Ar Zivju fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde veikusi komplicētu Kaņiera ezera izpēti. Pirmie rezultāti tika saņemti par ezera intiofaunas pētījumiem, tagad saņemti Kaņiera ezera ekoloģiskā stāvokļa pētījumu rezultāti.

Izpētes darbus veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas eksperti Zivju fonda finansiāli atbalstīta projekta «Hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmes novērtējums uz zivju resursiem un citām dabas vērtībām Kaņiera ezerā» ietvaros. Oktobra sākumā trīs vietās Kaņiera ezerā tika ievākti ezera ūdensaugu, ūdensdzīvnieku un ūdens ķīmisko analīžu paraugi – pret Slocenes ieteku ezerā, pret Starpiņupes izteku un pret Antiņciemu. Pētījuma rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte šajās ezera vietās atšķiras.

Ūdensaugu jeb makrofītu sastāvs liecina, ka vissliktākā ūdens kvalitāte ir pie Slocenes ietekas ezerā, savukārt vislabākā pret Antiņciemu, kur konstatētas vismazāk tādas ūdensaugu sugas, kas liecina par pastiprinātu barības vielu daudzumu ūdenī. Pie Slocenes ietekas nav sastopamas Kaņiera ezeram raksturīgās mieturaļģes, tā vietā tur izveidojies blīvs zaļaļģu slānis, kas sedz grunti.

Ūdensdzīvnieku jeb zoobentosa pētījumi liecina, ka Kaņiera ezers pieskaitāms eitrofiem ezeriem un uzrāda līdzīgu ekoloģiskās kvalitātes atšķirību paraugu ņemšanas vietās kā pēc ūdensaugu analīzes, proti, visnabadzīgākā zoobentosa fauna sastopama pie Slocenes ietekas ezerā. Arī ūdens ķīmiskās analīzes liecina par līdzīgu ūdens kvalitātes sadalījumu ezerā.

Kopumā tiek secināts, ka lielais aizaugums ezerā un tā palielināšanās ir sekas paaugstināta barības vielu daudzuma ieplūdei seklā ezerā un būtiskākais ezera piesārņotājs ir Slocenes upe. Vērtējot Kaņiera ezera ūdens līmeņa svārstību ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti, speciālisti iesaka pirms ezera līmeņa regulēšanas veikt kontroli, cik veiksmīgi tiek attīrīti notekūdeņi, kas nonāk upē. Ja netiks novērsta notekūdeņu pieplūde, ezeru no aizaugšanas nevar pasargāt tikai ūdens līmeņa regulēšana.

Kaņiera ezers un tā apsaimniekošana pēdējos gados ir bijis aktuāls temats un raisījis ne vienu vien diskusiju par vislabāko veidu, kā uzturēt ezeru, lai labi tā tuvumā justos gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan ezera un tā piekrastes dabas vērtības. Lai rastu problēmas risinājumu, ezera apsaimniekošanā iesaistītās puses – Dabas aizsardzības pārvalde, Engures novada pašvaldība un uzņēmums «Latvijas valsts meži» vienojās par kopēju sadarbību Kaņiera ezera un ar to saistīto procesu izpētes veikšanā, kā arī jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstādē.