainīs. Pēc svētkiem konstatējām, ka problēmas nav novērstas. Šobrīd problēmas ir tādas pašas.

– Jūs plānojat runāt arī šodien. Kāds labums no runāšanas, ja nekas nemainās?

J. Šulcs:

– Ja vajadzīgs papildu finansējums, par to jālemj otrdienas finanšu komitejas sēdē, jo viens siltummainis maksā ap Ls 700. Taču jau 20. decembrī prasījām, vai nav vajadzīgs pašvaldības finansiāls atbalsts, taču uzņēmums mums teica, ka ar to problēmu nav. Tāpēc ir jautājums – vai uzņēmums dara vai nedara.

– Patiesībā jau pagājušajā gadā bija līdzīgas problēmas…

U. Eglītis:

– Tas nebija gluži tas pats. Pērn siltumražotājs nespēja uzreiz noreaģēt uz iestājušos aukstumu, un, kamēr sasildīja mazutu, divas trīs dienas pagāja.

– Kā būs ar maksāšanu – ja māja līdz siltummezglam saņem vajadzīgo siltuma daudzumu, tad arī jāmaksā būs kā par saņemtu siltumu?

U. Eglītis:

– Ja siltuma nav, skaitītājs neko neskaita. Un cilvēki arī nemaksās. Problēma ir, ka nav saņemts vajadzīgais komforta līmenis. Un tā kā tarifs ir pietiekami augsts, maksāt sanāk tā kā tā. Tāpēc jau arī cilvēki ir neapmierināti – dzīvokļos auksts, bet jāmaksā vienalga.

M. Rudaus-Rudovskis:

– Neapmierināti varētu būt arī Smārdes ielas 1. nama iedzīvotāji, jo aukstā laika dēļ gāzei samazinājās spiediens un nevarēja nodrošināt gāzes apkures iekārtu darbību. Turpat diennakti šīs mājas palika bez siltuma.

J. Šulcs:

– Problēmas ir arī Džūkstē, kur vidusskolā ir pagrūti nodrošināt normālu siltuma daudzumu, tā ka šī problēma šogad noteikti būs jārisina.

Dara, ko var

Sazinājāmies ar SIA «Tukuma siltums» direktoru Juri Kancānu un vaicājām, ko uzņēmums darīs, lai situāciju atrisinātu. J. Kancāns stāstīja, ka domē runāts par papildu finansējuma piešķiršanu nepieciešamo detaļu nomaiņai siltummezglos: "Mēs plānojam nomainīt siltummaiņus un uzlikt jaudīgākus sūkņus, lai siltuma problēmas novērstu. Vārdu sakot – veikt remontus vājajos punktos." Vaicāts, kāpēc tas netika darīts uzreiz pēc pirmās tikšanās pagājušā gada decembrī, J. Kancāns skaidroja, ka dažviet darbi jau izdarīti, taču nākušas klāt arī citas mājas, kur šie darbi vajadzīgi."