10. novembrī ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona vizīte Tukumā sākās ar tikšanos domē un sarunu ar skolēniem Raiņa ģimnāzijā. Pēcpusdienā vēstnieks iepazinās ar divām ražotnēm – «Skonto Plan» un «Komforts», kā arī piedalījās uzņēmēju diskusijā. Vizītes noslēgumā Č. Larsons viesojās «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā, sniedzot nelielu interviju.

– Kādi ir jūsu iespaidi par mūsu pilsētu?

– Mēs šeit lieliski pavadījām laiku – tikāmies gan ar uzņēmējiem un biznesa vadītājiem, gan ar pilsētas vadību, gan ar skolas direktori un skolēniem. Ierodoties jūsu pilsētā, mums bija trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, vairāk uzzināt par uzņēmējdarbību, par uzņēmēju sasniegumiem, par uzdevumiem, kādi viņiem ir priekšā. Un, protams, meklēt iespējas, kā tuvināt ASV un Tukuma biznesa pārstāvju intereses. Otrkārt, mums bija lieliski izdevušās pusdienas kopā ar Tukuma mēru, domes priekšsēdētāju. Mūsu misijas mērķis ir attīstīt attiecības ar līderiem arī municipālā līmenī. Un Tukums ir ļoti nozīmīga pilsēta, jums ir 20 000 iedzīvotāju. Treškārt, vēlējāmies tikties ar Latvijas nākotnes līderiem, tas ir, skolēniem.

– Skolēni jums uzdevuši visai āķīgus jautājumus.

– Jautājumu bija ļoti daudz!

– Vai ir pierasts, ka Latvijā skolēni uzdod daudz jautājumu par politiku?

– Manuprāt, jā. Mēs esam snieguši savas prezentācijas Ventspilī, Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī un citās pilsētās. Latvieši ir ļoti ieinteresēti visā, kas notiek ārpus valsts robežām. Mani novērojumi liecina, ka viņi ļoti daudz ceļo un ar prieku iepazīst pasauli. Varu saprast, ka pēc 50 gadu padomju okupācijas cilvēki ir izsalkuši apskatīt pasauli.

– Ļoti svarīgs solis šai jomā ir bezvīzu režīms ar ASV.

– Allaž esmu teicis, ka mēs gadā tērējam miljoniem dolāru diplomātijai. Bezvīzu režīms ir viens no ietekmīgākajiem soļiem, jo atļaus latviešiem daudz vieglāk un brīvāk ceļot uz ASV – gan tūrisma, gan biznesa jomā. Un tas ir ļoti svarīgi. Jau pēc nedēļas jūs varēsiet brīvi lidot uz ASV. Bet, lai studētu ASV, jums joprojām vajadzēs studentu vīzu. Latvija Savienotajām Valstīm ir bijis lielisks sabiedrotais un draugs, tādēļ prezidents Bušs ļoti vēlējās realizēt līdz galam šo lietu. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvs solis daudzu iemeslu dēļ.

Domāju, ka Latvijai un ASV ir ļoti tuvas, ciešas attiecības. Kad mums 11. septembrī uzbruka, Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas paziņoja, ka palīdzēs. To mēs nekad neaizmirsīsim! Vēl arī Latvijas karavīru dienestu Irākā un Afganistānā – mēs nekad neaizmirsīsim tos upurus, ko Latvija ir nesusi.

Otrkārt, Latvija ir NATO dalībvalsts. Un tas ir ļoti svarīgi Savienotajām Valstīm. Tas palīdz skaidri saskatīt Latvijas pozīciju Rietumos.

– Pēc jūsu domām, kā mainīsies mūsu valstu attiecības pēc Baraka Obamas stāšanās prezidenta amatā?

– Nedomāju, ka būs kādas būtiskas izmaiņas. Mani novērojumi liecina, ka lielākoties mūsu valsts politika nemainās atkarībā no tā, vai pie varas ir republikānis vai demokrāts. Jaunievēlētais prezidents Obama Baltijas valstu jautājumā ir izteicies savās debatēs. Un, galu galā, viens no viņa vēlēšanu kampaņas komandas locekļiem ir latvietis! Tātad Latvijai ir labas izredzes!

– Ne vienmēr vajag alkt, ka attiecības būtiski mainās. Bet allaž nepieciešama attiecību uzlabošanās.

– Manuprāt, attiecības ir izcilas. Nedomāju, ka uzlabojumi ir nepieciešami. Attiecības ir labas, un esmu pārliecināts, ka tās arī turpmāk būs labas. Kad atskatos uz visu, ko esam veikuši kopā – ar jūsu līderiem, ar Aizsardzības ministriju, ar Prezidentu, premjerministru, ārlietu ministru -, viss ir lieliski! Neko labāku pat nevar vēlēties!

– Kā, jūsuprāt, mainīsies pasaule 2009. gada janvārī?

– Kā jau teicu, mūsu valsts politika būs konsekventa. Tā joprojām būs globāla cīņa ar terorismu Afganistānā.

– Pagājušajā nedēļā, šķiet, pasliktinājās attiecības starp ASV un Krieviju – pretraķešu aizsardzības sistēmas jomā. ASV plānojusi to izveidot Polijā un Čehijā, savukārt Krievija paziņojusi, ka tādā gadījumā izvietos savas sistēmas Kaļiņingradā. Kāds ir jūsu vērtējums?

– (Vēstnieka kungs daudznozīmīgi atmet ar roku.)

– Jūsuprāt, tās ir muļķības?

– Es tā neteicu. Bet vēlētos teikt, lūk, ko: raķetes, kas viņiem ir Kaļiņingradā, viņi nākotnē deaktivēs un aizvāks. Viņi [Krievija pagājušajā gadā] vienkārši paziņoja, ka raķetes paliks savā vietā. Tātad – tas nebija nekas jauns.

Pretraķešu aizsardzības sistēma ir radīta, lai aizsargātu Rietumeiropu no iespējamā raķešu uzbrukuma, kuru iniciētu Irāna. Vai kāda cita valsts Vidējos Austrumos. Mēs efektīvi esam izmantojuši šo sistēmu neskaitāmas reizes, un šī būs līdzīga situācija. Šī sistēma palīdzēs visai Rietumeiropai aizsargāties no iespējama uzbrukuma. Ja ir valstis, kas ražo kodolieročus, demonstrē savu spēku un iespēju palaist raķeti, kas var sasniegt mērķi Eiropā, tādējādi jārīkojas. Manuprāt, šis ir pareizais virziens.

– Vai varat pastāstīt par saviem nākotnes plāniem?

– (Smejas.) Man ir pašam savs uzņēmums Amerikā. Tajā es arī atgriezīšos. Mēs esam guvuši brīnišķīgu pieredzi Latvijā. Esmu no Aiovas štata, kur manā dzimtajā pilsētā ir lieliska Amerikas latviešu kopiena.

Pietrūkst vārdu, lai aprakstītu, ka šeit, Latvijā, esmu pavadījis burvīgu laiku! Valsts aug un attīstās, valsts sastopas ar visām problēmām, ar kurām sastopas visi, kas ir uz demokrātijas ceļa – kas atgriežas uz demokrātijas ceļa. Tās ir tās pašas grūtības, ar kurām Savienotās Valstis sastapās pirms 50 gadiem, kad mums vajadzēja apkarot korupciju, nodibināt likuma varu utml. Taču, manuprāt, Latvija sasniegusi lielu progresu šajos jautājumos.

– Jūsu priekštece vēstnieka amatā Katrīna Toda Beilija šokēja daļu Latvijas sabiedrības, paziņojot, ka mūsu valstī valda korupcija. Vai, jūsuprāt, situācija uzlabojas?

– Uzskatu, ka progress ir, taču joprojām liels darbs vēl priekšā.

– Tātad tas tomēr ir negatīvs moments mūsu valsts šodienā?

– Korupcija ir tautas apzagšana. Amerikā mēs to neatbalstām. Pirms 50 gadiem tā bija daudz vairāk izplatīta pašvaldībās utml., un bija vajadzīgs laiks un neiecietīgs darbs, lai to iznīdētu. Un Latvija piedzīvo to pašu procesu, kam mēs izgājām cauri. Kā zināms, pirms desmit dienām mēs izvirzījām apsūdzību korupcijā vienam no ietekmīgākajiem ASV senatoriem Vašingtonas apgabalā. Republikānim. Uzskatu – tas parāda, ka Amerikā tas tiek uztverts ļoti nopietni. Ja vien redzam kaut niecīgāko pazīmi, ja vien sajūtam [korupcijas] smaku, likumsargi to izmeklē un, ja pierādījumi ir, vainīgie tiek sodīti.

– Bet dažkārt ir sajūta, ka mūsu valdība nevēlas apkarot korumpētās personas…

– Bet tas ir jādara. KNAB, Ģenerālprokuratūra ļoti smagi strādā šajā jomā. Šķiet, decembrī sāksies tiesas process pret diviem cilvēkiem, kas nozaguši naudu no KNAB. Joprojām tiek izmeklēts pasu skandāls, decembrī sāksies tiesa digitālās televīzijas lietā…

– Jūs esat dienējis Irākā, tātad pieņemu, ka zināt situāciju šajā reģionā. Kādi, jūsuprāt, tur gaidāmi uzlabojumi?

– Uzskatu, ka Irākas drošības dienesti, policija, armija ir sasniegusi pakāpi, kad var uzņemties jaunu atbildību jau tuvākajā mēnesī un nākamajā gadā. Kā zināms, ASV karaspēks tiks atvilkts no Irākas. Un tā ir pozitīva zīme. Mūsu mērķis nekad nav bijis tur palikt gadiem ilgi. Mūsu mērķis bija gāzt kādu, kurš, pēc mūsu ieskata, bija drauds Savienotajām Valstīm, tas bija diktators, kura režīma laikā nogalināti vairāki miljoni irākiešu. Strādājot Irākā, es katru dienu satiku cilvēkus, kuri zaudējuši kādu tuvinieku. Tādēļ uzskatu, ka mēs pieņēmām pareizo lēmumu. Bet tagad mēs varēsim atvilkt savu armiju un ļaut irākiešiem pilnībā pašiem pārvaldīt savu valsti.

– Tātad Irāka vairs nav drauds Savienotajām Valstīm?

– Nav.

– Nākamais solis šai armijai būs Afganistāna. Tātad tas ir nākamais karstais punkts pasaules kartē?

– Jā. Tā ir NATO misija. Un mēs esam pateicīgi par Latvijas palīdzību Afganistānā. Latvijas karavīri un mūsējie Afganistānā dienēs plecu pie pleca.

– Latvijā ir cilvēki, kam nepatīk šīs misijas. Viņi nesaprot, kādēļ, kā vārdā mūsu vīriem vajadzētu karot. Vai Amerikā ir līdzīgi viedokļi?

– Amerikāņi un latvieši ir ļoti līdzīgi. Demokrātijā daudzas lietas tiek apspriestas. Un karš vienmēr ir strīdīgs jautājums. Tātad šīs debates ir ļoti normāla lieta.

– Tiek pārmests, ka šādās speciālās operācijās ir tā saucamie netiešie postījumi, iet bojā civiliedzīvotāji.

– Varu apgalvot, ka Savienoto Valstu valdība dara visu iespējamo, lai samazinātu šos netiešos postījumus. Katrs mērķis tiek rūpīgi apsvērts. Mēs nezinām, cik daudz no [masu medijos izskanējušā] ir patiesība un cik – ienaidnieka propaganda. Turklāt, ja tie ir cilvēki, kas savā mājā izmitina teroristus vai sistēmu, dod viņiem pajumti, tad viņiem vajadzētu uzmanīties, jo ir iespējams… saņemt bumbu.

– Paldies par sarunu!

– Paldies! (Iepriecinoši skaidrā latviešu valodā izteikts.)