Redakcijas sleja

Izvēlēties informācijas burbuli
Izvēlēties informācijas burbuli
Angļu valodā runājošajiem ir tāds termins „vecu sievu stāsti”, kas, ja paskaidro, ir vispārizplatīta parādība. Proti, parasti ar to apzīmē dažādus no paaudzes paaudzē nododamus ticējumus, māņticībā balstītus paradumus, kam vairs īsti nevar saprasts, kur visam sākums un jēga. Daži piemēri: neņem neko no kapiem – miroņi sapņos rādīsies; neliec zemē somu – nabags paliksi;...

Krīzes laiks māca pieņemt atbildīgus lēmumus
Krīzes laiks māca pieņemt atbildīgus lēmumus
Pārbaudījumi, ko mums sagādājis pandēmijas laiks, nāk ar aizvien jaunām atziņām. Tie likuši apstāties no straujā skrējiena, vairāk domāt, izvērtēt dzīvē svarīgākās un mazāksvarīgas lietas, bez kurām, šķiet, agrāk nu nekādi nevarējām iztikt. Domājams, šai vērtēšanai jānotiek gan mūsu katra paša dzīvē, gan arī valsts un visas pasaules mērogā. Dzīves pieredze katrai paaudzei ir cita....

Gribētos, ka atbildīgi, bez meliem un viltus
Gribētos, ka atbildīgi, bez meliem un viltus
”Katliņš vārās,” īsziņā raksta klasesbiedrene – aizrautīga dabas vērtību sargātāja, raksturojot to, kā dažu viņas paziņu lokā uztverta mana, gan atstāstījumā ”dzirdētā” vakardienas uzstāšanās raidījumā «Krustpunkti». To, ka aizstāvu Kampara-Šulca-zviedru vēlmi izlaupīt Latvijas valsti un tās dabas vērtības, varu lasīt arī interneta komentāros. Un šis laikam vairāk tad būtu skaidrojums tiem, kas runā, raksta un...

Attālināta mācīšanās – pārbaudījumi un atklāsmes
Attālināta mācīšanās – pārbaudījumi un atklāsmes
Aizvadītās brīvdienas daudziem bērniem un vecākiem ļāva ievilkt elpu attālinātās mācīšanās procesā, kas nu jau ieildzis mēnesi, bet, visdrīzāk, turpināsies līdz pat mācību gada beigām. Aprunājoties ar vecākiem par to, kāda ir šī ārkārtas situācijas pieredze, viņu viedokļi bija ļoti dažādi, tomēr divās jomās domas sakrita – veiksmīga izdošanās bijusi atkarīgs no skolas izvēlētās mācību...

Priecīgas, bet mierīgas Lieldienas!
Priecīgas, bet mierīgas Lieldienas!
Pirms kāda laika internetu apskrēja un pat Latvijas televīzijas ziņās parādījās samontēts video rullītis, kas atklāj to, kā Itālijas pilsētu mēri nikni rāj iedzīvotājus. “Kur tu ej ar to suni? Kas viņam kāda nesaturēšana?! Suns ir acīm-re-dza-mi piekusis!” – tā vai līdzīgi bļāva viens no pilsētas tēviem. “Tev nevajag uz mājām saukt frizieri! Dabūsi koronu...

Politiķu atbildības latiņai jābūt augstākai
Politiķu atbildības latiņai jābūt augstākai
Saka, ka vislabāk cits citu varam iepazīt ekstrēmos, krīzes apstākļos. Tad arī redzams, kam varam uzticēties un no kā būtu jāturas pa gabalu vai vismaz jābūt gataviem negaidītām, neprognozētām rīcībām. Ārkārtas situācija mūsu dzīvē ir mainījusi visu, un jāsaprot, ka ir grūti pieņemt šo situāciju, kurā jūties slimības apdraudēts ik uz soļa un šķiet, ka...

Tam labajam būs augt!
Tam labajam būs augt!
Domāju, ka daudziem no jums, gluži tāpat kā šobrīd man, ir mazliet tāda kā dalītās personības sajūta. No vienas puses informācijas un līdz ar to darba ir tik daudz, kā vēl nekad agrāk (ak, kur palika mana iepriekš kādā slejā aprakstītā sajūta, ka nu ir pienākusi iespēja apstādināt ikdienas skrējienu un arī laiku!?). No otras...

Cena par brīvību – katra un visu Dzīvības
Cena par brīvību – katra un visu Dzīvības
Mainās apstākļi, mainās sabiedrība. Tautā klīst anekdote par to, ka kāds centīgi – vismaz divreiz nedēļā – mācoties iepirkties divām nedēļām uz priekšu: sak, lai nav daudz pa veikaliem jāstaigā. Tas ir gandrīz par mani! „Gandrīz” tāpēc, ka nu jau protu iepirkties tikai vienu reizi nedēļā – kad pietrūkst maizes, krējuma, augļu. Ne griķu, ne...

Par cilvēkiem, kas slēgto durvju otrajā pusē
Par cilvēkiem, kas slēgto durvju otrajā pusē
Ir grūti rakstīt par vēl nesenu pagātni un ar to saistītiem notikumiem, un šodienu, ar to domājot notikumus, kas sākās pēc 12. marta valdības paziņojuma un pāris nedēļu laikā mūsu dzīvi sagrieza ar kājām gaisā. Nekas no tā, ko bijām pieraduši darīt, kā bijām ieraduši dzīvot, nav vairs tāds, kāds tas bija, piemēram, 29. februārī...

Skaitām arī plusus!
Skaitām arī plusus!
Cik nu tur tās dienas ārkārtas režīmā jau aizvadītas? Apaļas desmit! Un tas pat ir brīnumaini, kā tādā salīdzinoši īsā laika nogrieznī paspējuši izstrādāties pavisam jauni paradumi – attīstījušies teju refleksu līmenī! Nu tur šķaudīšana piemīlīgi saliektā elkonī, nepārtraukta ziepēšanās pēc katra ārpus dzīves vietas spertā soļa, aizdomīga vai pārdomu pilna blenšana uz rokturiem un...

Varam būt paēduši arī ar pašu audzēto
Varam būt paēduši arī ar pašu audzēto
Diez vai pašlaik spējam par kaut ko citu domāt, kā vien par „Covid 19” un ar to saistītām problēmām. Vācijas kanclere Angele Merkele atzinusi, ka šī ir lielākā krīze kopš otrā pasaules kara. Pēkšņi rimusi ikdienas steiga, nākas pielāgoties jauniem apstākļiem. Un kaut arī tagad daudziem ikdienā nav jāiet uz darbu, jo jāpaliek pie bērniem...

Kaut piespiedu kārtā, bet – uz labu!
Kaut piespiedu kārtā, bet – uz labu!
Šķiet, nu jau daudz gadu paši jūtam un dzirdam arī citus žēlojamies, ka laiks ir sācis skriet pārāk ātri. Zinām jau, ka laikam tāda mainīga daba; kad kaut ko nepacietīgi gaidām – izaugt lieli, pabeigt skolu, satikšanos ar mīļoto, atvaļinājumu, ceļojumu... – laiks velkas, ka ne izturēt. Toties, kad jāsteidzas uz skolu, bērnudārzu, uz darbu...

Lai mums visiem izdodas nenogulēt pavasara atmodu
Lai mums visiem izdodas nenogulēt pavasara atmodu
Kad dienas sāk mūs aplaimot ar sauli; kad ziemas vissiltākās (un līdz ar to – arī biezākās neērtākās un smagākās) drēbes pamazām sāk iegult skapjos un plauktos; kad no „ziemas dusas” citu pēc cita izceļam gaišākos un vieglākos apģērbus, īpaši kalendārā varam neskatīties: tāpat jūtams, ka tuvojas pavasaris. Paceļot acis pret sauli, mākoņi paslēpjas pamalēs...

Tulpīšu svētki un sieviešu līdztiesības idejas
Tulpīšu svētki un sieviešu līdztiesības idejas
Laiks dodas pretī pavasarim un, lūk, jau klāt arī 8. marts. Vecākajai paaudzei tas saistās ar tulpīšu svētkiem, jo faktiski tolaik tulpes puķu veiklos un tirgos bija gandrīz vai vienīgās kaut cik pieejamās puķes, kas nereti 8. martā kļuva par deficītu. Padomijas laikos šajos svētkos ar ziediem tika sveiktas sievietes – kolēģes un sievas, bērni...

Kad vara ”demokrātiju” spēlē
Kad vara ”demokrātiju” spēlē
Šonedēļ, kad svinējām sava laikraksta jubileju un uzņēmām arī viesus, līdztekus laba vēlējumiem uzklausījām arī daudzu mūsu lasītāju bažas par to, kas tad īsti tagad mūsu novadā notiek. Vienus uztraukusi jaunās varas un tās atbalstīju bezkaunīgā izturēšanās pret opozīcijas pārstāvjiem, citus – vēlme audzēt domes darbinieku štatus un tādējādi tērēt nodokļu maksātāju naudu. Bet trešie,...

Bērniņ, tu ar tādiem pirkstiem arī ēd?
Bērniņ, tu ar tādiem pirkstiem arī ēd?
Tā, mazliet pārfrāzējot klasiku, gribētos pavaicāt puišiem, kas vieglu roku un, nerēķinoties ar sekām, klabina augšā viltus ziņas. Apsteidzot atsevišķus anonīmus mūsu laikraksta interneta versijas fanus, precizēju, ka ar terminu “viltus ziņas“ apzīmē nevis žurnālistu publikācijas, kas kādam neglauda pa spalvai jeb nesaskan ar viņa personisko pārliecību, bet gan apzinātu melu izplatīšanu, nereti peļņas, ietekmes...

Vai Dānijā svarīgas Eiropas vērtības un cilvēciskais saprāts?
Vai Dānijā svarīgas Eiropas vērtības un cilvēciskais saprāts?
Visos ziņu portālos, laikrakstu slejās lasāma informācija par nelaimē iekļuvušo Kristīni Misāni. Protams, jāatzīst, ka Kristīne, izdarot savas izvēles dzīvē, ir kļūdījusies un nu par to jāmaksā. Par kļūdām aizvien ir jāmaksā, tikai jautājums, kāda ir izdarītās kļūdas cena. Jā, dažkārt tā ir arī dzīvības cena, bet ne šobrīd, ne tagad, ne šajā gadsimtā, ne...

Lai ko nedomātu, ir vērts papriecāties!
Lai ko nedomātu, ir vērts papriecāties!
Tieši šodien – 14. februārī – gluži kā pavasara vēstneši putni gaisā izšaujas sirsniņu, bučiņu un balonu salūts. Nu tik saldi un rozā, ka gribas saķert galvu trakajā reibumā. Un izvēle jau patiesībā ir gauži neliela – var dzīvot līdzi ārējām Valentīndienas izpausmēm, jo vienaldzīgs, pat pa ielu ejot, nevari palikt – košumā iemirdzējušies gan...

«Darbinieki, sargiet savu valsti!» (Jānis Čakste)
«Darbinieki, sargiet savu valsti!» (Jānis Čakste)
Runā, par ko nerunādams, domā, par ko nedomādams, brīžos, kad kādam atbildīgo ļaužu lēmumam valstī un nu arī pašvaldībās nav īsti loģiska pamatojuma (vai arī tas ir pretrunu pilns, vai arī īstais iemesls tiek tīši slēpts), nu ir atrasts tāds pamatīgs plāksteris – “politisks”. Ar vārdu ”politisks” tiek izskaidrots viss. Dīvaina budžeta sadale, jaunu amatu...

Beidzot algas diena?
Beidzot algas diena?
Kad īsi pirms pašvaldību vēlēšanām neregulāri sāka iznākt biļetens «Tukuma Balss», pavisam apzināti izvēlējāmies aktīvi nereaģēt uz neproduktīvo ķengāšanos mūsu laikraksta virzienā, tāpat kā uz izvērstajiem varoņeposiem, kur galvenajā lomā, protams, paši deputātu kandidāti un viņu atbalstītāji (radi, draugi, sponsori). Pirmkārt, pieturējāmies pie principa, ka arī slikta reklāma ir reklāma, otrkārt, pārāk augstu vērtējam savu...

Par Iedzīvotāju ministriju domājot
Par Iedzīvotāju ministriju domājot
Politologam Ilmāram Mežam, šķiet, pagājušajā nedēļā radās doma, ka mums, Latvijā, nekaitētu Iedzīvotāju ministrija, kur katrs varētu vērsies, kad viņam samilzt kāda problēma vai nerisinās kāds aktuāls jautājums. Gluži tāpat, kā daudzi jo daudzi nepieciešamības gadījumā vēršas gan Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, gan TV raidījumos «Dagpunktā», «Bez tabu», «4. studija», arī mūsu redakcija u.c. Labi...

Par Latvijas mežu ir atbildīgs katrs no mums!
Par Latvijas mežu ir atbildīgs katrs no mums!
Mums aizvien ir jābūt modriem. Šķiet, nav pagājuši pat trīs gadi, kopš sabiedrības spiediena ietekmē tika noraidīti Zemkopības ministrijā mežrūpnieku spiediena rezultātā tapušie normatīvo aktu grozījumi, kas paredzēja samazināt koku, kurus drīkst cirst, vidējo diametru. Turklāt šajos grozījumos bija paredzēts izsniegt atļaujas kailcirtēm piejūras mežos!...Un nu atkal Zemkopības ministrija rosina jaunas izmaiņas, kurās gan vairs...

Jauna vai veca slota – par vēlētāju ne savām interesēm vien jādomā!
Jauna vai veca slota – par vēlētāju ne savām interesēm vien jādomā!
Pagājis jau mēnesis, kopš Tukuma novada domē spēku samērs ir apmetis kūleni, un tie, kas bija mazākumā, tagad ir vairākumā, bet tie, kas lepojās ar vairākumu, tagad mēģina iejusties iedzinējos jeb opozicionāru ādā. Nu viss gluži kā Bībelē – ”kas bija tie pirmie, tie...”.