Pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē medijos izskanēja ziņa, ka valstī paredzēts slēgt deviņas slimnīcas, tostarp arī Tukumā, ne vienam vien lasītajam radies jautājumus – vai šī ziņa vispār atbilst patiesībai? Un, ja atbilst, kur un kā viņi ārstēsies turpmāk?

Nejēdzīgs zaudējums

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs izskanējušas runas nosauca par baumām. Tiesa, viņš apliecināja, ka nedēļas nogalē šāda ziņa bijusi, un par to ar citu pašvaldību vadītājiem runājis, tomēr oficiālu dokumentu neesot. J. Šulcs domā, ka strauja slimnīcu slēgšana nenotiks; iespējamās izmaiņas varētu būt 2011. gada otrajā pusē. Tomēr ieguvuma no tā neesot nekāda: "No deviņu slimnīcu aizvēršanas valsts ietaupīs 4,5 miljoni latu. Tas patiesībā ir bezjēdzīgs un neloģisks problēmas risinājums. Reāli izmaksas tāpat pieaugs, jo katru cilvēku vajadzēs vest uz daudz tālāku slimnīcu. Nejēdzīgs zaudējums tas būs arī no slimnīcā strādājošajiem nesaņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa dēļ – cilvēki zaudēs darbu, nesaņems algu un nemaksās nodokļus. Uzskatu, ka tādā veidā kādreizējie rajona centri tiek iznīcināti."

J. Šulcs nenoliedza, ka veselības aprūpē būtu vajadzīgas izmaiņas, taču, viņaprāt, pirmām kārtām tās vajadzētu sākt ar ģimenes ārstiem: "Ja šī institūcija strādātu, kā pienākas, varētu runāt arī par slimnīcu likteni, bet patlaban visas ģimenes ārstu problēmas atrisina slimnīca un neatliekamā palīdzība. Tā kā jāsāk reformas no cita gala." Pašvaldības vadītājs atzina, ka nekādas tikšanās "slimnīcu jautājumā" neesot notikušas.

Ārstēts trīs reizes vairāk

To, ka šis jautājums neesot pārrunāts arī ar slimnīcu vadītājiem un pašvaldību vadītājiem, apstiprināja SIA «Tukuma slimnīca» direktore Dzintra Rabkeviča: "Mēs bijām, esam un būsim. Ja mūsu nav, šajā pusē vairs nav nevienas slimnīcas… Taču nekādu dokumentu par šādu lēmumu mums nav. Protams, ja, veidojot valsts budžetu, slimnīcām noņems finansējumu, reformas notiks pašas no sevis." Dz. Rabkeviča skaidroja, ka jau vairākus gadus strukturāli pārkārtots darbs, lai taupītu naudu. Par poliklīniku uztraukuma neesot, tur darbs sakārtots, nodrošināts personāls, stiprināts dienas stacionārs un ambulatorā daļa, taču tas viss nevarot aizvietot slimnīcu. To, ka tā vajadzīga, apliecinot fakts, ka gadā piešķirta kvota 1800 cilvēku ārstēšanai, taču reāli ārstēti 5741 cilvēki.