Boksa pasaulē tukumnieks Vilnis Kozlovskis komentārus neprasa. Bokseris, treneris un visādi citādi sportists cilvēks. Vilnim tuvs ir ne tikai bokss – par to ikviens varēja pārliecināties šī gada februārī, kad, būdams cienījamos 76 gados, viņš četru stundu laikā ar divriteni mēroja tālos 60 kilometrus uz Saldu!

Par sacensībām Saldū, par boksu, par riteņbraukšanu, par dzīvi (tātad – tik un tā sportu, jo savu dzīvi bez sportošanas Vilnis nespēj iztēloties) runājām vairākos piegājienos – vispirms telefoniski, pēc tam aicinājām Vilni ciemos pie mums, un visbeidzot – paši viesojāmies Viļņa mājās Valguma ielā. Lai arī viņš saka, ka cīņas sportā nekāda lielā runāšana nesanāk, mūsuprāt, parunāt par dzīvi nekad nenāk par skādi.

Lai arī Vilnis savu braucienu uz Saldu, lai tur tiesātu «Tukuma brāļu» organizētos boksa mačus, veica nu jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, kad laika apstākļi vēl vēstīja par ziemas klātbūtni, šis ir stāsts, kas nenoveco – tāpat kā tā varonis. Viņš gan pats saka, ka, mērojot ceļu no Tukuma uz Saldu ar velosipēdu, nejūtot, ka būtu “kaut ko tā-ā-du izdarījis, jo tas tāds ikdienas brauciens vien ir – tūrismam”.

– Kā jūs nobriedāt šādai “avantūrai”?

– Nu… bija tāda iespēja. Parasti uz sacensībām braucu kopā ar citiem tiesnešiem, bet šoreiz izdomāju, ka jāaizbrauc uz Saldu ar riteni. Tur savā jaunībā (pirms gadiem 55 vai 60) izcīnīju savu pirmo Latvijas boksa čempiona titulu. Nu un tā izdomāju aizmīties. Var teikt, joka pēc.

Visu interviju lasiet laikraksta piektdienas, 15. aprīļa, numurā ŠEIT!