Noteikumi par to, ko un kā peldvietās un citās atpūtas vietās drīkst darīt suņi un viņu mājdzīvnieki, ir iekļautu pašvaldību saistošajos noteikumos (Apvienotā novada noteikumu vēl nav, jāskatās katras vietas vecie. – Red.). Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba- Livčāne gan skaidro, ka ”suņu peldināšana publiskajās ūdenstilpnēs, ja tās izmanto cilvēki, nav pieļaujama.” Kāpēc tā? Speciāliste skaidro, ka ir jāņem vērā tas, ka suņi var piesārņot gan peldvietas apkārtējo teritoriju, gan ūdeni, gan arī ūdenstilpnes malu, kur parasti rotaļājas bērni. “Suņu fekālijas var saturēt patogēnās baktērijas, kas var kļūt par kuņģa-zarnu trakta infekciju cēloni, ja ūdens peldoties nejauši tiek norīts,” stāsta Veselības inspekcijas speciāliste. Viņa arī uzsver, ka dzīvnieka fekālijas var saturēt parazītus, kas var izraisīt veselības traucējumus cilvēkiem, kas ūdenstilpnē peldas. Raugoties no citiem aspektiem, speciāliste atzīst, ka suņi var traucēt ūdenstilpņu apmeklētājus arī ar specifisko kažoka smaku, riešanu vai citu dzīvniekiem raksturīgu uzvedību, kas cilvēkiem var radīt diskomfortu atpūtas zonā. Tāpat MK noteikumos nr. 692 cita starpā ir minēts, ka ”13. Peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).”

Kas un ko uzrauga?

Par to, kurš rada lielāku piesārņojumu, tai skaitā fekālo, peldvietās, – suņi vai cilvēki – par to vēl, iespējams, var strīdēties, tāpat kā par specifiskiem izgarojumumiem un smakām, ko izdala, piemēram, ar visādiem smiņķiem un smāķiem ieziedies cilvēks. Un, jā, atbilstoši MK noteikumiem, arī to varētu pieskatīt apsaimniekotājs jeb pašvaldību gadījumā – pašvaldības municipālā policija. To pavisam noteikti oficiālajās peldvietās ir jādara bijušā Engures novada policistiem, tai skaitā, pieskatot arī, vai apsaimniekotājs (pašvaldība vai nomnieks) ievēro 692. KM noteikumos minēto, ka ”Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā: 12.1. ierīko tualetes, paredzot kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās, vai izvieto pārvietojamās tualetes; 12.2. ierīko ģērbtuves; 12.3. novieto atkritumu konteinerus; 12.4. nodrošina peldvietas sauszemes daļas smilšu virskārtas irdināšanu un sijāšanu, kur tas atļauts; 12.5. nodrošina regulāru un savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu.”

Skaidrs, ka pašvaldības policijas mūsu novadā šobrīd ir apvienošanās procesā un diezin vai, vai to darbiniekiem maz ir iespējams veikt papildu darbu, monitorējot arī neoficiālās peldvietas. Šo domu apstiprina arī Tukuma pašvaldības policijas priekšnieks Armands Hohfelds – monitoringu peldvietās nav veikuši, netiek rīkoti arī reidi. Nav ūdens nodaļas, kā varbūt Rīgā. Jā, municipāļi atbildot par sabiedrisko kārtību, bet iepriekšējā Tukuma novadā neesot bijušas tik lielas peldvietu, tagad ir, taču policisti līdz galam vēl nav apvienoti, lai kvalitatīvi organizēto reidus un uzraudzību, patrulēšanu.

Plašāk par peldvietām lasāms piektdienas, 16. jūlija laikrakstā

ŠEIT=>