Pagājušajā nedēļā noslēdzās arheoloģiskie izrakumi Tukuma Pils torņa pakājē. Pie cerētajiem atradumiem – vismaz jelkādām norādēm par Tukuma pils vai aizsarggrāvja eksistenci un izvietojumu – pētnieki netika, taču arī nekā neatrašana, kā uzskata arheologs Rūdolfs Brūzis, ir rezultāts. Taču tas uz šo gadījumu neattiecas, jo 2 līdz 2,7 metru dziļumā izrakumos tika uzietas 19. gadsimta ēkas atliekas – pagraba pamati.

– Kā jūs zināt, ka šos pamatus var piedēvēt tieši 19. gadsimtam?

– Salīdzinot ar viduslaiku būvēm, šī ēka būvēta paviršāk, piemēram, ļoti lieli akmeņi līdzināti ar mazākiem šķeltiem akmeņiem; pamatu pēdā tie kustas, jo nav kvalitatīvi iemūrēti. It kā jau viss izskatās taisni, bet, atsedzot pamatus līdz apakšai, redzams, ka tas nav 17. gs. stils. Šī varētu būt neliela ēka, kas bēniņu stāvā bijusi apdzīvota, bet tās pirmajā stāvā bijušas saimnieciskas telpas un pagrabs. Iespējams, tas kalpojis par noliktavu, jo pagraba grīdas stūrī pie ziemeļu sienas atrastas degvīna pudeles, raksturīgas 19. gs. Pieļauju, ka tā bijusi noliktava pie kroga, kas būvēts daudz agrāk, vai palīgēka. Ēkai bijuši dziļi pamati, iespējams, tas tāpēc, ka kādreiz lētāk bija celt nelielu māju un tās tilpumu iegūt uz pagraba rēķina.

– Varbūt Tukumā nemaz nebija pils? Arī iepriekšējos izrakumus otrpus tornim tās atliekas neatrada…

– Tukumā bija pils. Pauluči albuma zīmējumā tā ir redzama; vienkārši pils aktīvā zona visdrīzāk būs bijusi vairāk uz dienvidiem – policijas un internāta virzienā.

– Cik seni ir izrakumos atrastie priekšmeti?

– Vecākais priekšmets ir 18. gadsimta pudeles kakls, monētas no 19. gadsimta beigām jeb cariskās Krievijas laika, 20. gadsimta santīmi, kara laika priekšmeti un pēckara kapeikas.

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 19. septembra, laikrakstā ŠEIT