Projekti
Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?
Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Dzērveņu purvi ne tikai ogām
Dzērveņu purvi ne tikai ogām
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Redzēt, analizēt un prognozēt procesus dabā
Redzēt, analizēt un prognozēt procesus dabā
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā
Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā
Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) 3. novembrī rīkoja konferenci «Latvijas piensaimnieku un piena lopkopības nākotnes izaicinājumi un perspektīvas». Konferencē uzstājās pašmāju un uzaicinātie kaimiņvalstu eksperti, bet aptaujā piedalījās piena ražotāji. Pašreizējo situāciju ieskicēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš norādīja, ka 20% no kopējās lauksaimniecības preču galaprodukcijas...
Smārdē tiekas uzņēmēji
Smārdē tiekas uzņēmēji
Lai savstarpēji iepazītos un, kas zina, veidotu jaunas un ražīgas sadarbības, pagājušā nedēļā, 23. novembrī, biedrība «Partnerība laukiem un jūrai» aicināja kopā novada uzņēmējus un tūrismā strādājošos. Tikšanās vieta bija viens no jaunākajiem apskates objektiem mūspusē – «Apgrieztā māja» Smārdē, un atsaucība bija pat necerēti liela, jo uz «Uzņēmēju launagu» ieradās ap 40 lielāku un mazāku uzņēmumu, iestāžu, apskates objektu pārstāvji. Daudzi – labi zināmi, taču netrūka arī tādu, kas pavisam nesen uzsākuši savas gaitas uzņēmējdarbībā, tūrismā.
Lemj par dažādiem kultūras projektiem
Lemj par dažādiem kultūras projektiem
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kā arī Finanšu komitejā deputāti atbalstīja divus Tukuma muzeja projektus, no kuriem viens sagatavots iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā (VKF). Savukārt par atbalstu kinofilmai «Šoseja» vēl tiks lemts, plānojot 2023. gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos deputāti pieņems domes sēdē šo trešdien – 30. decembrī.
Vecpilsētā darba daudz. Aktuālākais – komunikācijas
Vecpilsētā darba daudz. Aktuālākais – komunikācijas
15. novembra Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes tēma bija grausti, kurus apskatījis un fotografējis padomes dalībnieks Guntis Zariņš, konstatējot, ka sliktā stāvoklī ir gan tādas mājas, pie kurām pieliktā plāksnīte vēsta, ka tas ir pašvaldības īpašums, gan arī privātīpašumi. Secinājums: Tukuma centrā ir daudz neapsaimniekotu, nolaistu ēku, tāpēc padome vēlējās zināt, cik tālu pašvaldība ir ar šiem jautājumiem tikusi un vai vispār tos risina, jo, piemēram, šķūnīši Pils ielas pagalmos ir pat bīstami dzīvībai un draud sagāzties. Neesot arī zināms, vai pašvaldība ir apzinājusi vecpilsētas mājokļu tehnisko stāvokli un vai ir kāda vīzija, ko ar tiem darīt nākotnē, tātad – vai tuvāko piecu vai desmit gadu laikā kas mainīsies?... Sarunā piedalījās un savu skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedza pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Kā es braucu Lapmežciemu lūkoties
Kā es braucu Lapmežciemu lūkoties
Tūrismā strādājošie neļaus sameloties, ka pastāv tāds fenomens – varam tālu braukt, izzināt, baudīt un priecāties, bet par dzīvi un ievērības cienīgiem apskates objektiem aptuveni 30-60 kilometru rādiusā ap savu dzīves vietu nereti neko daudz nezinām. Daļēji, lai to mainītu, bet vienlaikus, lai tuvākiem un tālākiem viesiem pastāstītu par to, kas tad jauns tūrismā pa...
Spriež par četrkājainajiem pilsētniekiem un īpašumu nomāšanu
Spriež par četrkājainajiem pilsētniekiem un īpašumu nomāšanu
Pagājušajā nedēļā notika vairākas Tukuma novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp vides un komunālajiem jautājumiem veltītā. Deputāti sprieda, piemēram, par to, kurā vietās Tukumā varētu notiks suņu pastaigas vai apmācība, tāpat diskutēja par grozījumiem noteikumos, kas regulē kārtību, kā pašvaldība atbalsta tos ēku īpašniekus, kas iesaistās energoefektivitātes projektos. Kopumā komitejā izskatīja deviņus darba kārtības jautājumus.
Spriež par svarīgiem darbiem pagastos
Spriež par svarīgiem darbiem pagastos
Kamēr pašvaldība, sākusi darbu, veidojot jauno novada budžeta, par prioritātēm tiek spriests un diskutēts arī iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Šonedēļ tādas notikušas jau vairākos pagastos.
Par projektiem un pašvaldībā darāmajiem darbiem
Par projektiem un pašvaldībā darāmajiem darbiem
27. oktobrī notika Tumes un Degoles pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju kopīga sanāksme, kurā tika pārrunāts, kas abos pagastos šogad izdarīts un ko vēl varētu izdarīt, aktivizējot biedrību darbu un tā piesaistot papildu finansējumu. Tikšanos, kurā piedalījās arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa un viņa vietniece Inga Priede, vadīja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa.
Zaļa lapiņa – tātad gaiss ir labs!
Zaļa lapiņa – tātad gaiss ir labs!
“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.
Mežs nav tikai planētas plaušas
Mežs nav tikai planētas plaušas
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.
No ražotājiem prasa atbildīgu rīcību
No ražotājiem prasa atbildīgu rīcību
Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.
Kā siltums un omulība gaisu maitā
Kā siltums un omulība gaisu maitā
Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.
Budžets pildās, bet darbu vēl gana
Budžets pildās, bet darbu vēl gana
Sākums 21. oktobra laikrakstā. Jau šo trešdien, 26. oktobrī, notiks kārtējā novada domes sēde. Bet nu par jautājumiem, kas līdz tai nonāks un par kuriem plānots balsojums, bet par ko deputāti sprieda un diskutēja jau iepriekš – komiteju sēdēs. Diskutē par komisijas sastāvu Neskaitot jau iepriekš ar novada budžetu tieši saistītos jautājumus, oktobrī pašvaldība...
Budžets pildās, bet darbu vēl gana
Budžets pildās, bet darbu vēl gana
Šonedēļ novada domes deputāti sanāca kopā, lai spriestu par jautājumiem, kam finansiāls svars jeb ietekme uz pašvaldības budžetu. Komitejas sēdi priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā vadīja viņa vietnieks Imants Valers. Visplašākās diskusijas atkal izvērtās par pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, piemēra, par to, kurus mājokļus paturēt, kurus tomēr vajadzētu nodot atsavināšanai jeb, citiem vārdiem sakot, pārdot...
Gatavojoties rallijam un domājot par senioriem
Gatavojoties rallijam un domājot par senioriem
Turpinājums. Sākums 14. oktobra laikrakstā Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 12. oktobrī, notika komiteju sēdes, kurās deputāti skatīja gan aktuālos darba kārtības jautājumus, pie kuriem deputāti atgriezīsies un par kuriem gala lēmumu pieņems nākamnedēļ – domes sēdē. Bet bija arī tādi, kuros lemšana vēl tikai priekšā vai arī tie pēc būtības ir tikai informatīvi. Lai...
Mālkalnā top pastaigu celiņi
Mālkalnā top pastaigu celiņi
Jau no pirmdienas, 10. oktobra, Mālkalnā uzsākti rakšanas vai, pareizāk, celiņu ierīkošanas darbi. Jautājumus par tiem redakcijai uzdevuši arī vairāki lasītāji. Par to, ko izdevies noskaidrot, varat lasīt šajā rakstā. Divi konkursi un dārgāks iznākums Tukuma novada pašvaldības ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka par Mālkalna attīstību runāts jau daudzus gadus, bijušas arī dažādas...
Starptautiska sadarbība ļauj celt pašapziņu
Starptautiska sadarbība ļauj celt pašapziņu
Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.
Neprotam izmantot citu valstu pieredzi
Neprotam izmantot citu valstu pieredzi
Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.
Dambji jānojauc prātā un upēs
Dambji jānojauc prātā un upēs
Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.
Baltijas jūras aļģes ir ilgtspējīga alternatīva
Baltijas jūras aļģes ir ilgtspējīga alternatīva
Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.