Kopš Eiropas Savienība piešķir finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, arī Tukuma iedzīvotāji uzdod daudz jautājumu par to, ir vai nav vērts šai procesā iesaistīties.

Lai pārliecinātos, kādu labumu iedzīvotājiem šie darbi jau devuši, otrdien, 13. aprīlī, kopā ar domes izpilddirektoru Māri Rudaus-Rudovski, SIA «Jauntukums» direktorēm Ludmilu Kenidru un Irinu Kanbergu devāmies apskatīt divas mājas Imantā, Kurzemes prospektā, kas renovētas 2008. gadā vēl bez Eiropas līdzfinansējuma, bet ar 20% valsts atbalstu. Sarunā piedalījās arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un SIA «bonus.lv» pārstāvis Ojārs Rencis.

Iedzīvotāji novērtē padarīto
Kamēr pagalmā gaidījām Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Kurzemes nami 14» valdes priekšsēdētāju Valentīnu Jermaku, apskatījām ēku no ārpuses un ar iedzīvotāju laipnu gādību arī vienu kāpņu telpu. Uz pārējo mikrorajona ēku un vēl nesalapojušo koku fona gaiši dzeltenīgajos toņos krāsotie nami nenoliedzami izceļas. Tiesa, pagrabstāvam apmetums vietām nokritis, atklājot zilgano siltinājuma materiālu, citur, vismaz ārēji, problēmas neredz. Ārdurvīm ierīkota kodu atslēga, kāpņu telpas – izremontētas, ir jaunas pastkastītes, katrā kāpņu telpas laukumiņā – istabas puķes. Radiatori – auksti.

Kad pagalmā sastopam māju saimnieci, viņa skaidro, ka no apkures atteikušies jau pirms nedēļas, bet dzīvokļos vienalga +21°C. Kopš 2008. gadā mājas nosiltinātas, esot silts pat viņas dzīvoklī 5. stāvā.

– Kā jūs pierunājāt iedzīvotājus, savus kaimiņus, projektā iesaistīties?

– Gāju pie katra un runāju, turklāt vairākas reizes. Rādīju termogrāfiju, rādīju energoaudita slēdzienu, kurā skaidri un gaiši bija pateikts, ka bojātas ēkas būvkonstrukcijas 1. un 5. stāvā, ka sienas par plānu (nereti ziemā māja bija nosarmojusi), ka ārkārtīgi liels siltuma patēriņš; atklājām arī, ka bēniņos ieklāta vien 5 cm bieza (faktiski – plāna) akmens vate un šur tur nobērtas šķembas. Un tad iedzīvotājiem prasīju, ko darīsim, un viņi teica – ņemsim kredītu. Protams, arī darbu laikā daži šaubījās, gāja pie jurista. Ir visādi gājis, bet lielākā daļa saprata, ka savā mājā jāiegulda. Turklāt es varēju pastāstīt savu piemēru – dzīvoju 5. stāvā, ziemeļu pusē, stūra dzīvoklī. Ārējo sienu no iekšpuses biju nosiltinājusi, bet pēc četriem gadiem tā sāka pelēt. Un tas bija tikai sākums.

– Jūsuprāt, kāpēc iedzīvotāji piekrita?

– Domāju, ka uzticējās. Abas mājas pārņēmu 2001. gadā. Līdz renovācijai par māju uzkrājuma līdzekļiem uzlikām jaunus jumtus, nomainījām karstā ūdens sistēmu, ieskaitot cauruļvadus un dvieļu žāvētājus, ierīkojām siltummezglu, izremontējām kāpņu telpas, uzlikām jaunas pastkastītes. Cilvēki redzēja, ka var vienoties un izdarīt. Domāju – uzticēšanās apsaimniekotājam ir pats galvenais.

– Iebildumu nebija?

– Runas bija visādas. Teica, ka es paņemšot naudu un aizbraukšot uz Angliju, kāds skrēja pie juristiem, uz avīzēm sūdzēties, bet vai mazums, ko runā. 80% iedzīvotāju nobalsoja par kredīta ņemšanu.

– Vienā dzīvoklī nav darīts nekas, bet otrā bijis eiroremonts, par kuru jāmaksā bankas kredīts. Kā pārliecināt šos cilvēkus, ka jāņem vēl vienu kredītu?

– Ziniet, tādu cilvēku daudz nebija. Mēs paspējām cilvēkus pārliecināt pirms krīzes. Tā man teica arī bankā – esot iekāpuši pēdējā vilciena pēdējā vagonā.

– Teicāt, ka vairākus darbus izdarījāt līdz renovācijai. Vai iedzīvotāji tajos ieguldīja arī papildu naudu?

– Tikai par dvieļu žāvētājiem, jo ielikām nerūsējošos. Viens otrs negribēja mainīt, bet, kad redzēja, ka caurules aizaugušas tik ļoti, ka pat zīmulis neiet cauri, piekrita.

Maksājums dzīvoklim – Ls 2600

– Ko izdarījāt renovācijas laikā?

– Nomainījām logus un durvis kāpņu telpās un pagrabā, nosiltinājām bēniņus ar 20 cm eko vati, ierīkojām individuālo siltuma uzskaiti, nosiltinājām fasādi.

– Redzējām, ka cokolstāvam dažviet nokritis apmetums.

– Jā, tas jālabo. Darbus darīja -15°C salā, tāpēc apmetums neturas. Kad paliks siltāks, šī kļūda jālabo, ar firmu jau esmu sazinājusies.

– Cik daudz par renovācijas darbiem bija jāmaksā?
– Energoauditā bija aprēķināts, ka vajadzīgi Ls 100 000, bet pēc firmu tāmēm izrēķināju, ka vienai mājai vajag Ls 95 000, bet otrai – Ls 75 000. Bija arī valsts atbalsts: vienai mājai Ls 19 000, otrai – Ls 15 000. Tas mums ļāva samazināt kredīta atmaksas termiņu.

– Cik liels maksājums bija dzīvoklim?

– Trīsistabu dzīvoklim tie bija Ls 2600 – varēja maksāt uzreiz vai kopā ar apsaimniekošanas maksu. Desmit dzīvokļi visu summu samaksāja uzreiz, līdz ar to kredīts bija mazāks – Ls 80 000. Vēl divi dzīvokļi vēlas samaksāt visu summu.

– Kāds ir maksājums mēnesī pārējiem dzīvokļiem?

– 0,40 Ls/m². Kopā ar apsaimniekošanas maksu – 0,25 Ls/m², iznāk 0,65 Ls/m² mēnesī.

– Cik jums maksā siltums, karstais ūdens?

– Siltuma tarifs ir Ls 29,24 (bez PVN) par megavatstundu, bet maksa par ūdens uzsildīšanu ir no Ls 2,55 līdz Ls 2,60 par m³.

– Cik daudz maksājāt aukstajā ziemā?

– Par savu 70 m² trīsistabu dzīvokli visvairāk maksāju februārī (par janvāri) – Ls 87, tostarp par siltumu – Ls 23,47. Tagad apkure atslēgta un dzīvoklī ir +21°C, bet kādreiz kurināja un man bija +16°C.

– Ko darāt ar parādniekiem?

– Tādu nav un nebija arī pirms renovācijas. Cilvēki labi saprot, ka par mājai saņemtajiem pakalpojumiem – siltumu, ūdeni, kredītu utt. – jānorēķinās. Tāpat jābūt arī uzkrājumam. Ja iedzīvotāji līdz 10. datumam nav saņēmuši kvīti, viņi jau paši zvana un prasa. Ja kāds mēnesi nesamaksā, es zvanu un prasu. Tādu gadījumu, kad kāds teiktu, ka nevar samaksāt, nav. Te dzīvo daudz pensionāru, viņi ir kārtīgi; ja kāds netiek galā ar maksājumiem, dzīvokli pārdod un meklē kaut ko lētāku.

Tehniskie ieguldījumi atmaksājas

– Logus mainījāt?

– Lielākā daļa iedzīvotāju tos jau bija nomainījuši. Renovācijas laikā mainījām logus kāpņu telpās, un mums bija laba atlaide, tāpēc tie, kuriem jauno logu nebija, tos nomainīja paši par savu naudu, bet – salīdzinoši lētāk.

– Vai renovācijas laikā mainījāt radiatorus un apkures stāvvadus?

– Tiem desmit dzīvokļiem, kam tie nebija apmainīti, to izdarīja renovācijas laikā. Par darbu maksājām no ņemtā kredīta, bet radiatorus pirka cilvēki paši, jo daļa jau tos bija nomainījusi. Jā, vienā mājā saskaitīju, ka uzlikti 12 dažādi, bet sistēmu sabalansēja, un problēmu nav. Apkures stāvvadus nemainījām, jo caurules bija tīras. Tikai katrā dzīvoklī radiatoriem likām papildu apvedcauruli, lai varētu likt trīsfāzu termoregulatorus, jo iepriekš bija viencauruļu sistēma.

– Teicāt, ka ierīkojāt individuālo siltuma uzskaiti.

– Jā, un tas ir mūsu lielākais ieguvums. Uzlikām termoregulatorus. Katrs iedzīvotājs pats var noregulēt siltuma daudzumu katrā istabā un pēc firmas «Mesa Latvija» iesniegtajām atskaitēm redzēt siltuma patēriņu. Katrs redz reālo ieguldījumu, redz izdrukas, un jautājumu vairs nav.

– Kā rēķināt maksu par siltuma atdevi no stāvvadiem dzīvokļos?

– Dzīvokļiem, kur stāvvadu nav, ir cits koeficients. Es iesniedzu apkures aprēķinu firmai, kura izrēķina maksājumu katram dzīvoklim.

– Un kā iedzīvotāji maksā par koplietošanas telpās patērēto siltumu?

– Apkures aprēķins dalās: pēc skaitītāja, kas uzlikts uz katra radiatora, kura lasījumu nolasa automātiski, un pēc m² koplietošanas telpās.

– Cik jāmaksā par šo pakalpojumu?
– Nedaudz vairāk par latu no dzīvokļa, ko maksā tikai ziemas mēnešos. Turklāt tā ir iespēja iegūt informāciju par patēriņu jebkurā brīdī.

– Cik maksāja sistēmas ierīkošana?

– 75 dzīvokļiem termoregulatori un uzstādīšana izmaksāja ap Ls 20 000, bet skaitītāju ierīkošana un regulēšana – vēl Ls 8000.

– Arī ūdensskaitītājus likāt jaunus?
– Jā, uzlikām C klases precizitātes skaitītājus. Reāli tas palīdzēja likvidēt starpību starp mājas skaitītāju un individuālajiem skaitītājiem. 15 līdz 20 m³ nav liela starpība.