Trešdien, 22. oktobrī, Tukuma ledus hallē notika iedzīvotāju un Tukuma domes, apsaimniekošanas uzņēmumu SIA «Tukuma nami» un SIA «Jauntukums», SIA «Tukuma siltums», a/s «Komforts» un Rīgas reģiona sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju tikšanās, kurā sprieda par siltuma jautājumiem.

Kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, ja tik daudz cilvēku (Halles konferenču zāle bija cilvēku piepildīta. – Red.) sanācis, šis jautājums ir sāpīgs un visus interesējošs: "Atzīstu, ka apkures sistēma Tukumā nav ideāla, taču tarifs nav augstākais Latvijā, bet viens no zemākajiem. Arī pašvaldība ir lielu naudu ieguldījusi centrālās katlu mājas sakārtošanā, automātisko siltummezglu ierīkošanā daudzdzīvokļu mājās, nākotnē plānojam būvēt lielāku šķeldas katlumāju."

Kurināmā izmaksas cenu sadārdzina

SIA «Tukuma siltums» ekonomiste Ārija Brunenaua stāstīja, ka siltuma cenā iekļautas ražošanas, piegādes un realizācijas izmaksas, jo «Tukuma siltums» sniedz visus šos pakalpojumus. Tarifu veidojošās ražošanas izmaksas dalās pastāvīgajās (42,6%: darba algas, amortizācijas atskaitījumi, nodokļi, kredīti un kredītu procenti, remonts un materiāli) un mainīgajās (49%: kurināmais, elektrība). Pērn mainīgajās izmaksās kurināmā apjoms bija 39,8%. Tā kā kurināmā cena regulāri pieaug, tā arī ir lielākā problēma, kādēļ jāmaina tarifs. Piemēram, mazuta cena gada laikā pieaugusi par 73% – pērn tā bija 195 Ls/t , bet šogad – virs Ls 300. Uzņēmuma direktors Juris Kancāns skaidroja, ka augusi arī šķeldas cena – 2002. gadā, kad darbu sāka katlumāja, šķelda maksāja 2 Ls/m³, bet tagad – 6,50 līdz 7,50 Ls/m³. Viņš atzina, – lai arī siltums tiek padots visām mājām vienādā temperatūrā, patēriņš katrai ir citādāks, tāpēc arī maksa atšķiras – pagājušajā sezonā tā bija 0,42 Ls/m² līdz 1,08 Ls/m². Iedzīvotājiem jādomā, kāpēc tāda starpība, varbūt māja jāsiltina, tīkli jāsakārto. Vajadzīgs arī energopārvaldnieks, kas atbildētu par siltummezglu un būtu mājas saimnieks. Kurš labāk zina, kas mājā vajadzīgs, ja ne paši iedzīvotāji?!

– Iedzīvotāji nesaprot, kāpēc pieslēdzam jaunus objektus, siltinām mājas, bet cenas vienalga pieaug?

– Jauni patērētāji nāk klāt, bet laiks paliek siltāks, līdz ar to patēriņš pieaug minimāli.

– Pasaulē naftas cenas tagad krīt.

– Jā, bet mēs mazutu iepirkām par cenu, kāda tā bija.

– Kāpēc, ja ir silta ziema, jūs strādājat ar zaudējumiem, bet man palika puse šķūnīša ar malku?

– Tas tāpēc, ka 42,6% no tarifa veido pastāvīgās izmaksas – apkures sezonā katli darbojas, atslēdznieki strādā. Varētu tērēt mazāk mazuta, bet – jo vairāk patērētāju, jo tas tērējas vairāk.

– Ar ko kurina proporcionāli vairāk – ar mazutu vai ar šķeldu?

– Vairāk, protams, izlieto šķeldu, bet 1/4 daļu apkurina ar mazutu. Cenšamies ekonomēt – pērn izlietojām mazāk nekā 1200 t.

– Nepareizi ir saprasts izteikums par uzņēmuma zaudējumiem. Tarifu plānojam, bet sezonas beigās redzam reālos izdevumus.

– Problēma ir tā, ka tikai tagad redzam, ka to tarifu (46,725 Ls/MWh), ko apstiprinās no 1. janvāra, vajadzēja noteikt jau no 1. oktobra. Šobrīd par siltumu no centrālās katlumājas iedzīvotāji maksā 41,412 Ls/MWh, bet mēs jau tagad zinām, ka cena šobrīd ir par mazu. Bet reāli tarifu varam iesniegt tad, kad zinām kurināmā cenas. Un tā apstiprināšana un ieviešana prasa vismaz trīs mēnešus.

– Vai, sasildot silto ūdeni apkures periodā, nerodas ekonomija?

– Katra māja norēķinās par patērētajām megavatstundām. Ūdens uzsildīšanu no šīs summas norēķina.

Jauntukumā – divi tarifi

A/s «Komforts» katlumājas vadītājs Andrejs Rudenko stāstīja, ka šķeldas kvalitāte pasliktinās; uzņēmēji šķeldo celmus, kas pilni ar zemēm, mitri, tāpēc šķeldai nav pietiekamas siltuma atdeves. Taču – lielas izvēles nav, tāpēc jāņem, kas ir: "Pērn saražojām 6769,7 MWh; vienas MWh saražošanai nepieciešams 1,9 līdz 2 m³ šķeldas, atkarībā no kvalitātes. Pērn izlietojām 14 215 m³ šķeldas, kas tarifā sastāda vairāk nekā 50%. Par šķeldu šobrīd maksājam 8,26 Ls/m³. Katlu māja šobrīd strādā ar jaudu 650 līdz 700 kilovati stundā. Šis režīms katlu mājai nav izdevīgs, jo nav runas pat par minimālu peļņu – kurinātāji strādā, mehānismi darbojas, bet megavatstundu nav. Savukārt no iedzīvotāju viedokļa – tas ir ekonomiski."

Jauntukuma mikrorajonā noteikti divi tarifi: SIA «Komforts» ražošanas tarifs ir 33,42 Ls/MWh, bet SIA «Jauntukums» piegādes tarifs ir 9,88 Ls/MWh, kopā iedzīvotājiem tagad jāmaksā 43,30 Ls/MWh. No nākamā gada 1. janvāra būs jāmaksā: 44,52 Ls/MWh (piegādes tarifs nepieaugs, pieaugs ražošanas tarifs).

– Jāpaskaidro, kāpēc «Komforta» siltums ir dārgāks. Tā ir privāta kompānija, kura nevienu santīmu nesaņem no valsts vai pašvaldības savai attīstībai. Visus katlus uzņēmums maina pats par savu naudu. Arī ražošanas apjomi ir mazāki, tāpēc megavatstundas saražošana maksā dārgāk.

SIA «Jauntukums» izpilddirektore Ludmila Kenidra:

– Mēs samaksājam «Komfortam» visu summu par saražoto siltumu, neatkarīgi no tā, vai ir parādi (1. oktobrī parāds par siltumu bija Ls 13 000), jo uzņēmums pārdod siltumu uz piederības robežas. Jauntukumā tik tiešām tarifs veidojas no divām daļām, un par realizācijas daļu pēc trīspusējas vienošanās atbildam mēs. Realizācijas tarifā ierēķināti siltumenerģijas zudumi, megavatu starpība starp katlu mājas un dzīvojamo māju siltumskaitītāju rādījumiem. Pagājušajā apkures sezonā tie bija 1012,08 MWh jeb Ls 33 000. Iedzīvotāji ar dalīto tarifu ir neapmierināti, jo to nesaprot. Mēs katram skaidrojam, cik varam…

– Ir viens siltuma skaitītājs katlu mājā un siltuma skaitītāji katrā mājā, kurus cilvēki regulē. Ja katlu māja uzrādīs vienu ciparu, bet siltumskaitītāji – citu, rodas starpība; un jo lielāka starpība, jo lielāki zudumi. Vai tā?

– Zudumi ir konstants lielums, kas ielikts tarifā. Siltummezgli ir jauna lieta, katru dienu tos regulējam. Par rezultātiem varēsim ziņot apkures sezonas beigās, kad rezultātus varēs salīdzināt. 2006./2007. gada apkures sezonā uzlikām pirmo siltummezglu Parādes ielā 13. Agrāk šī māja patērēja no 340 līdz 390 MWh, bet pēc mezgla uzlikšanas – 288 MWh. Tai nomainījām arī kāpņu telpas logus un ārdurvis.

Siltuma patēriņš divus pēdējos gadus – līdzīgs

SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis stāstīja, ka divu gadu laikā vienas megavatstundas cena pamatīgi augusi – 2006. gadā tā bija 24,99 Ls/MWh, bet 2008. gada oktobrī – 41,412 Ls/MWh, bet no 1. janvāra – 46,725 Ls/MWh. "Es nezinu, kur ņemtas tās siltuma ražotāju cenas, kas tiek publiskotas, jo pēc šīm summām (un tajās obligāti jāieskaita PVN), mūsu siltuma ražotāju tarifi nav mazākie. Siltuma daudzums, ko nopērkam, ir tāds pats vai pat mazāks (patērēto megavatstundu skaits: 2006./2007. gada apkures sezonā: 21 080 MWh, bet 2007./2008. – 21 491 MWh), bet, tā kā tarifs pieaug, mēs maksājam dārgāk. Tāpēc nevar salīdzināt latus uz m², bet jāsalīdzina patērētais siltums uz m²."

U. Eglītis aicināja iedzīvotājus piedalīties siltuma regulēšanā, jo tad varēs vairāk taupīt: "Mēs varam šim pārvaldniekam piedāvāt atlaidi no apsaimniekošanas maksas 95% apmērā. Galvenais, lai siltumu taupītu un lai neveidotos parādi: siltummezgli darbojas atbilstoši āra gaisa temperatūrai, taču tajos var ieregulēt dažādus režīmus. Tas būtu jādara šim pārvaldniekam." Viņš atgādināja – šogad apkures sezona pilsētā sākusies ātrāk – no 1. oktobra, un šomēnes vēl vasaras maksājumu daļu nenorēķinās.

– Avīzē bija rakstīts, – ja t° siltummezglā nokrīt zem +18°C, tad mezglu vairs nevar noregulēt, tas slēdzas ārā. Bet cilvēki tad man krīt virsū un pārmet, kāpēc radiatori auksti? Bet es neko neesmu ārā slēgusi.

– Ja ārā ir silts, mezglam aiztaisās ciet regulēšanas vārsts, lai dzīvokļus nepārkarsētu. Tas, ja kādu brīdi radiatori ir auksti, neko nenozīmē, svarīgi – kāda temperatūra ir dzīvoklī.

Daudzdzīvokļu mājā – jārēķinās ar citiem

– Kāda ir iespēja dzīvoklī pieslēgt individuālā siltuma skaitītāju, kā tas jau izdarīts jaunuzcelto māju rajonos?

U. Eglītis:

– Teorētiski šāda iespēja pastāv, tikai no «Tukuma siltuma» jāsaņem tehniskie noteikumi. Praktiski uzlikt individuālā siltuma skaitītāju, manuprāt, ir nereāli, jo tas būtu jāsasaista kopā ar to skaitītāju, kas atrodas ēkā. Nezinu, kādā veidā to varētu izdarīt, kāda būs aprēķina metodika un vai «Tukuma siltums» būtu gatavs izdot tehniskos noteikumus. Manuprāt, ja šādi skaitītāji tiks uzlikti, nonāksim tādā pašā purvā kā ar ūdens skaitītajiem – ir viens liels un daudzi individuālie skaitītāji, taču ir arī zudumi, skaitītāju nesaskaņa. Šobrīd ir viens mājas skaitītājs, kura rādījumā minētās MWh sadala uz visu mājas apkurināmo platību.

– Bet es gribu maksāt par to, ko es saņemu.

– Bet jums jāsaprot, ka jūs dzīvojat daudzdzīvokļu mājā un šai mājai ir jānorēķinās par patērēto siltumu.

– Varbūt ir vērts ierīkot visā mājā jaunus tīklus un katram dzīvoklim atsevišķu siltuma uzskaiti?

– Tas ir pasakains darbs, un tur ar tādu viencauruļu sistēmu nepietiek, tur vajag divcauruļu sistēmu. Līdz ko būs vajadzība izvilkt caur dzīvokļiem vēl vienu cauruli, jūs negribēsiet, ka tiks bojāts dzīvoklis. Ja jūs piekritīsiet, kāds cits nepiekritīs.

– Bet vai ir izrēķināts, cik daudz naudas prasītu jaunu tīklu un radiatoru ierīkošana?

– Nepieciešamas projekts, tad izmaksas jārēķina. To neesmu darījis.

– Reiz man no trijiem radiatoriem strādāja tikai divi, bet es maksāju tikpat, cik maksā tie, kas siltumu izlaiž caur logiem. Kur te taisnība?

– Tas nav taisnīgi, bet tad jātaisa apsekošanas akts un var piemērot atlaides – jūs tad maksātu mazāk, bet tie, kam bijis karsti, – vairāk.

– Bet nevajag taču to karstumu. Dzīvoklī ir +30°C, kam to vajag? Tāpēc atveram logu un maksājam par to, ka apkurinām Tukuma gaisu.

– Ja ir +30°C dzīvoklī, piezvaniet, personīgi aizbraukšu un apskatīšos.

– Kurzemes ielā 4 nepieciešams izolēt caurules. Visus vasaru caurules karstas, bet neviens nelikās ne zinis. Pašlaik pagrabā ir +19°C, citur dzīvokļos nav tik silts.

– Šonedēļ izdarīsim.

– Dzīvojam Spartaka ielā. Mums nav radiatoros pat remdena ūdens. Otrdien iesniedzu iesniegumu.

– Visus dispečerdienestā reģistrētos iesniegumus ņemsim vērā un tiem dzīvokļiem, kuriem bijušas problēmas dienu, divas, būs atlaide apkures maksai. Ļoti bieži gan paši iedzīvotāji šīs problēmas rada – ir radiatori ar atgaisošanas krāniem, jātiek dzīvoklī, bet meistari iekšā netiek, atgaisot nevar. Jūsu mājā to var izdarīt bēniņos, to mēs noskaidrosim, kāpēc tā notiek.

– Kā var ierīkot alternatīvo apkuri dzīvoklī? Mēs negribam, lai tiktu pārkāptas mūsu tiesības, gribam maksāt tik, cik patērējam.

– Tas nav iespējams.

Turpmāk vēl.