Pagājušajā nedēļā, finanšu komitejas sēdē, šķēpi tika lauzti, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu novadā. Bet tāpat garas un plašas diskusija kārtējo reizi bija saistītas ar Tukuma tirgus attīstību.

Nojaukt un ierīkot

Taču, lai par to – attīstību – varētu maz runāt, kā jau iepriekš daudzkārt minēts, tirgum vispirms ir nepieciešams… finansējums. Šajā gadījumā – ap 42 600 eiro, kas, kā skaidroja «Komumālservisa TILDe» vadītājs Valdis Mitenbergs, ir summa, kas varētu arī mainīties, jo par atsevišķiem darbiem izmaksas šobrīd ir vien aptuveni aplēstas, un, visticamāk, būs jārīko iepirkums. Tas tā, piemēram, ir arī ar ugunsdrošības sistēmas ierīkošanu (automātiskā apziņošanas sistēma), kas tirgū ir, taču nedarbojas, apstiprināja tirgus pārvaldnieks Gints Cērmanis. Un, ja viens vai otrs darbs vai ieguldījums kaut kā arī variējams, tad šādas sistēma nepieciešamība ir jau likumā noteikta prasība, tika skaidrots komiteju sēdē. Vēl papildus tirdzniecības paviljonā plānots izveidot sanitāro telpu, kā arī septiņas jaunas tirdzniecības vietas. Katra no tām būtu aprīkota, tai skaitā ar ūdens padevi, nelielu boileru, kā arī tā būtu norobežota, un tirgotājiem būtu iespēja izvietot pamanāmāku reklāmu – stendā tam būtu paredzēta konkrēta, dekoratīva vieta. Līdz ar jaunajām vietām būtu arī atšķirīgs princips, kā tiek aprēķināta maksa – līdzšinējo metru vietā, tā būtu par konkrēto vietu. Tāpat tiktu ieviesta sistēma, ka katrs pats pēc sevis tirdzniecības vietu satīrītu, kam šobrīd tiek algots darbinieks. Līdz ar to līdzšinējo trīs apkopēju vietā turpmāk tirgū būtu tikai divi. Jāpiebilst, ka šis darbs ir jau uzsākts un jaunā kārtība tiks iedzīvināta aprīlī. Tā ir arī tālākā virzība uz to, ka tiek nodalīta pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība.

Vēl ieguldīt plānots elektroinstalāciju sakārtošanā, kā arī četru tirdzniecības vietu demontāžā (vienu no tām plānots nojaukt daļēji). Divas no tām netiek izmantotas, un diskusiju, visticamāk, nebūs, bet vēl par divām – jāpanāk vienošanās. Šo demontāžu rezultātā atbrīvotos papildu laukums, un, piemēram, sezonā, kad īpaši aktuāla stādu tirdzniecība, pārvirzītu šajā vietā tirgotājus, kas ierasti atrodas uz tirgus laukuma, skaidroja V. Mitenbergs. Tāpat laukums būtu pārredzamāks, jo šobrīd starp kioskiem ir zonas, ko kameras neredz, un tur tad atkal un atkal uzrodoties dažādi atkritumi.

Paši reiz apsolījuši

Par to, ka darbi būtu jāveic, deputātiem lielākoties plašu iebildumu nebija, ja neskaita Kasparu Gribustu, kas uzsvēra, ka, viņaprāt, šoreiz prezentētais atšķirtas no iepriekš apspriestā komisijā, kur tāpat diskutēts par tirgus un zīmola attīstību. Taču bija mulsums par izdevumiem, piemēram, kā sprieda deputāti, vai nav iespējams nopelnīt pašiem un kādēļ šis pieprasījums līdz domei nonācis tieši šobrīd, nevis tad, kad lēmuši par budžetu? Tagad, ja piešķir naudu, to būtu jāņem no tā sauktā “atlikuma uz nākamo gadu“, skaidroja finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica. Un, kā piebilda domes priekšsēdētājs Gundars Važa, papildu izdevumi vēl būs gan saistībā gan ar pedagogu, gan mediķu algām un tā tālāk…

Jautājumu uzņēmās komentēt izpilddirektors Ivars Liepiņš, skaidrojot, ka uz budžeta pieņemšanas brīdi tirgū darāmo darbu saraktu tiešām nav paspējuši sagatavot, atliekot to uz budžeta grozījumiem, kas arī plānoti martā. Tāpat par izmaksām – kaut tās šobrīd varbūt vēl neprecīzas un vietām pārskatāmas, tomēr ne pretrunā ar pašu deputātu iepriekš lemto. Izpilddirektors atgādināja, ka, izstrādājot biznesa plānu, jau tirgus uzturēšanai vien, pat ne investīcijām, bija plānots novirzīt 70 000 eiro ik gadu. Un, lai kaut ko papildus nopelnītu pat tirgus, būtu jāceļ nomas cenas, kas savukārt, visticamāk, krietni mainītu tirgotāju sastāvu un šī vieta vairāk kļūtu par tādu kā lielveikalu. Izpilddirektors arī iebilda tam, ka kāds no šobrīd paredzētajiem darbiem kādā veidā būtu pretrunā arī ar deputātu un citu iesaistīto iepriekšējām diskusijām par tirgus nākotnes attīstību, jo šie darbi ir, piemēram, neatliekami vai vienkārši sakārtošanai, par ko arī jau iepriekš spriests. “Ir pamatlietas, kas jāizdara, lai tirgus nezaudētu savu funkcionalitāti,” – tā I. Liepiņš.

Kam un vai atskaitīties?

Mitenbergs vēl piebild, ka, jau pārņemot tirgu (2020. gadā), secināts, ka tas strādā ar nelieliem, tomēr zaudējumiem. Gribējuši nedaudz, bet tomēr celt nomas maksas, taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju, lēmumu līdz šim atlikuši. Nu cenu pārskatīšana paredzēta ar 1. maiju, un tiek lēsts, ka tas ļaus novērst vismaz zaudējumu pieaugumu – paredzami papildu ieņēmumi aptuveni 6000 eiro apmērā gada griezumā, un, nosakot maksas apmēru, ņemta vērā gan situācija citos līdzīgos tirgos reģionā, gan arī iespējamā tirgotāju maksātspēja. Bet jebkurā gadījumā investīcijām un attīstībai līdzekļu nav, tostarp arī uzņēmumam «Komunālserviss TILDe» ne, jo nav iespējams atņemt līdzekļus citām saimniecības pozīcijām, piemēram, ūdenssaimniecībai vai tamlīdzīgi. Ja dome šobrīd tirgus sakārtošanai nepiešķir neko, tad par atsevišķu jau uzsākto darbu apmaksu uzņēmumam pat būtu jāaizņemas nauda bankā, – situāciju iezīmēja V. Mitenbergs.

Atsevišķu deputātu rosinājums bija konceptuāli lēmumprojektu atbalstīt, bet uzdot, lai vēl domes speciālisti pārskata norādītās izdevumu pozīcijas. Bija gan arī atšķirīgs viedoklis. Piemēram, deputāts Guntars Indriksons norādīja, ka varbūt vajadzētu «Komunālserviss TILDe» vairāk uzticēties un nesagādāt pašiem sev lieku papildu darbu. Un šis viedoklis ieguva pārsvaru – proti, ka pašvaldība tomēr lemj par konkrētām summām tirgus attīstībai, bet nu “smalkumos“ jeb detaļās par to, kur un ko nojaukt, ko – izbūvēt, tomēr nediskutē. Līdz ar to jautājums tika virzīts tālākai izskatīšanai jeb apstiprināšanai domes sēdē, nosakot vēl papildu punktu, ka uzņēmums apkopo un prezentē informāciju arī par citiem nepieciešamajiem darbiem. Daži no tiem tika minēti arī šajā komitejā, piemēram, ka būtu ieteicams atpirkt vienu no tirdzniecības ēkām, izlikt bruģi u.tml.

Par īpašumiem un apkures tarifiem

Vēl viens jautājums, kas saistīts ar pašvaldības kapitālsabiedrībām un ko prezentēja juriste Ilze Blanka, bija saistīts ar SIA «Tukuma siltums», kura pamatkapitālā tiks ieskaitītas divas zemes vienības. Proti, runa par Asteru iela 6 un Asteru 10 a, kur zemes kopējā vērtība ir mazliet vairāk nekā 97 000 eiro.

Tāpat saistībā arī Jaunpils muzeja akreditāciju, tiek uzskaitīti tā krājumi, kas pārsniedz 3000 vienības. Tās savukārt tiks nodots bezmaksas lietošanā SIA «Jaunpils pils», noteikta arī kārtība, kā līdzekļi no biļešu tirdzniecības atgriežas muzejā un tamlīdzīgi, – skaidroja juriste Sanita Limanska.

Turpinot par Jaunpili, deputātiem bija arī jāapstiprina izmaiņas «Jaunpils KS» gāzes apkures tarifos. Kritums, salīdzinot ar pērnā gada rudeni, ir iespaidīgs, jo 440,5 eiro vietā februārī cena tika samazināta līdz 175 eiro, bet no 1. martā tā jau ir 169,52 eiro par mWh. Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai šādās situācijās, kad cenas mainās tik strauji, nevarētu iztikt bez papildu domes lēmuma, kas tomēr formāls. S. Limanska skaidroja, ka, konkrētā katla māja («Zītari»), par ko šis lēmums nepieciešams, gandrīz pilnībā – 90% – siltumu piegādā pašvaldības iestādēm, tāpēc šo prasību apiet nav iespējams.

Visbeidzot lēma par SIA «Krants» reorganizāciju, kas ir jautājums, pie kā deputāti atgriežas jau atkārtoti. Šajā gadījumā, tie bija precizējumi, kas cita starpā paredz, ka «Tukuma siltums» un «Tukuma ūdens» uzņēmuma saistības pārņem augustā, kad arī sāks pārslēgt līgumus ar esošajiem klientiem. Valdes locekļu skaits uzņēmumos nepalielināsies, un «Krants» valdes locekļa amats tiek likvidēts līdz ar pašu uzņēmumu. Visbeidzot lēma par darbiniekiem – divi, ļoti iespējams, darbu turpinās, jo arī līdz šim pildījuši konkrētas, ar ūdenssaimniecību saistītas funkcijas, taču ar citiem, kas bija nodarbināti citās jomās, piemēram, bijuši sētnieki, darba attiecības tiks pārtrauktas.

Par pārvaldēm

Marta sēdē tiks apstiprināts arī pašvaldības nolikums, kas bija nodots arī sabiedrības vērtēšanai. Tāpat kā citos gadījumos, arī par nolikumu iedzīvotāji šobrīd nekādus viedokļus vai ierosinājumus nav veikuši, – apstiprināja juridiskās un personāldaļas vadītāja Lelde Bičuša. Līdz ar to jautājums tiek virzīts tālākai apstiprināšanai domē, un pirmās gaidāmās izmaiņas te varētu būt atkal saistībā ar SIA «Krants», kad uzņēmums tiks likvidēts. Taču, apsteidzot notikumus, secināms, ka nolikumā vairs neparādās Kandavas kultūras un sporta pārvalde, kuru, kā esam jau vēstījuši, plānots reorganizēt, daļu funkcijas nododot kultūras nama, daļu – Kandavas un pagastu apvienības rokās. Deputāts J. Šulcs, skaidrojot, ka būtībā nav pret nolikumu, tomēr vēlējās atsevišķu balsojumu par to, ka nolikumā paliek punkts par to, ka Tukuma pilsētai ir pārvalde, kā tas kādā brīdī bijis arī plānots. Tas gan deputātu vairākuma atbalstu neguva, un nolikums tika virzīts tālākai apstiprināšanai bez izmaiņām.

Turpmāk vēl.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023

Kur paliek mūsu nauda?

Par tirgu un citiem pašvaldības uzņēmumiem