Mēs nevaram stāvēt malā!

Tā kā novembrī, decembrī un janvārī a/s «Latvijas valsts meži» Melnezera apkārtnē 153 un 158 kvartālā (Kopā 26 ha. – Red.) plāno veikt it kā meža uzlabošanas darbus, maskējot tos ar sanitārā stāvokļa uzlabošanu, taču par to mani māc lielas bažas – [ir aizdomas], ka aiz tā visa slēpjas prettiesiska un negodīga rīcība no «Latvijas valsts mežu» puses pret tukumniekiem un apkārtējo vidi.

Kā pamatojumu koku ciršanai «Latvijas valsts meži», pirmkārt, min mizgraužu bojātās egles, taču pavisam skaidri redzams, ka mizgrauzis ir tikai aizsegs ļaunprātīgai vērtīgu koku izciršanai, balstoties tikai uz materiālajām iegūstamajām vērtībām, izcērtot šo mežu. Otrkārt, viss šis meža masīvs sastāv no gadu ziņā vecu un lielu dimensiju kokiem, kuru apkārtmērs eglei un priedei vidēji svārstās no 170 līdz 200 centimetriem, bet atsevišķiem kokiem tas ir vēl lielāks, līdz ar to pēc pāris desmitgadēm tie sasniegs jau aizsargājamo koku statusu. Kā zināms, šis mežs Latvijā un pēc Eiropas Savienības ekspertu vadlīnijām skaitās bioloģiski vērtīgs mežs, kas turklāt atbilst aizsargājama biotopa minimālajām prasībām. Lai gan dabas aizsardzības iestādes nepamatoti ir panākušas šo teritoriju neiekļaušanu aizsargājamos biotopos, rosinu NEKAVĒJOTIES veikt valsts mēroga biotopu inventarizāciju šajos meža kvartālos un atzīt šīs teritorijas par aizsargājamām!

Kāpēc tas ir svarīgi? Kāpēc ir svarīgi saglabāt mežu ilgtermiņā? Kā jau zinām, šīs meža teritorijas ir Eiropas Savienības nozīmes prioritārs mežu biotopu veids, kas tiek apzīmēti kā veci vai dabiski bareāli meži vai purvaini meži. Veicot jebkādu saimniecisku darbību šajos mežos, tiek nopietni apdraudēta apkārtējo biotopu pastāvēšana ap Melnezeru un tā apkārtējā teritorijā.

Latvijā cilvēku darbības dēļ biotopi izzūd vai to platības samazinās, un tas izraisa biotopu fragmentāciju. Fragmentācija un biotopu platības izzušana negatīvi ietekmē daudzu sugu pastāvēšanu, un tiek uzskatīta par būtiskāko bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloni. Mums vajadzētu nevis samazināt, bet gan ap Tukumu palielināt biotopu platības, jo tas ir viens no galvenajiem pareizas apsaimniekošanas uzdevumiem Eiropas Savienības mērogā. Mūsu kā iedzīvotāju pienākums ir aizsargāt šos biotopus. Tas nozīmē, ka jebkura biotopa aizsardzība radīs labvēlīgu ietekmi konkrētajā teritorijā un kopumā palīdzēs saglabāt labvēlīgo biotopu aizsardzības stāvokli valstī kopumā. Kā jau zinām, viens no Eiropas Savienības Bioloģiskās stratēģijas mērķiem paredz, ka līdz 2020. gadam dalībvalstīm savās teritorijās jāatjauno vismaz 15% biotopu.

Vēlos, lai pilsētas iedzīvotāji sāktu saprast, cik lielu labumu sniedz Tukuma apkārtnes meži! Tiem ir liela nozīme ūdensapgāde, gaisa attīrīšanā un filtrācijā, kas īpaši svarīgi ir tagad, pieaugot automobiļu skaitam un attīstoties rūpniecībai. Bet pats galvenais, ko sniedz apkārtnes meži, ir to saražotais un ar fitoncīdiem bagātinātais skābeklis, kas ir pirmais priekšnoteikums iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanai pilsētā un tās apkārtnē. Kā zināms, jo lielāka ir augoša meža biomasa, jo vairāk oglekļa mežs piesaista, tātad – jo vairāk lielo koku būs mūsu mežos, jo bagātāku skābekli ieelposim, jo – mežs ir mūzu plaušas. Pateicoties mežam, mums ir tīrs, svaigs un veselīgs gaiss.

Turklāt – meži samazina postošo vēja ietekmi uz pilsētas apkārtni, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko stāvokli. Ilgtermiņā mežu izciršana vainagosies ar valdošo vēju pastiprināšanos Latvijas teritorijā, kā arī globālā mērogā.

Mežam, īpaši cilvēku darbības maz ietekmētiem mežiem, kāds šajā gadījumā ir arī šis mežs, ir augsta zinātniskā vērtība. Tam ir nozīmīga dabas izziņas vērtība, jo liela daļa dabas takas vijas cauri Tukuma mežiem, rādot un mācot dabiskos meža procesus. Savukārt atpūta pilsētas mežos pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un darba spējas, ko apliecina fakts, ka Tukuma apkārtnes mežos pēdējā laikā ir pieaudzis atpūsties gribētāju skaits. Šeit notiek skriešanas un orientēšanās pasākumi, kas veicina Tukuma mežu atpazīstamību Latvijā.

Un ko šajā situācijā darīsim mēs? Vai tiešām stāvēsim malā un skatīsimies, kā tukumniekiem atņem pēdējo neskarto mežu – apmēram 200 gadu vecu kulta vietu?

Es jūs, iedzīvotāji, dabas draugi, politiķi, Tukuma novada domes vadība un deputāti, aicinu: aizstāvēsim savus piepilsētas mežus, to neapšaubāmās vērtības un neļausim tos izcirst, nerēķinoties ar augošās pilsētas – novada centra – iedzīvotāju vajadzībām pēc tīras un veselīgas vides, pēc iespējām pilnvērtīgi atpūsties, baudot dabu, mežu visā to daudzveidībā!

Deputāti, jūsu rokās ir mūsu – iedzīvotāju, vēlētāju pilnvarojums un arī vara, lai iedzīvotāju vārdā izteiktu savu nostāju, neļaujot izpostīt teju vienīgo neskarta meža saliņu mūsu pilsētas pievārtē! Aicinu jūsu sazināties ar atbildīgajām institūcijām un valsts dienestiem, pašiem nolemt, lai šim un, iespējams, arī citiem piepilsētas mežiem noteiktu aizsargājamas dabas teritorijas statusu!

Bet jūs, iedzīvotāji, arī mani domu biedri, aicinu parakstīties zem šīs vēstules, tā apliecinot apņēmību nosargāt savu iecienīto atpūtas vietu un tās izcilās dabas vērtības!

Rihards Linbergs

P.S. vēstuli klātienē iespējams parakstīt redakcijā, Tukumā, Brīvības laukumā 10. Varat arī sūtīt pašu rakstītas un parakstītas vēstules ar atbalstu mūsu mežam gan uz redakciju: e-pasts: ntz.ntz@lv un/vai uz pilsētas domi!

***

Arī mēs – redakcijas darbinieki – pievienojamies Riharda vēstulei, kā arī esam atraduši un uzrunājuši mežkopības un citus ekspertus, lai viņi novērtētu mežu pie Melnezera, gan norādot reiz jau iezīmētās biotopu vietas, gan izvērtējot vajadzību izcirst par slimu nosaukto un iezīmēto meža daļu utt. Pirmā saruna un tikšanās ar ekspertiem mežā jau notikusi – 27. novembrī, un par to lasāms 1. decembra laikrakstā ŠEIT=>