Novadi zaļo
Bebrs laivošanu dara jautrāku
Bebrs laivošanu dara jautrāku
“Kurzemē neatradīsiet nevienu upi bez bebra un viņa būvētā dambja,” saka laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks Turaids Šēfers. “Bet es neteiktu, ka viņi vērtējami kā liela katastrofa, lai gan šo ūdens dzīvnieku ir daudz.”
Latvijas upju ekoloģiskā kvalitāte vēl uzlabojama
Latvijas upju ekoloģiskā kvalitāte vēl uzlabojama
Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, kas ne tikai priecē ar skaistiem skatiem, bet galvenokārt ir nozīmīga ekosistēmas daļa. Dzīvojam ar pārliecību, ka viss dabā ir kārtībā un notiek saskaņā ar dabas likumiem, taču neapzināmies, cik ļoti viss ir mainījies, gan dabiskās īpašības, gan ekoloģiskā stabilitāte. Diemžēl Latvija joprojām atpaliek upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm.
Rūpējoties par Latvijas koku tuneļiem
Rūpējoties par Latvijas koku tuneļiem
Pie autoceļiem, muižām un parkos ne reti slejas skaistas koku rindas jeb alejas, kas tā vien atgādina pastkartītes skatus un liek neviļus iedomāties, kad un kādam nolūkam senā pagātnē tās stādītas. Lai arī liela daļa no tām ir aizsargājamas, ne viena vien aleja lemta aizmirstībai. Lai situāciju uzlabotu, Dabas aizsardzības pārvalde uzņēmusies vērienīgus aleju sakārtošanas darbus.
Apģērba daudzās dzīves
Apģērba daudzās dzīves
To, cik liela ir tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi, Eiropas Parlaments atgādina vairākkārt, tomēr tekstila atkritumi atkal un atkal nonāk poligonos. Ātrā mode un tirgotāju atlaides noteikti nesamazina vēlmi iegādāties ko jaunu, veco iemetot atkritumu urnā. Lai situāciju vērstu uz labu, der aizdomāties par to, kā tikt pie kā jauna, uz veikalu nemaz neejot.
Pieviļ pat garantijas laikā
Pieviļ pat garantijas laikā
Saskaņā ar eirobarometra aptaujas datiem 77% patērētāju Eiropas Savienības valstīs labprātāk labotu nopirktās preces, nevis pirktu jaunas. Tomēr tās visbiežāk jānomaina vai jāizmet remonta izmaksu un servisa trūkuma dēļ. "Salabot var gandrīz visu, bet dažkārt tas gluži vienkārši nav rentabli," saka SIA "Akmela" meistars Nikolajs Ismailovs.
Kaste depozīta pudelēm
Kaste depozīta pudelēm
Viena no jauniešu biznesa idejām, ko projekta "Inovāciju granti Liepājas studentiem" (IGLS) ciklā šoruden eksperti atzina par veiksmīgām, bija Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņa Enrika Kalna un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkņa Žaņa Bruča-Meira komandas "Green@DEPO" pudeļu vākšanas kastu prototipi. Tādas kastes, pēc puišu domām, noderētu publiskās vietās un pasākumos, kad nezini, kur īsti likt izdzertā dzēriena pudeli.
Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?
Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Dzērveņu purvi ne tikai ogām
Dzērveņu purvi ne tikai ogām
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Redzēt, analizēt un prognozēt procesus dabā
Redzēt, analizēt un prognozēt procesus dabā
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Zaļa lapiņa – tātad gaiss ir labs!
Zaļa lapiņa – tātad gaiss ir labs!
“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.
Mežs nav tikai planētas plaušas
Mežs nav tikai planētas plaušas
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.
No ražotājiem prasa atbildīgu rīcību
No ražotājiem prasa atbildīgu rīcību
Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.
Kā siltums un omulība gaisu maitā
Kā siltums un omulība gaisu maitā
Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.
Starptautiska sadarbība ļauj celt pašapziņu
Starptautiska sadarbība ļauj celt pašapziņu
Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.
Neprotam izmantot citu valstu pieredzi
Neprotam izmantot citu valstu pieredzi
Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.
Dambji jānojauc prātā un upēs
Dambji jānojauc prātā un upēs
Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.
Baltijas jūras aļģes ir ilgtspējīga alternatīva
Baltijas jūras aļģes ir ilgtspējīga alternatīva
Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.
Apaļais jūrasgrundulis kā iespēja
Apaļais jūrasgrundulis kā iespēja
Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.
Neuzvaramais Sosnovska latvānis
Neuzvaramais Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha platību un ar piecdesmito gadu sākumā ievesto perspektīvo lopbarības augu nu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem.
Invāzija bieži ir neapturama
Invāzija bieži ir neapturama
"Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai," skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un vai ir vēl iespējas kādu invāziju apturēt.
Kailgliemežu uzvaras gājiens
Kailgliemežu uzvaras gājiens
Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju.
Ārvalstu velotūristus vēl nevilinām
Ārvalstu velotūristus vēl nevilinām
Pagājuši jau desmit gadi, kopš Vidzemes Tūrisma asociācija uzņēmās velozīmju piešķiršanas un koordinācijas funkcijas Latvijā veidotajiem velomaršrutiem. Pirms vienotās numerācijas ieviešanas nereti veidojās situācija, ka tā bieži vien pārklājās, radot apjukumu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Tāpēc tika nolemts, ka katrs maršruts tiks marķēts ar individuālu numuru, ko piešķir viena organizācija.
Veloinfrastruktūra vēl tālu no ideāla
Veloinfrastruktūra vēl tālu no ideāla
gadā pēc VAS "Latvijas Valsts ceļi" pasūtījuma veiktajā pētījumā par velosatiksmi un tās infrastruktūru nacionālā mērogā lasāmas galvenokārt vēlējuma formas par to, kā tam visam vajadzētu izskatīties. Arī ikviens veloentuziasts, viesojoties citās Eiropas valstīs, labi redz, cik esam tālu no tām veloinfrastruktūras ziņā, tam piekrīt arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība.