Skatoties uz Tukuma centru no Slocenes otra krasta puses, pirmais, kas piesaista skatu, ir vecās spirta rūpnīcas vēja rādītājs. Sarkano ķieģeļu ēka ar diviem torņiem ir neatņemama Tukuma ainavas daļa, jo paceļas pāri salīdzinoši zemākām ēkām blakus. Savukārt no pagalma jeb Pasta ielas puses šī ēka nemaz tik varena un diža neliekas, jo gan laika zobs, gan padomju laika ”šķūnīšu” apbūve ir darījusi savu. Un tomēr – ar savu izteiksmīgo izskatu šī rūpnīca kalpojusi par iedvesmu ne vienam vien māksliniekam un, kā tagad zinām, arī arhitektiem jaunu un interesantu projektu radīšanā.

Mārica Martini nupat kā pabeigusi Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas «RISEBA» arhitektūras bakalaura programmu, iegūstot arhitekta palīga kvalifikāciju. Bakalaura darbā, pamatojoties uz bijušo spirta rūpnīcas ēku, viņa izstrādāja kultūras un mākslas centra projektu. Lai arī šis projekts ir tikai sapnis, kas pagaidām uzlikts vien uz papīra, ideja parāda jauna cilvēka vēlmi padarīt savu pilsētu skaistāku, sakoptāku, izceļot saulītē veco un nozīmīgo – ēku ar simtgadu vēsturi un industriālā kultūras pieminekļa statusu.

“Tas bija ļoti sen, kad pamanīju šo vietu Tukuma ainavā, un tā man iepatikās. Jau vēlāk iedomājos, ka būtu ļoti skaisti, ja šādu industriālu ēku varētu atjaunot. Domāju, ļoti daudzi ir iedomājušies, kāda šī vieta varētu būt un ko tajā varētu darīt, piemēram, iekārtot ekskluzīvus dzīvokļus, viesnīcu vai ko citu šodien noderīgu un pievilcīgu. Lai arī apzinājos, ka tas būs pārbaudījums un izaicinājums, jau no 1. kursa zināju, ka izvēlēšos šo rūpnīcu, jo Tukumā, manuprāt, tā ir viena no tām ēkām, kas noteikti būtu jāatjauno. Bakalaura darbs man šķita lieliska iespēja kaut domās šo ēku piepildīt ar manis izdomāto saturu.”

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 21. aprīļa, numurā ŠEIT!