Par to, ka pilsētas ietvēs un laukumos netrūkst dažādu augstumu un lielumu apmalīšu, kas traucē pārvietoties ar velosipēdu vai bērnu ratiņiem, esam rakstījuši neskaitāmas reizes. Iedzīvotāji tos sauc vienā vārdā – par šķēršļiem, aiz kuriem ķeras kājas, gadās paklupt un sāpīgi sasisties un kam nav nekādas jēgas.