Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.

Protams, protams, ministrei vajadzēja vismaz piecreiz apdomāties, pirms pār lūpu spļaut atklāsmi, ka ar pensionāriem daudzi manipulējot, jo tā ir “prognozējama un ar zināmiem instrumentiem ietekmējama grupa”. Kuram gan, pie pilna prāta esot, gribas vaļsirdīgi atzīties, ka ar tevi “manipulē”?…

Bet kā gan citādi, ja ne par manipulēšanu sauc paziņojumus, kas tapuši, īpaši neiedziļinoties ministres runas saturā un tās būtību vispār aizmirstot pieminēt?! Ja par saturu, tad neviens, tai skaitā arī I. Viņķele intervijā, neapstrīd, ka pensionāri Latvijā, īpaši salīdzinot ar saviem Rietumeiropas kolēģiem, lielākoties nedzīvo pārlieku zaļi. Nereti, ja liela daļa pensijas jāatlicina ārstiem un medikamentiem, par tādām ekstrām kā ceļošana un teātriem atliek vien pasapņot. (Tāpat kā daļai ne-pensionāru, īpaši ar maziem bērniem, starp citu…)Tomēr drūmā realitāte nekādi neatceļ I. Viņķeles pausto, ka šī brīža pensionāru iepriekš nopelnītais ir tikai virtuāla, tas ir – iedomāta, ne reāla nauda. Nu nav tādas zeķes, kurā gadu desmitiem katram individuāli tiek samesta naudiņa, ko nu vecumdienās priecīgi vilkt ārā un purināt tērēšanai. Mainās laiki, valsts iekārtas, naudas vērtība, dzīves dārdzība, un par esošajiem pensionāriem, gribam vai negribam, maksā esošie strādājošie. Bet, ja strādājošo (tāpat kā iedzīvotāju kopumā) maz un vēl tie paši, gadās, ne pārāk motivēti nodokļus maksāt, lai cik skarbi tas neskanētu – pensijas palielināt nav iespējams! Un ne nu kāds ministrs pie tā vainīgs, ne arī daudz mainīt spējīgs…