Projekti
Kad līkums…30 kilometri!
Kad līkums…30 kilometri!
Nedēļas sākumā, 27. jūnijā, Matkulē brīvā dabā notika iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un ceļu būves speciālistu sapulce. Mērķis bija no vienas puses informēt, no otras diskutēt par to, ko tad īsti var un vajag darīt ar autoceļa 1474 – Ķempji tiltu, kas atzīts par transporta kustībai bīstamu. Pagaidu kompromiss Par to, kas tad diskusiju rezultātā nolemts,...
Kapu apsaimniekošanā – daudz neatbildētu jautājumu
Kapu apsaimniekošanā – daudz neatbildētu jautājumu
Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē 22. jūnijā tika runāts par kapu apsaimniekošanu, un tajā piedalījās pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, ainavu arhitekte Maija Fogele, juriste Sanita Limanska un deputāts, Komunālo jautājumu un vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis. Tomēr sanāksmē nepiedalījās neviens no kapu apsaimniekotāja SIA «Clean R» pārstāvjiem,...
Kā būs ar apkuri, vēsturiskiem objektiem Lapmežciemā?
Kā būs ar apkuri, vēsturiskiem objektiem Lapmežciemā?
Spriež iedzīvotāju konsultatīvā padome Vēl maija nogalē daudzviet pagastos norisinājās iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes, to skaitā Lapmežciemā. Te viens no būtiskākajiem izskatāmajiem jautājumiem bija par nākamo apkures sezonu, kas jo īpaši svarīgi daudzdzīvokļu ēkās, kur siltumu nodrošina gāzes apkures katli. Vairāk par runāto pastāstīja konsultatīvās padomes vadītāja Laila Lazdiņa. Jādomā, kā atteikties no gāzes...
Par to, ko varēja izdarīt labāk
Par to, ko varēja izdarīt labāk
jūnijā notika pašvaldības preses konference, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, viņa vietniece Inga Priede, izpilddirektors Ivars Liepiņš un Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, bet par aktualitātēm informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde. Aktuāli šonedēļ jūnijā notiks komiteju sēdes, 16. jūnijā 9.00 prezentēs ielu...
Siltināšanas ieguvumi – siltāks mājoklis un zemākas apkures izmaksas
Siltināšanas ieguvumi – siltāks mājoklis un zemākas apkures izmaksas
Tukuma novadā nav daudz tādu daudzdzīvokļu ēku, kuru dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par labu savas ēkas siltināšanai. Tomēr pirmie platie soļi ir sperti un iegūta arī pieredze, ko un kā darīt. Lai ar paveiktajiem darbiem palepotos, līdz 17. jūnijam iespējams pieteikt renovētās ēkas konkursā «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022», ko rīko Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un...
Jaunpilī būs vairāk jāmaksā par ūdeni un kanalizāciju
Jaunpilī būs vairāk jāmaksā par ūdeni un kanalizāciju
Kā informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, pašvaldības SIA «Jaunpils KS» 26. maijā komisijai bija iesniedzis ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu. Šis projekts paredz palielināt maksu par ūdensapgādi no 0,90/m³ līdz 1,15 eiro/m³ bez PVN (pieaugums par 27,78%), savukārt maksu par kanalizācijas pakalpojumiem domāts paaugstināt no 1,01 eiro/m³ līdz 1,33 eiro/m³ bez PVN (pieaugums par 31,68%). Priekšlikumus...
Jāgatavojas šķirot aizvien vairāk
Jāgatavojas šķirot aizvien vairāk
Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu namiem būtu jāparādās arvien vairāk konteineriem, kas paredzēti tieši atkritumiem, kuri bioloģiski sadalās. Kāda ir pirmā pieredze Rīgā un tās apkārtnē, kur šādi brūnie konteineri jau pieejami, vaicājām SIA "Eco Baltia vide" direktoram Andrim Ziemelim.
Ja porciju uzliek pats, tad visu izēd
Ja porciju uzliek pats, tad visu izēd
Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, kā arī ne vienmēr uz šķīvja uzliktais tiek apēsts pilnībā.
Solis uz priekšu ir arī solis... atpakaļ
Solis uz priekšu ir arī solis... atpakaļ
Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības "ZeroWasteLatvija" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu runājāmies.
Termiņi, saraksts un mazliet izdomas
Termiņi, saraksts un mazliet izdomas
Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.
Tramīgo taimiņu trajektorijas
Tramīgo taimiņu trajektorijas
Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava "Brasla" Cēsu novadā. No turienes viņi ceļo uz ūdenskrātuvēm visā Latvijā.
Zivs jāķer tur, kur tā ir
Zivs jāķer tur, kur tā ir
Mēs plānojam, bet Eiropa mums aiztaisa ciet mencas un lašus – saka piekrastes zvejnieks no Pāvilostas Jānis Pētermanis. Ar lašiem jūrā viss ir kārtībā, traki ir ar politiķiem un roņiem – līdzīgās domās ir jūrmalciemnieks Oskars Kadeģis. Trauksmi par izmaiņām uz slikto pusi Baltijas jūras zivju populācijā ceļ zinātnieki, arī Pasaules Dabas fonds jau vairākus gadus aicina ēdienkartē izvēlēties neapdraudētas sugas un audzētavu zivis.
Ezeru apsaimniekot nav viegli
Ezeru apsaimniekot nav viegli
Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.
Apsaimniekošanā ritenis no jauna nav jāizgudro
Apsaimniekošanā ritenis no jauna nav jāizgudro
Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno projektu "Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana" īpaši aizsargājamās teritorijās (kopumā 30) Latvijā, tai skaitā dabas liegumā "Randu pļavas", kas vairāk nekā 200 ha platībā stiepjas Vidzemes piejūrā no Kuivižiem līdz Ainažiem.
Var dzīvot moderni, saglabājot vērtīgo
Var dzīvot moderni, saglabājot vērtīgo
Šodienas straujās attīstības tempā cilvēks pierod dzīvot arvien ērtāk, ne vienmēr aizdomājoties, ka tādējādi vieglu roku īslaicīgam labumam var tikt iznīcināta dabiski veidojusies vide un zaudētas vērtības, kas būs vajadzīgas pēc gadiem pieciem, desmit un vēl nākamajām paaudzēm. Atbilde uz jautājumu, kā attīstīties moderni, saudzīgi un gudri, rodama apjomīgā starptautiskā projektā "Ainava pilsētā" jeb "UrbanLinks2 Landscape", kurā pirms četriem gadiem iesaistījās Kuldīgas novada pašvaldība un kas noslēgsies maijā.
Dabai ir vieta arī pilsētā
Dabai ir vieta arī pilsētā
Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes.
Mežs – tie nav tikai koki
Mežs – tie nav tikai koki
Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu.
Arī zemniekiem atkritumu pārstrāde nav sveša
Arī zemniekiem atkritumu pārstrāde nav sveša
Tuvojoties pavasarim, lauksaimniekiem viena no aktualitātēm ir atbrīvošanās no skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un skābbarības bedru plēves, no dažāda veida iepakojuma maisiem, plastmasas izstrādājumiem, lai mazinātu atkritumu apjomu un nodotu tos atkritumu apsaimniekotājiem otrreizējai pārstrādei.
Bezatkritumu dzīve nesākas viegli
Bezatkritumu dzīve nesākas viegli
Domājot par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā dažādas organizācijas rūpējas par iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tāpat nozīmīgi ir gādāt par atkritumu, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, savākšanu, pārstrādi un nonākšanu otrreizējā apritē.
Gribētos vairāk un vienkāršāk
Gribētos vairāk un vienkāršāk
Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto?
"Ja nerīkosimies, noslīksim savā neizdarībā"
"Ja nerīkosimies, noslīksim savā neizdarībā"
"Mēs nemantojam zemi no senčiem, bet aizņemamies no pēctečiem," pauž sena gudrība. Vairāku Eiropas Zaļās kustības jauniešu viedoklis par atkritumu pārvaldības aktualitātēm viņu valstīs skaidri parāda, cik reizē atšķirīgs un vienots ir viņu skatījums uz atkritumu problēmām pasaulē.
Vānē pārrunā aktualitātes, arī par elektrības taupīšanu
Vānē pārrunā aktualitātes, arī par elektrības taupīšanu
Kur paliek mūsu nauda Vānes pagastā, līdzīgi kā citviet, ir iespējuši noorganizēt jau divas iedzīvotāju konsultatīvo padomju sēdes. Pēdējā – ārkārtas. Tajā sprieduši par iespējām piedalīties pašvaldības izsludinātājā projektu konkursā «Darām paši». Pārstāvniecība padomē ir plaša – 19 dalībnieki, un arī jautājumu loks jeb problēmas, kas katru interesē, – daudzas un dažādas, atzīst padomes vadītājs...
Kas risināts un kas atrisināts?
Kas risināts un kas atrisināts?
Tukuma novada domes 23. februāra sēdē par aktuālajiem darbiem, kas paveikti starpsēžu laikā, informēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš.