Redakcijas sleja
Sodīt, sodīt, sodīt!?
Sodīt, sodīt, sodīt!?
Ceturtdienas rītā Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš tālrādē pauda atbalstu citas nozares kolēģa - Ainara Šlesera idejai paaugstināt naudas sodu par braukšanu reibumā līdz pat Ls 5000; Segliņš paudis, ka šogad dzērumā vai narkotiku reibumā aizturēti 10 000 šoferīšu, un tas uzskatāms par masveida recidīvu!
Smieties vai raudāt?
Smieties vai raudāt?
Kādā no Latvijas TV ziņu raidījumiem, skatoties, kā Slocenes malā nosēdināta, aiz zāles kumšķiem slēpdama iepriekš uzrakstīto tekstu neveikli nolasa mežā pazudusī un laimīgi atrastā sēņotāja, nevaru saprast - smieties vai raudāt... Sēņotāja ir laimīga un pateicīga policistiem, kas pildījuši savu pienākumu un vienlaikus... izturējušies pret viņu "solīdi, nu ļoti solīdi! Kā pret savējo!"...
Drosmīga rīcība vai?...
Drosmīga rīcība vai?...
Jau pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā (šonedēļ arī Tukumā) tika rīkoti pasākumi, kuros lieli un mazi tika trenēti pirmās palīdzības sniegšanā. Skatoties ziņu sižetus par šīm apmācībām, pārņēma šaubas - jā, steigties palīgā nelaimē nonākušajiem ir labi darīts, taču...
Sajust un izprast ar sirdi
Sajust un izprast ar sirdi
Septembris ir ne tikai ražas vākšanas, viršu ziedēšanas un krāsu daudzveidībā bagātākais mēnesis dabā, bet arī latviešu dzejnieka Raiņa atceres mēnesis - laiks, kad satiekas dzejas rakstītāji un dzejas lasītāji. Skolās, bibliotēkās, kultūras namos, plašākos un šaurākos interesentu pulciņos tradicionāli kopš 1965. gada norisinās Dzejas dienas.
Par likumīgo slepkavošanu
Par likumīgo slepkavošanu
Nezinu, vai to dara sabiedrisko attiecību firmu neredzamie darboņi, vai paši ministri gadījušies varen apķērīgi, bet no malas izskatās, ka tiek ķerts katrs izdevīgs brīdis, lai paspīdētu ar kādu, viņuprāt, tautai tīkamu ierosinājumu.
Ar ko gan esam slaveni?
Ar ko gan esam slaveni?
Ceturtdienas vakarā televīzijas ziņas daudzus aplēja kā ar aukstu ūdens šalti: stingrā slepenībā, izdzenot žurnālistus no valdības sēžu zāles, tika spriests par 2009. gada budžetu. Un šīs slepenās apspriedes rezultāts ir paziņojums, ka tiks iesaldētas algas valsts sektorā strādājošiem.
Kas karot liek?
Kas karot liek?
Nu neteikšu, ka daudz ūdeņu aizskrējis kopš Gruzijas krīzes un valodas ap šo notikumu apsīkušas; viss kļūst vēl interesantāk - tāpat kā Irākas kara gadījumā faktiem rodas citas interpretācijas, patiesība met ādu, un galu galā vainīgais (abās pusēs) top par izprovocēto, un vienīgā lieta, kam vidusmēra ļautiņš sliektos ticēt, ir tā, ka lielvaras - kā valstis, tā oligarhi - ir no vienas šlakas, kam tikai iedzīvošanās prātā un nekā svēta.
Darbdienu rūdījums
Darbdienu rūdījums
Vakarrīt, atvasaras saules dāsni apmirdzēti, no ģimenes dārziem un puķu dobēm uz skolām braši aizsoļoja gladiolu, asteru un dāliju pulki. Kādu "lakstu savai učenei" nesa pat tie, kuru tīņu vecums nupat iegājis "pofigisma periodā". Tā tas iegājies. Tā pieņemts. Tā pašam gribas. Tā mamma lika...
Un kalna galā – gaišais nams...
Un kalna galā – gaišais nams...
Droši vien jau nojaušams, ka dzejas rinda, kas likta slejas virsrakstā, veltīta skolai. Vietai, kas, gluži tāpat kā ģimene, liek pamatus katra jauna (un ne tikai) cilvēka nākotnei. Ne velti skola un tajā sastaptie cilvēki, skolotāji daudziem ir kā veiksmes, bet reizēm arī gluži otrādi - neveiksmes atslēga.
Publiskām asarām neticēt!
Publiskām asarām neticēt!
Noticis sen gaidīts brīnums - valdība ir kļuvusi tuvāka tautai! Neticat? Palūkojiet, kā labklājības ministre lej gaužas asariņas un rāda līdzjūtīgu sejiņu katram Latvijas nabadziņam. Un viņa ne tikai šņaukājas, bet arī dara - taisa augšā visādus "ierosinājumus" un "aicinājumus", kā uzlabot šo nabadziņu dzīvi.
Visādas domas pirms valsts jubilejas
Visādas domas pirms valsts jubilejas
Jau vairākus mēnešus rakstām un runājam par valsts svētkiem - 90. dzimšanas dienu. Laikā līdz tai esam mudināti par savu valsti domāt daudz vairāk nekā citkārt. Padomājiet, ar dažu nedēļu intervālu - divas tautas nobalsošanas.
Ar divējādu attieksmi
Ar divējādu attieksmi
Šodien daudzi dosies uz tautas nobalsošanu - referendumu, lai iestātos par jaunām izmaiņām Pensiju likumā. Attieksme pret šo ir neviennozīmīga. No vienas puses, piekrītu, ka katram cilvēkam ir jānodrošina cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Vēl jo vairāk tiem, kas cēluši mūsu valsts labklājību ar savu darbu. Pensijai neapšaubāmi ir jābūt vismaz iztikas minimuma līmenī, un tas nudien nav daudz prasīts. Šai ziņā visai drūmi, ka divi no četriem mūsu aptaujātajiem Saeimas deputātiem, nemaz nezināja, cik liels (vai, pareizāk sakot, mazs) ir šis iztika minimums valstī...
Vērtību, ne naudas jautājums
Vērtību, ne naudas jautājums
Nav viegli formulēt viedokli par tik daudz izrunātu tēmu kā sestdien gaidāmais referendums par grozījumiem Pensiju likumā. Izdarīt izvēli ar pārliecību, ka tiešām apzinies, ko dari, šajā gadījumā nav viegli.
Par attieksmi
Par attieksmi
Mūsu Valsts prezidents, uzrunājot Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku dalībniekus Aglonā, pievērsās vardarbībai pasaulē, norādot, ka vardarbība rada vardarbību. Viņš pieminēja gan Gruziju, gan Krieviju, gan citus pašreizējos pasaules "karstos punktus", kur ik dienas karadarbības dēļ bojā gājuši un joprojām dzīvības zaudē cilvēki: Filipīnas, Indiju, Afganistānu, Libānu. Vardarbības dēļ mirst ne tikai karavīri, bet arī mierīgie iedzīvotāji... Jācer, ka prezidents, pabijis gan Pekinā, gan Aglonā, runājies ar pasaules lielvalstu vadītājiem, reiz ciešāk paraudzīsies, kas notiek tepat, pašu mājās. Arī mūsu mīļajā zemītē, mūsu, paldies Dievam, 60 gadus karu neskartajā Latvijā notiek vardarbība! Ik dienas, ik uz soļa!
Vienu ziedu, bet kopīgā vainagā!
Vienu ziedu, bet kopīgā vainagā!
Dienās, kad Tukums dzīvo rožu noskaņās, negribas ne domāt, ne runāt par politiku un lietām, kas vedina uz nelāgām domām. Gribas ļauties rozēm, smaržām un krāšņām, pilsētā nebijušām izklaidēm un notikumiem. Gribas sagaidīt rožu vainaga veidošanas mirkli un priecāties par tukumnieku vienotību (tā kā sleja top dienu iepriekš, šos vārdus saku avansā, cerot, ka rožu vainags būs tik krāšņs un vēl krāšņāks nekā iecerēts).
Vai mēs esam “uzmetēji"?
Vai mēs esam “uzmetēji"?
Diskutēt par karu Gruzijā nemaz tā īsti vairs negribas, jo - cik cilvēku un televīzijas kanālu - tik atšķirīgu viedokļu. Un šādā situācija, kad informācijas it kā ir pārpārēm, bet patiesu ziņu - pavisam maz, kauties par savu taisnību, kas vairāk ar sirdi sajusta, ne avīzē izlasīta, manuprāt, nav vērts. Tomēr nespēju atturēties no iespējas jeb komentāriem par mūsu - tipisko<em> letiņu</em> dabu.
Atstāti vieni...
Atstāti vieni...
«Atstāti vieni Kaukāzā» ar šādu devīzi vakar Rīgas ielās izgāja Gruzijas atbalstītāji Latvijā. Jā, atstāti vieni... Laikam jau šī ir vistraģiskākā apjausma, vērojot, kā pāris dienu laikā tiek iznīcināta neatkarīgas un lepnas nācijas mājvieta. Kas un kāda būs Gruzija pēc šī Krievijas tik ilgi gaidītā un labi izplānotā kara?! Bez teritoriālas vienotības, bez ostām, lidlaukiem, naftas vada? Bez investoru uzticības un ticības starptautiskajai sabiedrībai. Bez ticības, ka vismaz sabiedroto vidū ir spēkā apņemšanās un solījumi...
Lietussargu revolūcija turpināsies
Lietussargu revolūcija turpināsies
Tikai pirms gada valdība pieņēma lēmumu, kas ierobežoja privātpersonu spekulāciju ar nekustamajiem īpašumiem. Nu darījumos ar katru trešo un katru nākamo nekustamo īpašumu privātpersonām vairs nebūs jāmaksā divkāršas valsts nodevas un nebūs jāmaksā 30 reižu lielāka nodeva pat trešā un nākamā hipotekārā kredīta ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Tas izdarīts klusītēm, bez liekām diskusijām, kas, iespējams, zemes spekulantiem par labu iecerēto uzlabojumu varētu traucēt.
Saglabāt mīlestību…
Saglabāt mīlestību…
Ak, šoreiz neapsmaidīsim banālo pantiņu par to, ka vislabāk mīlestībai der tie mēneši bez burta "r": maijs, jūnijs, jūlijs, augusts... Šoreiz - kolēģes ierosinātais temats - par vasaras laika mīlestību, ko cenšamies saglabāt ziemai. Par ievārījumu, kompotu, marinējumu, sālījumu un skābējumu burciņām pagrabos un plauktos. Par zāļu tēju smaržpilnajiem saišķīšiem, turziņām, maisiņiem...
Iebaidīšana nostrādāja?
Iebaidīšana nostrādāja?
Es ar, es ar biju to pulkā, kas sestdien, pirms doties baudīt saules peldes, iepeldēju vēlēšanu iecirknī, lai lepni balsotu... "par". Un gandrīz jau bija! Pietrūka patiesībā tikai tik, cik melns aiz naga, un beidzot tautai būtu, ja nu arī ne pārāk spēcīgs, tomēr kritiskās situācijās - reti noderīgs instruments - iespēja atlaist Saeimu. Un nu kā kārtīgs plāksteris tai sāpei, ka vēlētāji līdz galam nesaņēmās, ir atziņa, ka līdzīgi domājošo tomēr bija tik daudz, ka augstāk stāvošajiem būs grūti ignorēt viņu vēlmes.
Kam ticam, kam – uzticamies?
Kam ticam, kam – uzticamies?
Šodien referendums. Iet vai neiet uz vēlēšanu iecirkni, balsot "par" vai tomēr "pret" - tas ir katra pārliecības un arī sirdsapziņas jautājums. Daudziem - arī šaubu pilna izšķiršanās. Un tas ir saprotami, ka, pieņemot īpaši svarīgus lēmumus, šaubāmies un meklējam atbalstu. Visbiežāk jau cilvēkos, kam uzticamies, kuru uzticamību esama pārbaudījuši.
Paļauties varam tikai uz sevi!
Paļauties varam tikai uz sevi!
Savulaik daudzus politiķus apstulbinājušajā, sakāpināti emocionālajā uzrunā bijusī valsts Prezidente savai tautai atgādināja: "Mēs esam stipri! Mēs esam gudri! Mēs varam!" Šādā neparastā veidā viņa centās ikvienam atgādināt, ka latvietis nav ne dumjš, ne slinks, ne bezjūtīgs. Tiesa, pakūtri un reizēm lētticīgi mēs esam gan! Un, savu reizi, bezgala pieticīgi un pacietīgi...
Lai gan paši, gan svešie zina!
Lai gan paši, gan svešie zina!
Pirms kāda laika gadījās pabūt Vidzemes pusē - dažos Valmieras rajona pagastos. Vieta pasveša, galamērķis nezināms, un vieta kartē iezīmēta tikai aptuveni, tāpēc bažījāmies, vai spēsim konkrēto vietu atrast. Bet, jau tuvojoties galamērķim, liels bija pārsteigums ieraudzīt precīzas un skaidras norādes - ne uz visiem apskates objektiem, viesu mājām un ēstuvēm, bet arī pie mājām vai māju ceļgaliem. Tā kā vakars bija pavēls, bet naktsmājas tikai prātā, par šādu veiksmi norāžu uzlicējiem varējām vēlēt ilgu mūžu un izdošanos.