Redakcijas sleja
Valsts – tie esam mēs
Valsts – tie esam mēs
Pat pēc neliela izbrauciena no valsts atgriešanās vienmēr ir satrauktu gaidu pilna. Kā mājās? Kā palicējiem darbiņā? Kā valstij klājies? Tagad līdzās priekam par to, ka nekur nav tik labi kā mājās, nākušas arī cerības, ka kaut kas taču varētu būt vērsies uz labu... Bet ziņas vēsta ko citu...
Vājības vieno, bet vai tās jāvairo?
Vājības vieno, bet vai tās jāvairo?
Izmaiņas valstī skar arī alkohola tirdzniedzību. Proti, Saeimā atkal tiek cilāts jautājums par zaļo gaismu alus tirgotājiem.
Varētu būt…
Varētu būt…
Pavisam nemanot, kā jau tas nereti gadās, man iesākās jauna aizraušanās: sāku fotografēt Tukuma pagalmus. Protams, pilsētas vecajā daļā, kur jūtama vēstures elpa, kur dažs pagalms savā gleznieciskumā neatpaliek no Venēcijā, Romā, Florencē, no Francijas ciematiņos un daudzviet citur pasaulē redzētā. Viens ir bezgala romantisks pavasaros, kad ceriņi sazied, otrs - rudenī, kad veco ēku sienas krāšņi rotā ugunīgas mežvīteņu virtenes. Vēl kāds izceļas ar... pārsteidzošu, oranžā krāsā nokrāsotu verandiņu, cits - ar violetiem vārtiņiem, ar košu puķu dobi, ar garumgaru, trijām kārtīm atstutētu veļas auklu, uz kuras vējā, piedurknes jautri plivinādami, dejo krekli, plīvo palagi, lakatiņi, brunči... Romantika!
Nu kā tā var būt?
Nu kā tā var būt?
Kad pienāk kārta uzrunāt lasītājus redakcijas slejā, ir divas iespējas - runāt par kaut ko skaistu vai izlikt uz papīra prātā ienākušās riebeklības. Ziniet, ir tādi brīži, tad gribas tā īsi un konkrēti pateikt visu par šodienas situāciju.
Apslacīsim krīzi?
Apslacīsim krīzi?
<p>Kā stāsta zinātāji, pēdējo mēnešu laikā viens pēc otra savus atklāšanas svētkus piedzīvojuši nelegālo mājražotāju iestādījumi jeb tautā sauktās <em>točkas</em>. Tie, kuri labajos gados bija izvērtējuši, ka risks (kaut arī neliels, bet tomēr) tikt pieķertam un sodītam īsti neatmaksājas, nu, saoduši vieglas peļņas kārdinošo smārdu, atkal ķeras klāt vecajam rūpalam. Ko tur liegties - daudz ir tādu klientu, kas savas dzīves grūtās dienas cenšas apslacīt ar paprāvu devu <em>grādīgā</em>! </p>
Izdzīvos maksātspējīgie?
Izdzīvos maksātspējīgie?
Visskarbākie izteikumi šonedēļ veltīti veselības ministres ziņai par to, ka Zviedrija gatava pirkt Latvijā medicīnas pakalpojumus saviem iedzīvotājiem; raugi, tur esot garas rindas uz dažādām plānveida operācijām, tālab mūsu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) gatava pakalpot. Ar iejūtīgu piebildi - "šobrīd arī Latvijā ir garas rindas, taču cilvēki nevar atļauties veikt operācijas, jo nav naudiņas, ko samaksāt, bet ārsti sēž un gaida..."
Par dzīvi, atbilstošu iespējām
Par dzīvi, atbilstošu iespējām
Valsts drebelējas kā..., nu labi, izteiksimies pieklājīgi - kā iesācēja virvesdejotāja. Tik maz pietrūkst, lai tā virpuļu virpuļiem nogāztos starptautiskās burzmas ieskautā tumsā. Iespējams, ka "uz virves" to spēj noturēt vienīgi domu spēks, mūsu visu - patriotisko vai vismaz lojālo šīs valsts pilsoņu - kopēji radītā, lolotā un vienotā griba. Bet - kāda tur vienotība, ja atņem darbu, algu un vēl arī pensiju!? Kāda vienotība, ja uz šī fona kādam gadījusies lielā iespēja (jauna vietiņa un amatiņš ar salīdzinoši neknapu aldziņu)!?
Vasara – lielais darbu laiks
Vasara – lielais darbu laiks
Sākusies vasara - lielais daudzo darbu laiks! Ilgi gaidītais siltums jau licis koši nosarkt zemenēm. Pļavās smaržo siens. Ziemāju lauki gatavojas ziedēšanai. Tūlīt, tūlīt ziedēs arī liepas un kartupeļi. Bezdelīgas čakli baro šīs vasaras pirmo perējumu. Stārķu ligzdās savus tievos kakliņus snaiksta pa divi, pa trīs stārķēni...
Pa vecam, bet sparīgāk
Pa vecam, bet sparīgāk
Vakar visā valstī sākās lielais taupības režīms un tika vēlētas pašvaldību galvenās amatpersonas.
Klāt Pēterdiena!
Klāt Pēterdiena!
Tikko izskanējis līgo.... Jāņu dziesmas pieklusušas, pļavās jāņuzāļu lasītāju sliedes aizvilkušās, pēc lielās kulminācijas tāds kā pierimums. Taču šis miers ir tikai šķietams, jo 29. jūnijā ir Pēterdiena, pēc kuras sagaidāmas izmaiņas gan dabā, gan šogad arī sabiedrībā un politikā.
Par kokā dzīvošanu
Par kokā dzīvošanu
Jāņu naktī turējos kā vīrs, iesnaudos vien uz mazu brīsniņu, bet noredzēju murgainu mistēriju - paģindis komisārs, kam Briseles kāpostu diēta ikvienā gadalaikā, ziņo Briselei, ka Latvijā cilvēku nav atlicis daudz. Jaunus ļaudis nemanīt, bet sirmgalvji pelēkām sejiņām pārcēlušies uz mežu - kokos dzīvo. Komisārs to jau kaut kur lasījis, ka latvieši esot mežoņi, kas kokos mīt un kuru vienīgā komunikācijas izpausme esot pazemīgi pastiepta lūdzoša ķepiņa - nepārprotams ubaga žests.
Kā siltā un veldzējošā straumē...
Kā siltā un veldzējošā straumē...
Kad sagatavojām iespiešanai šo dubulto - Pirmsāņu un Tukuma - svētku laikrakstu, visapkārt - dabā un cilvēkos - jautās divējādas noskaņas.
Beznosacījumu Mīlestība
Beznosacījumu Mīlestība
Kāpēc - Mīlestība? Un kāpēc - beznosacījumu? Tāpēc, ka daudz kā cita mums šobrīd gluži vienkārši... nav! Nav drošības par tautas nākotni, nav paļāvības uz valsti un tās pārvaldītājiem, nav arī cerību, ka mūsu rītdiena būs labāka par šodienu...
A ko darīt?
A ko darīt?
Zinu, zinu - būs daļa, kas nošņāksies un sacīs, ka lasīt kaut ko par tēmu "krīze" vairs vienkārši nav ne spēka, ne vēlēšanās. Tomēr, kas var būt vēl aktuālāks par tiem 500 miljoniem, kas mums visiem tagad kopīgiem spēkiem jāsamet?!
Ar uzticēšanās deficītu
Ar uzticēšanās deficītu
Visi zina, ka neviena sabiedrība nevar pastāvēt bez savstarpējās uzticēšanās, bez ticības sistēmai. Bez uzticēšanās nav iedomājamas garīgās vērtības un arī ekonomika. Psihoterapeiti atzīst, ja bērns savas dzīves pirmajā gadā nav saņēmis nepieciešamo drošības sajūtu, ir risks, ka viņš izaugs ar uzticības deficītu - nespēs nevienam uzticēties un arī viņam ne vienmēr varēs uzticēties...
Jaunas vēlēšanas – jauni pārsteigumi?
Jaunas vēlēšanas – jauni pārsteigumi?
Vēlēšanu rezultāti atkal, ja ne pārsteidz, tad liek padomāt. Zīmīgi, bet vietās, kur pašvaldība iepriekš labi strādājusi, nekas dramatiski nav mainījies. Pašam ziņu aģentūras uzdevumā nācās padežūrēt pie vēlēšanu iecirkņa Pūrē, un tur uz vienas rokas viena pirksta satilpa citādi domājošie - pūrenieki visi kā viens bija par savējo - Aivaru Volfu. Dzirdēju arī sakām: "Viņš mums kā tētiņš."
Uzņemties atbildību
Uzņemties atbildību
Tā nav viegla nasta - uzņemties atbildību par to, kas ar Latvijas valsti notiks tuvāko četru gadu laikā! Tas nozīmē piedalīties vēlēšanās: doties uz savu vēlēšanu iecirkni; no visu partiju biļeteniem izvēlēties sev pieņemamāko; izsvītrot no saraksta "vecos vēžus", kas mainījuši vien "kulītes", bet ne tikumus...
Atbildes meklējot
Atbildes meklējot
Uf, varam tā kā mierīgāk uzelpot - mums, redakcijas darbiniekiem, priekšvēlēšanu kaislības ir beigušās! Sestdienas laikrakstā likums vairs nepieļauj nekādu reklāmiski iezīmētu politisko ziņu parādīšanos.
Kā būt godīgi un likumīgi paēdušam?
Kā būt godīgi un likumīgi paēdušam?
Priekšvēlēšanu diskusijas laikā Tukumā potenciālie deputātu kandidāti izrunājās par dažādām tēmām, tostarp par godīgiem un negodīgiem konkursiem un konkurenci.
Citius, altius, fortius
Citius, altius, fortius
Jeb - ātrāk, augstāk, stiprāk - tā varētu raksturot kārtējos priekšvēlēšanu trakuma solījumus un deputātu kandidātu dīvainās izdarības.
Ak, šis lielo solījumu laiks...
Ak, šis lielo solījumu laiks...
Apšuciema iedzīvotāji ir uztraukušies par to, ka ciemā Aizsardzības ministrija paredzējusi būvēt jūras novērošanas sistēmas, ko izvietos 60 līdz 70 m augstos torņos.
Nodokļu ēnā
Nodokļu ēnā
Pēdējā lieta, par ko sapriecājos, bija ziņa par jaunu - dzīvojamās platības - nodokli. Sākotnējā versijā tā izskanēja ļoti ticami vietējām tradīcijām - no katra, kas pārsniedz noteiktu kvadrātmetru skaitu, iekasēs zināmu procentiņu no dzīvokļa vai mājas kadastrālās vērtības. Un neba jau kāds ļaunais izdomājums - vienkārši Godmaņa valdība šādu punktu iekļāvusi ar Starptautisko Valūtas fondu parakstītajā aizdevuma līgumā.
Kā uz pasauli raugāmies
Kā uz pasauli raugāmies
Neatklāšu neko jaunu, sacīdama: mēs esam tādi, kādi esam. Viens gadiem ilgi cīnās ar mazdārziņa kaimiņu par vienas kopīgās robežvagas "taisnīgu sadali", un tā dēļ ir izstaigājis visas instances, pieprasījis, lai taču beidzot kāds visu nokārto - pagasta padome, policija, reakcija vai kāda cita institūcija. Cits caurām dienām dirn internetā, rakstīdams aizskarošus, apvainojošus, neķītrus vai apmelojošus komentārus par visu un visiem. Ja kādam šķiet, ka vārds nav ierocis, tas jau iepriekš parūpējies par citu, viņaprāt, iedarbīgāku ieroci. Vai gan citādi liepājniece, kas aizrādījusi jaunietei par spļaušanu uz ielas, būtu sadurta ar nazi? Vai varam būt droši, ka mūsu pilsētas jauniešu bariņiem, kas vakaros zvaigādami klīst pa ielām, kabatās ir tikai cigaretes, rokās - tikai enerdžaizeru skārdenes?